Šonedēļ sāksies Helsinku dizaina nedēļa. Intervija ar Kari Korkmanu 0

Intervē Anna Iltnere
09/09/2013

“Man ir jauna teritorija – sena muitas noliktava, ko nule kā pārņēmu un plānoju tur izveidot kultūras centru,” 2011. gadā Rīgā man teica Kari Korkmans, kad intervēju viņu žurnālam “Dizaina Studija” saistībā ar izstādi “Sešpadsmit soļus tuvāk”. Tā notika Rīgas Mākslas Telpā un bija veltīta Baltijas jūras nākotnei un dizainam, kas varētu līdzdarboties tās uzlabošanā. Bet klāt ir 2013. gada septembris, un Kari man Helsinkos izrāda šo atjaunoto noliktavas ēku (Old Customs Warehouse), kurā ir iekārtots viņa birojs un tiek rīkotas dizaina izstādes. No 12. līdz 22. septembrim šī kļūs par vienu no centrālajām vietām Helsinku dizaina nedēļai, kuru Kari Korkmans, kurš sevi dēvē par “dizaina producentu”, rīko jau devīto gadu.

“Mūsu mērķis ir uz desmit dienām pārņemt visu pilsētu,” stāsta Korkmans, uzskaitot dažas no Helsinku dizaina nedēļas norises vietām – Cable Factory, Design District; notiks arī ikgadējā Open Studios programma, kur ikvienam ir iespēja ielūkoties dizaineru darbnīcās un radošos birojos. Ikgadējs un centrāls notikums ir mēbeļu dizaina mese Habitare. “Tomēr lielākoties tie ir intīmi un nelieli notikumi,” piebilst Korkmans. “Daļēji tālab, ka mēs nevaram atļauties gigantiskas instalācijas u.tml. vērienu. Bet uzskatu, ka tam tā ir jābūt. Jo dizains nav izrāde, tas nav saistīts tikai ar šauru eliti.” Viens no programmas notikumiem turpat Vecās noliktavas ēkā būs sarunu vakars A New Era Of Finnish Luxury. “Vārdu savienojums šķiet konfrontējošs, jo somu dizains allaž atpazīstams ar mantru “forma seko funkcijai”. Kamēr luksuss liekas kas pilnīgi pretējs. Bet kas mūsdienās ir luksuss? Manuprāt – tīrs gaiss, klusums, miers, telpa, daba. Lielai daļai Somijas iedzīvotāju tā ir ikdienas sastāvdaļa, kamēr citviet pasaulē, piemēram, Āzijas metropolēs īstens luksuss ir ko tādu vispār piedzīvot.”

Jūs esat Helsinki Design Week rīkotājs jau kopš pašiem pirmssākumiem. Vai šo gadu laikā ir izkristalizējusies ideja – kādai jābūt dizaina nedēļai, lai to uzskatītu par tiešām izdevušos? 

Ir lietas, ko rada vietas identitāte, un kas nav tik daudz saistītas ar mūsu stratēģiju. Jau pieminētā intimitāte un Helsinki iet roku rokā. Ja aizbrauksiet uz Milānas dizaina nedēļu – tas ir kas pilnīgi pretējs, bet iederīgs Milānai. Tāpat ir ar Londonu. Tikmēr Helsinkos var uz ielas nejauši satikt kādu spožu dizaineru un aprunāties vai pat aiziet vakariņās. Starp citu, šo ideju esam iekļāvuši arī šīgada programmā – Designer Dinners. Variet rezervēt galdiņu un pavakariņot kopā ar kādu slavenu dizaineru. 

Runājot par mūsu mērķiem, pirmkārt, Helsinku dizaina nedēļa tiek rīkota, lai iepazīstinātu ar Somijas dizainu, to promotētu, kā arī definētu. Iepazīstinātu gan vietējos iedzīvotājus, gan uzņēmumus un korporācijas. Tāpat svarīgi ir viest skaidrību, kas šodien ir dizains un kāds tas būs rīt – kurp nozare virzās? Otrkārt, mēs strādājam gan dizaina industrijas, gan tieši vietējā tirgus labā. Sevi saredzam kā platformu, kur jomas dalībniekiem tikties un uzsākt dialogu, kas varētu izvērsties auglīgā sadarbībā. Tādējādi vēlamies attīstīt Helsinkus un Somiju kā radošo industriju punktu pasaules kartē, kur ir viegli un iedvesmojoši sastrādāties. Treškārt, mēs esam par starptautiskumu. Ne tikai, eksportējot somu dizainu, bet arīdzan importējot jaunas idejas no citurienes. Esmu pārliecināts transnacionālas komunikācijas atbalstītājs. Tālab Helsinku dizaina nedēļas komanda patlaban izstrādā pasaules dizaina festivālu tīklu – gan kā domapmaiņas vietu, gan lai būtu iespēja vienam otru reklamēt.   

