Tomass Johansons. Electrolux publicitātes foto

“Ledusskapim ir jāmainās!” 0

Electrolux globālā dizaina centra dizaina direktors Tomass Johansons

Intervē Anna Iltnere
09/06/2014

Tomass Johansons (Thomas Johansson) ir dizainers ar vairāk nekā 20 gadu profesionālu pieredzi, bet Electrolux komandā strādā kopš 2004. gada, laika gaitā mainot ampluā - viņš ir vadījis starptautiskas dizaineru komandas mazo un lielo sadzīves ierīču izstrādē, tostarp radot pavisam jaunu mājas ierīču līniju, kas tika prezentēta 2012. gada aprīlī Milānā, starptautiskajā virtuves ierīču izstādē EuroCucina, kā arī šefpavāriem paredzētas iekārtas, kas tika prezentētas Milānā šopavasar. Patlaban Johansons ieņem Electrolux globālā dizaina centra dizaina direktora amatu. 

“No šefpavāru darba varam ļoti daudz mācīties, lai radītu izcilāko,” pirms intervijas saka Tomass Johansons, kad satiekamies Rīgas restorānā “Viesistaba”, kurā interesentiem ir iespēja ne vien ieturēt maltīti, bet arī iepazīties ar Electrolux virtuves tehniku. Tieši profesionālās virtuves esot funkcionalitātes un kvalitātes augstākais punkts, no kura attīstīt arī ikdienas produktus. Savukārt iedvesmas perpetuum mobile uzņēmuma komandai esot ikgadējais pasaules mēroga studentu konkurss Electrolux Design Lab, kura godalgotie koncepti nav ne rītdienas, pat ne parītdienas vīzija, bet drīzāk iespēja uztaustīt jaunās paaudzes domāšanas modeli, kā arī - pēc dažādo pasaules reģionu pieteikumiem nojaust, kas katrā vietā cilvēkus uztrauc visvairāk. “Konkursa darbi mūsu dizaineru komandu provocē domāt ārpus rāmjiem,” piebilst Johansons. Konkursa darbu vērtēšana kopā ar internacionālu žūriju ir viens no viņa darba pienākumiem. 

Konkursam Electrolux Design Lab ierasti ir vairākas atlases kārtas. Patlaban ir izvēlēti 70 labākie pieteikumi jeb konkursa trešā kārta, kurā iekļuvusi arī Latvijas Mākslas akadēmijas studente Madara Zelčāne. Līdz 15. jūnijam viņai ir jāpilnveido sava ideja, attīstot tās risinājumu ar jaunām skicēm. Savukārt no 16. līdz 28. jūnijam ikvienam būs iespēja atbalstīt Latvijas studentes darbu ar savu virtuālo balsi konkursa mājaslapā


Madaras Zelčānes šīgada konkursa pieteikums Air Sheet

Madaras ideja Air Sheet ir paredzēta gaisa attīrīšanai; tas ir dizaina koncepts veselīgākam mājoklim no pašattīroša materiāla, kas pārklāts ar titāna dioksīdu, kalpojot kā toksisku ķīmisku vielu detektors. Ierīce īpaši piemērota bērnistabām, jo darbojas bez skaņas un ir viegli pārvietojama. Jāatzīmē, ka konkursa tēma ir “Veselīga mājokļa radīšana”. Konkursa ceturtajā kārtā iekļūs 35 labākie darbi ar pilnveides laiku jūlijā un augustā, bet novembrī tiks apbalvots labākais no finālistiem, iegūstot sešu mēnešu prakses vietu Electrolux globālajā dizaina centrā, kā arī naudas balvu 5000 eiro apmērā.

Arterritory.com izmantoja iespēju tepat Rīgā satikt Tomasu Johansonu, lai uzzinātu vairāk ne tikai par Electrolux Design Lab konkursa lomu uzņēmuma darbā, bet arī par to, kāda mūsu ikdiena izskatīsies tuvākā un tālākā nākotnē. Galu galā - kālab Johansonu tik ļoti uztrauc ledusskapis?

Kā pirms desmit gadiem nonācāt Electrolux

Esmu dzimis Šveicē, uzaudzis Lielbritānijā, bet 13 gadu vecumā ar ģimeni pārcēlos uz Zviedriju. Man bija sapnis kļūt par jūras arhitektu un būvēt laivas. Taču laika gaitā mani ieinteresēja produktu dizains, ieguvu nozares maģistra grādu Gēteborgā un sāku strādāt par konsultantu. Mans darbs ir bijis saistīts ar vilcieniem, ar vieglajām un kravas automašīnām un lērumu citu līdzīgu produktu. 

