Foto: Kristīne Madjare

Kurš padosies vērienīgo torņu valdzinājumam? 1

Iepazīstot Rīgas pilsētainavas jaunākos brāļus – Z-torņus

Rita K. Zumberga
16/03/2015

Foto: Kristīne Madjare

Nonākot torņu pakājē un uzlūkojot debesīs iespraukušos stāvus, nākas atgāzt galvu visnotaļ striktā un ‘rūgtā’ leņķī. Ne bez sāpēm šis projekts nācis arī pašiem attīstītājiem – savulaik iecerētā viesnīcas funkcija pēc finanšu aprēķiniem izrādījusies ekonomiski nerentabla – pēc 10 gadiem, kad iekštelpas būtu jāsāk remontēt, torņi vēl nebūtu atguvuši ieguldījumus. Jāstartē dzīvokļu segmentā – nonākuši pie sprieduma.

Garākais no ‘brāļiem’ ir 123 metrus augsts, bet būtu pastiepies vēl vairāk, ja ne Rīgas kungu uzstādījums par jaunceltņu izmēriem – tās nedrīkst pārsniegt Pēterbaznīcas spici. Variantu par balkoniņiem un tiltu starp abiem torņiem izskaudusi klimatisko apstākļu izsvēršana, bet pašreizējais pasāžas risinājums – stilizētās stikla ‘ziedlapiņas’ ap apaļajiem torņiem – kļuvis par veiksmes stāstu. Piesaistītais arhitekts Helmuts Jāns (Helmut Jahn) ar šo arhitektonisko piedāvājumu radījis unikālu precedentu – augstceltnē esošie dzīvokļi (atšķirībā no līdziniekiem, kuros logus atvērt nedrīkst) var tikt vēdināti. Stikla paketes, pildītas ar argona gāzi, tiek kārtotas, viena otru pārklājot, līdz ar to šaurajās starpmalās var iestrādāt mazus vēdlodziņus.


Skats no 30. stāva uz jūru un ostu


30. stāvs, penthouse apartamenti. Labi saskatāms stikla ‘ziedlapiņu’ motīvs un vēdlodziņu vietas

Pirms pāris gadiem nekustamo īpašumu tirgu pāršalca ziņa, ka Z-torņos 30. stāva plašie penthouse apartamenti pārdoti par 6,2 miljoniem eiro, kas bija sākums, lai iezīmētu turīgo mērķauditoriju, kas tiecas baudīt augstuma radītās priekšrocības – jūra, osta, lidosta, galvaspilsētas panorāmiskie skati – viss, kā uz delnas! „Tas ir īpašs mentāls stāvoklis – gan vēlme uzbūvēt ko ļoti augstu, gan arī mēģināt dzīvot tik ļoti augstu. Normāls cilvēks, sevišķi latvietis, protams, grib mitināties tuvāk pie zemes. Taču skats, kas paveras, pasaulē nemaz tik bieži nav atrodams,” savulaik intervijā Arterritory.com projekta unikalitāti uzsvēra iesaistītais arhitekts Andis Sīlis.

Izmantojot „Dizaina manifestācijas” piedāvātās Interjera dizaina pastaigas, arī Arterritory.com 13. marta pusdienlaikā jaudāja uzzināt Z-torņu noslēpumu – kā no apaļas un neparastas formas iegūt labu risinājumu, kurā dzīvot ļaudīm? Un kas būs šie cilvēki, kas pakļausies vērienīgās augstceltnes valdzinājumam, ņemot vērā sešus izstrādātos paraugapartamentu interjera scenārijus un zinot, ka dzīvokļi pamatā tiks pārdoti ar iekārtojumu?


Andis Sīlis pie Z-torņu maketa

„Sākotnēji, izlemjot par labu dzīvokļa funkcijai, saskārāmies ar lielu problēmu – apaļa ēka nozīmē, ka ir radiāls plānojums, bet cilvēks ir pieradis dzīvot ar paralēlām un perpendikulārām sienām, kļūst savādi uzturēties telpās, kas ir ‘leņķī’. Bija jāmeklē kompromisi no plānojuma ērtības viedokļa. Apaļai formai nav ne vainas, ja ir pietiekami lielas istabas, bet mazās telpās radīt patīkamas sajūtas kļūst par grūti izpildāmu uzdevumu. Mēs plānojumu pārprojektējām un tagad tikai ārējais perimetrs palicis apaļš,” tikšanās laikā, pirms ekskursijas pa torņiem, atzina Andis Sīlis un norādīja, ka tieši arhitektūras un dizaina studija Xcelsior palīdzējusi tikt galā ar dzīvojamo telpu aprīkošanu, lai cilvēkiem iedvestu pārliecību, ka šajā radiālajā plānojumā vispār iespējams dzīvot.

„Mums bija uzdevums visiem sešiem atšķirīgajiem dzīvokļa tipiem izveidot apmēbelējumu un dekorējumu. Arhitektūra pati noteica stilistikas robežas, bet jāuzsver, ka nenormāli sarežģīti veidot mājokļa atmosfēru cilvēkam, kuru nezinām, kuram nav tēla, jo nacionalitāte un ģimenes sastāvs var būtiski atšķirties. Tāpēc šobrīd pieejamie paraugapartamenti ar nolūku radīti neitrāli un pielāgojami dažādiem potenciālajiem pircējiem, bet mērķauditoriju iedalījām sešos iedomātos tēlos, kuriem piedāvājām sešus iedomātus scenārijus,” darba būtību ieskicēja Xcelsior vadītājs Artūrs Martinsons. 