Kāds ir lielākais izaicinājums, Helsinku dizaina nedēļu organizējot jau devīto reizi pēc kārtas? 

Galvenais izaicinājums ir resursi. Jo īpaši – nodrošināts finansējums. Kad viens festivāls ir noslēdzies, acumirklī aktuāls kļūst jautājums – kā sākt plānot nākamo, ja nav vēl drošas garantijas, ka tam pietiks līdzekļu? Joprojām neesam spējuši atrast labāko risinājumu, kā sadarboties ar Helsinku pilsētas domi un valdību. Ik gadu piesakāmies līdzfinansējumam, bet atbilde, protams, nav automātiska. Ir jāgaida konkursa rezultāti. Redziet manus matus? Sirmi. (Smejas) Helsinku dizaina nedēļa ir privāta iniciatīva, kas Helsinku domei ir klupšanas akmens, lai sniegtu pilnvērtīgu atbalstu. Tas ir lielākais izaicinājums – atrast ideālo modeli, kas nodrošinātu finansējumu. Nauda, ko saņemam no pilsētas un valsts, salīdzinājumā ar citiem festivāliem, ir minimāla. 

Kas attiecas uz programmas izstrādi – ir lietas, kas paliek nemainīgas gadu no gada. Tāpat ir notikumu kalendārs, kurā brīvprātīgi piesakās organizācijas, kas vēlas rīkot kādu pasākumu nedēļas ietvaros. Izaicinājums, protams, ir ik gadu izdomāt arī ko jaunu. Tas nav viena cilvēka spēkos – nākt klajā ar adekvātu daudzumu jaunu ideju, ko pieprasa augsta līmeņa dizaina festivāls. Tālab mums ir jābūt pēc iespējas atvērtiem, lai piesaistītu radošus cilvēkus, kas labprāt dalītos ar savām idejām. Līdz šim gan tā nav bijusi problēma, bet uzskatu, ka pie tā var strādāt vēl un vēl. Ir jābūt vēl atvērtākiem! 

Izaicinājums, protams, ir augt, kļūt vērienīgākiem, lai iemantotu viedokļa līdera statusu. Bet tam nepieciešams izcils un visaptverošs programmas saturs. Kas atkal liek atdurties pie galvenās problēmas – garantēta un pietiekama finansējuma. 

Ja uz Helsinku dizaina nedēļu šogad atbrauc ārvalstu viesis, ar kuriem trim programmas notikumiem jūs ieteiktu sākt?

Noteikti ieteiktu atnākt uz Vecās noliktavas ēku, kur atrodamies patlaban. Tajā tiks rīkoti vairāki centrāli pasākumi. Savukārt nedēļas nogalē Cable Factory notiks Design Outlet, kas vismaz vietējos helsinkiešus padara trakus. Dizaina firmas par zemām cenām izpārdod savus produktus. Bet jau pieminētās Designer Dinners ir tās, kuras es pats labprāt izmēģinātu.

Kā jaunie dizaineri Somijā sadzīvo ar zīmogu “Skandināvijas dizains”, kas paredz noteiktu estētiku? Vai jauniešus tas lieki neierobežo?

Jā, tiesa. Bet Somijā ir arvien vairāk citvalstu dizaineru, lielā mērā pateicoties Ālto univeristātei, kas ir viena no starptautiskākajām Somijā. Ierodas dizaineri no Āzijas, ASV u.c., kuru pienesums ir jauni impulsi. Somu dizainā parādās dekoratīvas tendences arī pateicoties tam, ka dažiem no mums ir saknes Krievijā, Karēlijā. Tas spilgti redzams tādu mākslinieku, ilustratoru un dizaineru darbos kā Klaus Haapaniemi, Kustaa Saksi u.c. Viņu tēlu pasaule ir tālu no ierastā skandināvu dizaina. Protams, Alvars Ālto joprojām ir dizaina ikona.

Pirms diviem gadiem Monocle Magazine Helsinkus ierindoja pirmajā vietā – kā labai dzīvei vispiemērotāko pilsētu pasaulē (most livable city). Vai jūs tam piekrītat arī 2013. gadā?