Pirms desmit gadiem man piezvanīja Electrolux pārstāvji un piedāvāja darbu. Uzņēmumam tas bija aizraujošs attīstības periods, tālab aicinājumam piekritu. Man ļoti patīk darbs ar sadzīves tehniku, jo šie produkti ir paredzēti ikdienai. Ir diezgan grūti iedomāties dzīvi bez putekļu sūcēja vai bez ledusskapja un veļasmašīnas. Ja kāds no tiem salūzt, tā ir problēma, kas nekavējoties jāatrisina. Mūsu uzdevums ir mājas uzkopšanu padarīt vienkāršu un baudāmu – sniegt cilvēkiem prieku. Dizainējot putekļu sūcēju, varam piedomāt pie tā formas un svara, pie tā izskata un manevrētspējas, lai grīdas sūkšanu padarītu par pozitīvu pieredzi. 

Desmit gadu laikā neesat garlaikots?

Noteikti nē, jo ik pa laikam mainās manas atbildības lauks. Sākumā es strādāju ar tā saukto mazo sadzīves tehniku – putekļu sūcējiem, tosteriem, elektroniskajām tējkannām. Pēc tam trīs ar pusi gadus Eiropas mērogā nodarbojos ar lielo sadzīves tehniku – ledusskapjiem, veļasmašīnām, trauku mazgājamajām mašīnām. Bet pēdējos divus gadus es strādāju ar katliem un pannām! Savukārt pavisam nesen man piešķīra jaunu ampluā, un jau globālā mērogā man būs jānodarbina sevi ar rūpēm par auduma kvalitāti – lai to destruktīvi neietekmētu mazgāšana vai žāvēšana Electrolux iekārtās. 

Kā jūsu darbu ietekmē fakts, ka sadzīves tehniku cilvēki neiegādājas tik bieži un impulsīvi kā, piemēram, apģērbu vai dažnedažādus gadžetus? Jaunu putekļu sūcēju patērētājs visticamāk nopirks vien tad, kad vecais būs salūzis. 

Agrāk, kad dzīvoju mājā ārpus pilsētas, ik sestdienu devāmies uz izgāztuvi izmest atkritumus. Tur varēja ļoti uzskatāmi redzēt, ko tik cilvēki nemet laukā! Ne jau salauztas lietas, bet gan lietas, kas viņus ir nogarlaikojušas. Biedējoši, ne tā? Jo īpaši, ja piedomājam, ka mums visiem ir tikai viena planēta, kuru apdzīvojam un nokraujam, ja piedomājam pie visiem tiem būtiskajiem ilgtspējas jautājumiem. Tālab man ļoti patīk, ka strādājam ar sadzīves tehniku, kas paredzēta kalpošanai ilgam laikam. Bet tas neatbrīvo mūs no atbildības stipri piedomāt pie dizaina, lai tas būtu tik nostrādāts un kvalitatīvs, ka īpašnieki nevēlētos tāpat vien no šī produkta atbrīvoties un uzņemtos par to rūpes. Tas, starp citu, ir ļoti svarīgs aspekts – ja mēs kaut ko iegādājamies, ienesam savās mājās, mums ir par to jārūpējas, nevis pavirši jānolieto un jāizsviež mēslainē. Rūpes ir attiecību veidošana. Ar ko mums ir attiecības, no tā tik viegli neatsakāmies. Ilgtspējas atslēga! 

Electrolux Design Lab ir nākotnes vīziju inkubators. Bet par cik tālu nākotni ir runa? Nereti, iepazīstot finālistu darbus, ir vairāk nekā skaidrs, ka tā nav mūsu rītdiena, drīzāk parītdiena. Tas mudina jautāt, cik ātri vai lēni sadzīves tehnikā ienāk diametrāli jaunas vēsmas? 

Manā darbā raudzīšanās nākotnē un strādāšana pie kā jauna ir nemitīga ikdiena. Taču inovācijām vienmēr ir jābūt jēgpilnām un tiešām noderīgām. Nevar būt inovācija inovācijas pēc. Par Electrolux Design Lab daudzi mums vaicā, vai kādu no šiem prototipiem sāksim ražot? Atbilde ir – protams, nē. Bet konkursa darbi provocē uz jauniem jautājumiem, uz domāšanu ārpus rāmjiem. Design Lab pilnīgi noteikti ir Electrolux inovāciju dzinulis. Taču tā nav vienīgā iniciatīva, kas mums palīdz mēģināt ielūkoties nākotnē; mum ir arī, piemēram, iJam

Lai inovācijas būtu jēgpilnas, ir jāizprot nākotnes cilvēku dzīvesveids. Kas ir jūsu “kristāla bumba”, kas ļauj redzēt tuvākās nākotnes vīziju un uzminēt cilvēku vajadzības? 