Mazajiem vienistabas dzīvokļiem 30–35 kvadrātmetru platībā savērstais leņķis logu ailē tomēr traucē, tāpēc vizuālā līdzsvara meklējumos kāds no telpas kaktiem tiek zaudēts. Bet rezultāts vērtējams visnotaļ harmonisks – telpā organiski savietojas virtuves zona, dīvāns, kas transformējas par gultu, tāpat ēdamgalds un citi ikdienā būtiski priekšmeti. Viens no šiem paraugapartamentiem kā savu nākotnes iedzīvotāju cer ieraudzīt jaunu vīrieti, kuram reizēm atnāk ciemos kāds draugs vai draudzene. Interjers balstīts Diesel stilistikā – izmantoti vienkārši materiāli, kuriem vērojams nedaudz brutāls piesitiens. Tā savu vietu raduši Diesel Moroso spoguļi ādas siksnās un stikla galds ar imitētu mēness virsmu, bet par apgaismes objektiem izvēlētas raupjā auduma Diesel with Foscarini lampas.

Otrs vienistabas dzīvoklis kā radīts sievietei ar gaumi – viņai patīk Borsalino cepures, bet ikdienā nedaudz māc ilgas pēc šika. Par ekskluzīvu odziņu šajā mājoklī kļūst ēdamgalda rota – zīmola Nika Zupanc ķiršu lampa.

Divistabu dzīvoklis jau ļauj mazliet lavierēt starp doto uzdevumu un vēlmēm – īpaši tas patiks labi situētam pārim brieduma gados, kuri ikdienā mājoklī neplāno uzturēties, vien brīžos, kad apmeklē galvaspilsētā operu vai citus pasākumus. Apzināti piedāvājumā iekļauts kristāls, stikls un āda, kas tulkojamas kā parafrāzes par klasiskām vērtībām un klasiskām mēbelēm.

Rotaļīgais divistabu dzīvoklis veidots, domājot par ambiciozu jaunu cilvēku, iespējams, vīrieti, un izceļas ar mīlestību uz ģeometriju. Dažādu veidu Tom Dixon lampas vakarpusē uz sienām rada draiskus ēnu rakstus, īpašais žurnālgaldiņš unikāli pielāgojas dažādu izmēru drukātajai lasāmvielai, bet ēdamgalds ar nestandarta formu lieliski saspēlējas ar sūri apgūstamo plānojumu.

Jau plašāks trīsistabu dzīvoklis domāts romantiskam jaunam pārim, kas salīdzinoši nesen izlēmis dzīvot kopā. Viņu nākotnes aprisēs iekļaujas doma par iespējamu ģimenes pieaugumu, varbūt mazulis pat tikko ir pieteicies, tāpēc guļamistabā savu vietu radis šūpulis, bet viena mazāka istaba, gaidot sev paredzēto nozīmi, brīvi transformējas no darbistabas uz bērnistabu. Viesistabā dabisko materiālu izmantojumu lieliski papildina Flos griestu lampa virs ēdamzonas. 

Projektētāju prātos vietējā pilsētnieku ģimene ar bērniem vēlētos mājot četristabu dzīvoklī, kur interjers sakņojas ‘pareizās’ latviskās vērtībās, sienām tiecoties uz pelēki krēmīgajiem toņiem. Lins, dabīgais koks un citi mums zināmie materiāli labi sadzīvo ar argentīniešu saplākšņu lampu no Weplight ēdamzonā.

Neparasti, kā profesionāļi šajos paraugapartamentos centušies apgūt guļamistabas – lielajām gultām galvgalī iebūvēti masīvi skapji un plaukti, kas sākotnēji rada pārblīvētības iespaidu, bet pēcāk tomēr sevi prot ‘pārdot’. Izrādās tas ir radiālo dzīvokļu niķis – nav pietiekami plašas sienu telpas, kur mantām rast vietu, bet draudzīgi piegulstot saimnieku guļvietām, ļauj telpā brīvi dzīvot durvīm uz vannas istabām vai garderobēm.

Kamēr augstceltnes līdz darbu pabeigšanai skaita dienas, lai iepazītos ar saviem jaunajiem iedzīvotājiem, pārējos var ieinteresēt mazāk zināms fakts, ka Z-torņu kompleksā ietilpst ne tikai jaunceltnes, bet arī apkārtējā vēsturiskā apbūve ar mazajām koka mājiņām. Kā tikšanās laikā atklāja arhitekts Sīlis, pašlaik savu palīdzīgo roku vides atjaunošanā apsolījuši brāļi Dambergi, kuru veikumu varam novērtēt Kalnciema kvartālā, tādēļ, visnotaļ ticams, Rīgā būs par īpašu vietu vairāk, kur urbānie pilsētas ideāli līgani saplūst ar latviešiem tik nozīmīgajām pagātnes vērtībām.

Vilnis Vējš - 17.03.2015 21:28
Tā puiša istabiņa izskatās pēc normālas kopmītnes