Jā, kaut kādā ziņā pilnīgi noteikti. Atkarīgs, protams, kādā dzīves situācijā atrodies. Bet es esmu ģimenes cilvēks, man ir trīs meitas. Izglītības sistēma, drošība, tīrs gaiss, miers un infrastruktūra – viss funkcionē nevainojami! No otras puses – es gribētu, lai Helsinki kļūst starpkulturālāki. Gribētu ielās redzēt vairāk imigrantus. Tas lēnām jau notiek, un es to ļoti atbalstu. Bet kā vieta dzīvošanai, šī tiešām ir izcila pilsēta. Turklāt jāpiebilst, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā Helsinki ir diametrāli mainījušies. Rezidenti ir kļuvuši aktīvāki. Tiek rīkotas restorānu dienas u.tml. pasākumi. Cilvēki apzināti strādā pie tā, lai Helsinki kļūtu par vēl vairāk labai dzīvei piemērotu vietu, lai te nemitīgi kaut kas notiktu. Tas, protams, ir personisks jautājums, un viedokļi var atšķirties. Esmu aizrautīgs burātājs. Nesen atgriezos no regates. Burājot cauri arhipelāgam un tuvojoties Helsinku centram, varēju domāt vien par to – kā man ir paveicies! Ne visur pasaulē daba ir tik klātesoša pilsētas dzīvei. 

Kādi ir jūsu nākotnes projekti, pie kuriem strādājat? 

Viens no projektiem, ko prezentēsim Helsinku dizaina nedēļas ietvaros, ir jauna izstāžu koncepcija Launch&Shop, kas ir komerciāla iniciatīva. Ja izdosies, tad apsveru to nākamā gada pavasarī vest arī uz Milānu. Ideja ir tāda – dizaina mesēs tiek izrādīti uzņēmumu jaunie produkti, un galvenā auditorija, ko viņi tur cer satikt, ir izplatītāji. Vismaz tādos milzu gadatirgos kā Milānas mēbeļu mese. Bet šodien dominē interneta veikali un izplatītāji arvien vairāk zaudē savu lomu. Patērētāji iepērkas vai nu interneta veikalā, vai arī tiešā veidā komunicē ar dizaina firmu. Launch&Shop ir koncepcija, kas radusies interneta laikmetā. Mazs pop-up veikals, kurā var iegādāties pilnīgi jaunus dizaina produktus. Veikaliņš nav domāts izplatītājiem, lieltirgotājiem, bet gan cilvēkiem – ierindas pircējiem. Helsinkos sadarbojamies ar FinnishDesignShop.com, kas ir interneta veikals, bet produkciju piedāvāsim klātienē. Iespējams, tieši Launch&Shop cilvēks pirmo reizi ieraudzīs Toma Diksona visjaunāko lampu un tūdaļ arī varēs to iegādāties. Nav jāgaida, kad tā parādīsies citos veikalos. Ja tas izdosies, vedīsim projektu uz Milānu. Jo ir tā, ka uz Milānas mēbeļu mesi esmu braucis jau 15 gadus pēc kārtas. Bet ne reizi neko tur neesmu nopircis. Jo to tur nemaz nevar izdarīt.

Kādi ir jūsu personiskie galvenie secinājumi pēc 2012. gada, kad Helsinki bija Pasaules dizaina galvaspilsēta?

Protams, šādam statusam bija milzīga ietekme, lai Helsinkus vēl vairāk atpazītu kā uz dizainu orientētu pilsētu. Bet es ļoti ceru, ka darbs, kas bija ieguldīts, turpināsies. Ilgtermiņa iniciatīvu trūkums ir risks, ar ko var saskarties gan dizaina, gan kultūras galvaspilsētas. Manuprāt, nepārdomāta lieta ir pop-up organizācijas, kas tiek izveidotas šādu pilsētas gadu vadīšanā. Tas ir īstermiņa modelis, kas, manuprāt, nav labākais variants. Kad gads beidzas, organizācija nomirst un viss pēkšņi apstājas. Cilvēki, kas bija iesaistīti, iet katrs savu ceļu. Tā ir resursu izniekošana. Pirmāmkārtām nodibināto kontaktu, izveidotā tīkla izniekošana. Katrai nākamai Pasaules dizaina vai Eiropas kultūras galvaspilsētai no šīm kļūdām būtu jāmācās.

www.helsinkidesignweek.com