Neko, protams, nevar paredzēt skaidri, bet var censties uzminēt pēc iespējas precīzāku iespējamo scenāriju, ņemot vērā dzīvesveida izmaiņas un tehnoloģiju attīstību. Electrolux ir arī jārēķinās arī ar to, ka jaunajiem produktiem ir jānes peļņa – tie jārada tādi, lai cilvēki tos tik tiešām pirktu. Tālab mums jāseko tendencēm. Te lieti noder Electrolux Design Lab pienesums, jo nodemonstrē, kas noteiktu pasaules reģionu iedzīvotājiem un konkursa dalībniekiem rūp. Aptuveni puse no pieteikumiem ierasti ir no Āzijas. Ir interesanti redzēt, ja mēs Eiropā sākam runāt par kompaktu dzīvesveidu, tad viņi runa par ļooooti kompaktu dzīvesveidu… Ja Eiropā virtuve vēl ir ierasta dzīvojamās telpas daļa, tad Āzijas jaunā paaudze pamazām atvadās no virtuves. Mainās dzīvesveids un vajadzības, ledusskapis saraujas maziņš vai vispār tiek integrēts dzīvojamā istabā. Dažādās idejas no visas pasaules, kas atspoguļo dažādu reģionu problēmjautājumus – tas ir Electrolux Design Lab spēks. 


Par vērtīgāko ideju nākotnes mājsaimniecībai 2013. gada konkursā Electrolux Design Lab dizaina profesionāļi atzina dizaina konceptu Mab: mazu, lidojošu robotu spietu mājokļa uzkopšanai, ko radījis Adrians Peress Zapata (Adrian Perez Zapata) no Kolumbijas. Mab ir automātiska uzkopšanas sistēma, kas sastāv no tūkstošiem mazu, lidojošu robotu. Tie uzkopj virsmas, pieskaroties noteiktām vietām ar ūdens pilieniem. Ierīce skenē mājokli, nosaka virsmas un vietas, kas ir jātīra, un nosūta turp mazos lidojošos robotus.

Vai varat ieskicēt galvenās tendences, kas ietekmēs arī sadzīves tehnikas tuvāko nākotni?

Jau pieminētais kompaktums, izmēru samazināšana. Tāpat automātika un robotika. Mūsu ikdienas dzīve var tikt padarīta vēl automatizētāka. Tendence ir iespēja kontrolēt sadzīves iekārtas ar tālvadību vai telefonā iebūvētām aplikācijām. Ilgtspēja joprojām nezaudē savu ietekmi – radīt un darīt tā, lai būtu efektīvi. No visa pieminētā tieši automatizācija man šķiet ļoti interesants lauks, kurā izvērsties.

Bet vai nākotne neglabā arī kādu pieminētajām pretēju tendenci? Atgriešanos pie izzūdošām vērtībām? Pirms intervija jūs teicāt, ka, piemēram, trauku mazgājamā mašīna nav obligāti nepieciešama lieta, jo traukus var ērti un ātri nomazgāt arī ar rokām.

Protams, ka tendences ir dažādas, nav tikai manis uzskaitītās, turklāt tendence nenozīmē, ka tā pilnīgi noteikti piepildīsies. No vienas puses ir šī automatizācija, kas ietaupa laiku, kuru veltīt kam svarīgākam. Bet atšķiras tas, kas katram cilvēkam ir šis īpašais, kam viņš vēlas savu laiku tērēt. Kādam tā būs ēdiena pagatavošana, vēl kāds izbaudīs mājas uzkopšanu savām rokām. Mūsu uzdevums ir paplašināt piedāvājuma klāstu, lai ar automatizāciju aptvertu dažādu cilvēku vajadzības. 

Kāds ir Electrolux nākamais solis? 

