Fotostāsts: Jēras finālists Osma Harvilahti no Somijas atklāj piecu fotogrāfiju aizkulises 2

Arterritory.com
07/03/2014

Helsinkos dzimušais Osma Harvilahti ir somu fotogrāfs, kura fotoaparāta objektīvs cieši fokusēts uz cilvēkiem. Tos viņš portretē sev raksturīgā rokrakstā, eksperimentējot ar krāsu un formu kompozīciju. Pērn fotogrāfs atvēra savās pirmās grāmatas Polychromatic (2013) vākus un ļāva cilvēkiem ieskatīties pasaulē, kādu viņš to redz. Tā ir 96 lappušu bieza grāmata ar 73 krāsainiem attēliem, kas pauž personisku, spontānu valodu, brīvu no kodiem, kādi šobrīd dominē lielā daļā mūsdienu fotogrāfijas.

Šogad Osma Harvilati ir viens no desmit finālistiem foto kategorijā un pārstāv Skandināviju Francijas dienvidos notiekošajā 29. Jēras starptautiskajā modes un fotogrāfijas festivālā (Hyères, 25. līdz 28. aprīlis, 2014). Tieši tādēļ Arterritory.com uzskatīja par pienākumu uzrunāt mākslinieku personīgi un palūgt atļauju ieskatīties viņa darbu tapšanas aizkulisēs. Osma Harvilahti atklāj piecu paša izvēlētu savu fotogrāfiju tapšanas dažkārt pat visai komisko pusi. 

Šeit vari iepazīties ar viņa modes fotogrāfijām, kas atnesušas prestižo nomināciju. Sērija tikko bija izrādīta Parīzes modes nedēļas laikā Somijas institūtā Parīzē un apskatāma vēl līdz 25. aprīlim.



Red wind. 2013

1. “Manas fotogrāfijas bieži vien ir ātri gaistoši mirkļi, ko man izdevies notvert. Es ļoti reti izmantoju trijkāji, bet, kas attiecas uz šo konkrēto tēlu, es gandrīz 10 minūtes gaidīju, kad papīru satvers vējš. Kad piecēlos, kakls man bija stīvs, un bariņš bērnu smējās, rādot uz mani ar pirkstiem.”


Burkha. 2012

2. “Šī fotogrāfija uzņemta 2012. gada nogalē. Es gribēju veidot sēriju ar musulmaņu apģērbu kompozīcijām, pētot dažādus materiālus un slāņus. Taču bija liela problēma, ar kādu nebiju rēķinājies: neviens – īpaši sievietes – nevēlējās, lai viņu fotografē. Viņa bija vienīgā, ar kuru man palaimējās “strādāt”. Pēc viena vienīga kadra viņa metās prom, tērpam plīvojot.”  


Horizon. 2013

3. “Nolēmu pastaigāties pa miglainu piekrasti Mombasā Kenijā. Kenijas pludmalēs vienmēr atrodami dažnedažādi krāsaini plastmasas atkritumi. Šoreiz uzskrēju virsū šim zaļajam stienim, un man nebija ne jausmas, kas tas ir. Pludmale parasti bija pilna cilvēku, taču šoreiz tur bija tikai pāris jaunu puišu, kas mētāja jūrā akmentiņus. Mierīgā noskaņa un tumšās debesis radīja zināmā mērā sirreālu fonu. Palūdzu vienam no puišiem nogulties zemē, lai baltās smiltis pielīp mugurai, un tad palūdzu, lai viņš skatās uz jūru. Zaļais stienis tagad veidoja jaunu apvāršņa līniju. Mums abiem tas bija jocīgs mirklis.” 


Bananas. 2012

4.  “Šis ir pats pirmais fotoattēls, ko uzņēmu 2012. gadā Marokā. Es biju mazliet piesardzīgs, publiski staigājot apkārt ar fotoaparātu. Mana mamma septiņdesmitajos gados tur bija bijusi viena, un viņai iesita pa seju, tāpēc, ka viņa fotografē. Kad ieraudzīju, veidojamies šī attēla kompozīciju, es burtiski skrēju pie vīra, kam mugurā bija šī košā dželaba. Abu spēcīgo krāsu kombinācija un spožā pēcpusdienas saule pamudināja mani to darīt.” 


Tangerine. 2013

5. “Pasūtījuma projektu laikā man patīk arī uzņemt personīga rakstura darbus. Šo es nofotografēju pērn Singapūrā. Ievēroju, ka priekšējais panelis mašīnai, kas bija novietota pie manas viesnīcas, ir visai krāsains un pilns dažādu materiālu. Taču kaut kā pietrūka. Tā kā bija ķīniešu jaunais gads, visapkārt mētājās mandarīni. Es paņēmu vienu nelielu no kāda cilvēku darināta “mandarīnu krūma”, un noliku to zem logu tīrītāja. Komercprojekta mākslinieciskais vadītājs vienkārši neticīgi smējās.”

osmaharvilahti.tumblr.com
www.villanoailles-hyeres.com/hyeres2014

turists . - 10.03.2014 14:28
dikti dikti skaista krāsu izjūta
acīgā skaistule - 07.03.2014 11:54
Cik skaistas krāsas!!!! Arī mājaslapas bildēs!