Mūs interesē robotika, kā arī arvien palielināt produktu efektivitāti. Centieni samazināt ūdens un elektrības patēriņu. Rūpes par auduma kvalitāti. Viena lieta ir panākt, lai mūsu drēbes tiek izmazgātas tīras. Taču tikpat svarīgi ir rūpēties par šīm drēbēm, lai audums mazgājot tik ātri nesaveļas un nenodilst. Lai baltais paliek žilbinoši balts un arī citas krāsas nezaudē spilgtumu. Iekārtās, kas saistītas ar aukstumu, piemēram, ledusskapjos, svarīgi ir domāt, kā svaigus uzturēt tik dažādos produktus, ko mēs ledusskapī ieliekam? Kā nepazaudēt to uzturvielas? Vispār es uzskatu, ka ledusskapis un tā pilnveidošana ir ārkārtīgi interesanta joma. 

Kādā intervijā jūs minējāt, ka no visām sadzīves tehnikām tieši ledusskapis esot atpalicis attīstībā un dizaineriem tam būtu jāveltī visvairāk darba.

Tā arī ir. Padomājiet, kā mēs uzglabājam produktus! Es aizeju uz tirgu, kur dārzeņi un citi produkti tiek izlikti teju kā izstādē, bet tad pārnesu tos mājās, ievīstu plastikāta plēvē un iestūķēju tumsā un aukstumā aiz slēgtām durvīm. Arī pie kāda ciemojoties, ja vien tas nav uzklāts galds, ēdienu mēs visticamāk nekur neredzēsim. Tas ir paslēpts! Turklāt visticamāk pusi no tā, ko ledusskapī ieliekam, nav pat īsti jātur aukstumā, var glabāt kā citādi. Bet ledusskapis ir kļuvis par visu pārtikas produktu skapi. Tas, kā mēs izturamies pret dārzeņiem, ir patiesībā prātam neaptverami, ja salīdzinām ar veikala vai tirgus stendu. Protams, te runa ir arī par zināšanām – kādi apstākļi katram produktam ir nepieciešami, lai pēc iespējas ilgāk to uzglabātu uzturvielām bagātu, nepazaudētu tā krāsu un formu. Taču motivācija šādas zināšanas uzkrāt ir aizdomāšanās par to, kāds brīnums patiesībā ir dārzeņi. Daba ir devusi tomātu – tas ir izaudzis teju no nekā, un te nu viņš ir! Tas ir dārgums! Bet kā mēs pret tomātu izturamies? Tik daudz ēdiena cilvēki aiz neuzmanības sagandē un nemitīgi met laukā – aptuveni 30 procentus no iegādātā. Jā, ledusskapim ir jāattīstās, tā ir mana pārliecība. Kamēr citas sadzīves tehnikas ir gājušas lieliem soļiem uz priekšu, tikmēr ledusskapis nereti izskatās tāds pats kā 70. gados. Kaut nākuši klāt jaunāki modeļi, kas patērē mazāk elektroenerģijas, ir izpletušies izmērā, tomēr pa lielam nekas daudz ledusskapja attīstībā gadu desmitiem nav mainījies. Tā pati aukstuma kaste. 

Kāpēc salīdzinājumā ar apģērbu modi vai mēbeļu dizainu sadzīves tehnikā reti kad cikliski atgriežas pagājušo gadu desmitu stili? Piemēram, sešdesmito, septiņdesmito vai astoņdesmito gadu mode. Izņēmums varbūt vienīgi ir jau pieminētais ledusskapis, kura formu plejādē var atrast arī rotaļāšanos ar retro. Pieņemu, ka cilvēki diez vai to pieprasa – īsti nezinu nevienu, kas gribētu platekrānu nomainīt pret mazu un burbuļveida televizoru. Bet kāds ir izskaidrojums?

Jums ir taisnība, ledusskapis ir šis retais izņēmums. Vienbrīd notika eksperimenti arī ar putekļu sūcējiem, kā materiālu izmantojot audumu, bet tas bija īslaicīgi. Domāju, ka atbilde slēpjas tajā, ka lietas, kurās mēs spēlējamies ar senāku laiku modi, pašas par sevi diametrāli nemainās. Krēsls ir krēsls. Uz tā vienmēr var apsēsties. Arī 17. gadsimta apģērbu ir iespējams uzvilkt, jo mūsu ķermeņa uzbūve nav pārāk mainījusies. Savukārt veļasmašīnas piedzīvo nemitīgas inovācijas, kur estētika nav tik primāra kā iespēja labi izmazgāt drēbes. Domāju, ka tieši tālab nav īsti iespējams ar sadzīves tehniku atgriezties pagātnē. 

Bet, ja godīgi, tad mani arvien vairāk un vairāk interesē vecmodīgie putekļusūcēji, jo pirmajos modeļos ir tā vienkāršība, no kuras mēs pārlieku esam attālinājušies. Pirmais Electrolux putekļusūcējs ir cilindra formas un atgādina lidmašīnas turbīnu. Kas patiesībā ir loģiski! Tā ir visefektīvākā forma gaisa plūsmai – netīrais gaiss tiek iesūkts, izlaists caur filtru, un tīrais gaiss izpūsts pa otru galu laukā. Kamēr mūsdienās putekļusūcēji sāk jau pārāk atgādināt mazas automašīnas. Jā, no veciem putekļusūcējiem mēs varētu daudz pamācīties un iedvesmoties.

Runājot par inovācijām – kurš produktu aspekts patlaban visvairāk tiek pakļauts attīstībai un kas savukārt pārlieku netiek mainīts: piemēram, materiāls, forma, funkcija…?

Nav vienotas atbildes, jo viss atkarīgs, par kādu produktu kategoriju ir runa. Runājot, piemēram, par tīrīšanu, vienmēr ir bijis sapnis pilnībā atbrīvoties no ūdens izmantošanas. Arī virkne Design Lab pieteikumu ik gadu apcer to, kā varētu tīrīt tikai ar gaisu. Tā ir tiesa, ka mēs savas drēbes mazgājam pārlieku. Atliek atcerēties, kā to darīja mūsu vecvecvecāki – ja drēbes nebija pārāk netīras, tās saulainā laikā tika izkārtas vēdināties, nevis uzreiz mazgātas. Starp citu Electrolux piedāvā šādus “gaisa skapjus”. Interesanti, ka, reducējot ūdeni veļas un trauku mazgājamajās mašīnās, šīs iekārtas var nolikt, kur vien tu vēlies. Tām vairs nav nepieciešama ūdens padeve. Iekārta ir atbrīvota, līdz ar ko tai var piešķirt arī jaunu formu. 

Tāpat daudz pūles tiek veltītas laika jautājumam. Aug pieprasījums pēc iespējas ieprogrammēt, cikos tieši tu vēlies, lai tava veļasmašīna sāktu vai beigtu darboties. Kad ieslēgties krāsnij un cik ilgi jāgatavo ēdiens? To pieprasa mūsu dzīvesveids. Varbūt kādam ir izdevīgi, lai veļasmašīna ieslēgtos nakts vidū, lai pret rītu tu varētu izkārt drēbes. Tāpat svarīgs ir jautājums, vai ir iespēja kaut ko izdarīt ārkārtīgi ātri? Ja nu tev ir jādodas ārpus mājas, bet esi aizmirsis izmazgāt to, ko vēlies vilkt? Vai būtu iespēja to izmazgāt un izžāvēt 10 minūtēs? Laiks ir mūsdienu luksuss, tāpēc ar to tiek saistīta virkne inovāciju. 

Kāda ir Electrolux attieksme pret gudrajām tehnoloģijām (smart technologies)? Vai atbalstāt, piemēram, wi-fi ieviešanu sadzīves tehnikas lietošanā?

Jā, mēs strādājam šajā virzienā. Man tas šķiet izšķiroši būtiski. Tam ir vairāki ieguvumi. Sākot no tik elementāriem kā pārbaudīt telefonā, ciktāl mazgāšanas programmā ir tikusi veļasmašīna, lai nebūtu jānokāpj pagrabā. Virknei sadzīves tehniku šodien ir ekrāns ar interfeisu. Varbūt nākotnē no tā varēs atteikties, jo visa kontrole būs apskatāma telefonos. Kā rezultātā varēs vienkāršot arī tehniku dizainu. Jāatzīst, ka jau pirms 10 gadiem Electrolux radīja ledusskapi ar interneta pieslēgumu, taču toreiz tas bija pāragri. Pirms diviem gadiem piedāvājām produktu – kameru krāsnī, lai varētu sekot līdzi, kā gatavojas ēdiens, un pēc vajadzības kontrolēt procesu. Varbūt kamera jāieliek arī ledusskapī, lai, veikalā esot, vari pārbaudīt, vai mājās ir piens.

Pie gudro tehnoloģiju attīstības es pieskaitu arī produktu ekosistēmas veidošanu, jo pagaidām visas sadzīves tehnikas dzīvo visnotaļ savrupu dzīvi. Bet varbūt tās var savstarpēji viena otrai būt enerģijas ziņā vai vēl kā citādi noderīgas. Dažām tehnoloģijām ir aukstums, citām karstums, vienām silts ūdens, citām auksts. Reiz biju Taizemē, kur viens brazīlietis man stāstīja, ka pēdējos veļasmašīnas ūdens trīs litrus viņš izmantojot, lai izmazgātu grīdu, jo klāt ir mazliet mazgājamā līdzekļa un ūdens ir tikpat kā tīrs, jo drēbes ir jau iepriekšējos ciklos kārtīgi izmazgātas, un galu galā tas labi smaržo! No tā var mācīties! 

Sanāk, ka, gudrojot inovācijas, daudz var mācīties no pagātnes, ne tikai no nākotnes vīzijām. Pieminējāt senčus, kas veļu vēdināja, tagad stāsts no praktiskas ikdienas Taizemē, kas pirmā mirklī var šķist savdabīgs, bet patiesībā ir gudrs. 

Jā, vēsture iespēju robežās ir jāizmanto, kaut vienmēr jāsaprot, ka tas ir bijis cits dzīvesstils. Bet tiesa, ka senāk virkne cilvēku bija ļoti gudri attiecībā uz efektivitāti. Viņi zināja, kā parūpēties, piemēram, par dārzeņiem. Mana vecmāmiņa rudeņos katru ābolu ietina avīzē un lika pagrabā. Viņai tam bija laiks, bet tā bija nepieciešamība šādas pūles veltīt, jo tās nesa ienākumus – ābolus varēja izspiest sulā un pārdot. Mūsdienās, ja cilvēkiem ir dārzs, kurā aug arī ābeles, visticamāk liela daļa ābolu vienkārši nobirs zemē un sapūs brūni. Agrākos laikos rūpes par dabu bija saistītas ar ienākumiem. Šodien lielā mērā tā vairs nav, līdz ar ko izpaliek arī rūpes. Mana mamma vēl uzauga ar šo “neko nedrīkst izsviest” filozofiju, līdz ar ko ik rudeni mēs katru dienu dzērām ābolu ķīseli. Līdz nelabumam! (Smejas) Protams, mūsdienās ir nepieciešamība pēc virknes jaunu iekārtu, kas ietaupa mūsu dārgo laiku, bet tas, ko mums vajadzētu aizlienēt no pagātnes, ir šī rūpība un taupība, kas ir ilgtspējas pamatā. Pietiks mest visu laukā!

Ja mūsdienu cilvēkam tā drīzāk ir izvēle nevis akūta nepieciešamība – būt taupīgam attiecībā pret lietām un pārtiku, tad sanāk, ka tas lielā mērā ir jautājums par cilvēku psiholoģiju? Ir jāmaina ieradumi.

Jā, bet ieradumam un tam, kā apkārtne ir iekārtota, ir ārkārtīgs spēks, ko tik grūti lauzt. Ja tu, piemēram, labi zini, ka tev vajag tikai vienu burkānu, tad veikalā visdrīzāk tu tāpat paņemsi to desmit burkānu iepakojumu, kas turklāt tiek pārdots par izdevīgu cenu. Stāvēt pie kases ar vienu vienīgu burkānu šķiet arī visnotaļ muļķīgi. Taču sekas ir tādas, ka atlikušie deviņi burkāni tev mājās visticamāk sažūs, un tu tos agrāk vai vēlāk izsviedīsi, jo tev vajadzēja tikai vienu! Jā, ir iespēja iegādāties vienu, bet vai cilvēki to dara? Ļoti reti. Mēs daudz ko pārstiepjam mājās, ko mums patiesībā nemaz tik ļoti nevajag – vai nu cena bija laba, vai vēl kādi apsvērumi. Bet tā nu tas ir. Attiecībā uz pārtikas produktiem tieši tālab ir jāpilnveido ledusskapis, lai dažādajiem produktiem, ko mēs pārmēru iepērkam, tiktu nodrošināti atšķirīgi nepieciešamie apstākļi pēc iespējas ilgākai to saglabāšanai, lai neaiziet postā, pirms vēl tos apēdam.

Vai jūs joprojām vēlētos būvēt laivas?

Nē… laikam nē. Bet es ļoti daudz burāju, jūra ir mana kaislība. Tas ir izcils veids, kā ceļot. Labs un ilgtspējīgs veids. (Smejas) Vai jūs Latvijā burājat?

electroluxdesignlab.com/2014