Dizaineri – burtu izdevniecība Colophon Foundry

Miķelis Baštiks, Mikus Vanags un Colophon Foundry dizaineri sarunā par burtiem 0

Agnese Čivle, www.anothertravelguide.com
28/08/2013 

No 26. līdz 30. augustam Latvijas radošo direktoru kluba (LADC) un dizaina medija FOLD paspārnē noris Rīgas burtu nedēļa. Tā ir pasākumu sērija, kuras ietvaros ik dienas tiek piedāvāts kāds izglītojošs un izklaidējošs notikums, kas apskata dažādus aspektus tipografikā, kuras viens no galvenajiem elementiem ir burtu dizains.

Divas dienas Burtu nedēļas programmā veltītas vieslektoriem no Lielbritānijas – burtu izdevniecības Colophon Foundry dibinātājiem Edam Haringtonam un Antonijam Šeretam (Edd Harrington & Anthony Sheret, grafikas dizaina studija The Entente). Šodien, 28. augustā, plkst. 17.00 – konferenču centrā “Citadele”, Republikas laukumā 2a – abi dizaineri uzstāsies ar lekciju, kurā dalīsies pēdējo gadu studijas pieredzē, īpaši apskatot lielāko un veiksmīgāko projektu attīstību no sākotnējās koncepcijas līdz finālam.

Colophon Foundry ir neatkarīga burtu izdevniecība, kuras ik mēnesi jaunradīto burtveidolu izmanto fotožurnāls Hot Shoe Magazine. Ar veiksmīgāko Colophon Foundry burtu dizainu Aperçu savu identitāti būvē kā MoMA, tā Jägermeister un Topshop.

Burtu nedēļas izglītojošajā daļā ietverta arī grafikas un burtu dizainera Mikus Vanaga (dizaina studija Domu zīmes) lekcija “No grafikas dizaina pie burtiem”, kas notiks 29. augustā plkst. 19.00FOLD telpās, Tērbatas ielā 65 – un kurā Mikus stāstīs par pieredzi tipografikā, par to, kāpēc viņu interesē burtu dizains, kas palīdzējis iepazīt to tuvāk un iedvesmo šodien.

Bet aiz muguras ir Baltijas burtu dizainu kataloga BurtusType veidotāja Miķeļa Baštika (dizaina birojs Asketic) lekcija “No grafikas dizaina pie burtiem”, kas notika 26. augustā un kurā ar piemēriem par pašmāju eksperimentiem burtu dizainā Miķelis demonstrēja, kā burtu dizainu iespējams noderīgi izmantot ikdienas grafikas dizaina projektos.

Vairāk par Rīgas burtu nedēļas programmu var uzzināt šeit.


Žurnāla “Dizaina Studija” vāks, kura autors ir Miķelis Baštiks un kas veidots tikai no latviešu dizaineru radītiem burtveidoliem

Tā kā lekciju programmu veido starptautisku viesu uzstāšanās, un dažādās valodās ir specifiskās nepieciešamība pēc noteiktiem burtiem un zīmēm, piemēram, latviešu diakritiskajām zīmēm, Arterritory.com šķita interesanti visiem burtu nedēļas lektoriem uzdot vienojošu jautājumu: vai pastāv iespēja, ka viens burtveidols ar kādu konkrētu valodu sader labāk nekā ar citu? 

Miķelis Baštiks: Interesants jautājums. Nekad neesmu par to domājis, taču pieņemu, ka tā tas noteikti varētu būt. Ne tik daudz paša dizaina “fizisko īpašību” labad, cik mūsu zemapziņā gulošo priekšstatu un stereotipu dēļ. Diez vai kādu Āfrikas vai Dienvidamerikas valsti būtu atbilstoši atspoguļot ar senatnīgu, greznu un tradicionālu Serif fontu, kurš savukārt ļoti labi varētu piestāvēt Apvienotajai Karalistei vai, piemēram, Francijai. 

Mikus Vanags: Burtveidolu un valodu saderība ir noteicošāka profesionāli veidotiem ikdienas lietošanas burtveidoliem. Bez kultūrvēsturiskiem apstākļiem, saderību var noteikt tas, cik noteiktā valodā tiek bieži lietoti konkrētie burti, burtu pāri un diakritiskās zīmes, līdz ar to autors, veidojot burtu garnitūru, var pievērst īpašu uzmanību konkrētajām detaļām un tās pārbaudīt dažādu valodu tekstu piemēros. Var veidot burtu dizainu arī bez valodas zināšanām, ja vien ir izpratne par zīmju rakstības detaļām un pamatojumu.

Eds Haringtons un Antonijs Šerets: Ir diezgan būtiski saprast valodu, kurai tiek dizainēts burtu veidols, taču ir gana interesanti, ja to dara kāds, kam konkrētā valoda nav dzimtā. Kad mēs radām dizainu svešvalodām, tomēr cenšamies strādāt kopā ar cilvēkiem, kas tās pārzina. Šādi izveidojas ļoti interesanta sadarbība, kurā tiek risināti konflikti starp dizaina idejām un lasāmību.


Dizainers – Mikus Vanags

Kad katra valoda veiksmīgi tikusi pie sava “burtu arsenāla”, interesanti uzzināt, kā to veidotāji redz burtu kā ieroču nozīmi attiecībā pret burtu uztveres īpatnībām: cik lielā mērā burtu dizains ir daļa no komunikācijas intonācijas? 

Miķelis Baštiks: Ne tikai paša burtveidola dizains, bet arī izklājums, kontrasts un ritms starp zīmēm, teksta rindiņām, attēliem un brīvajiem laukumiem – tas viss kopā veido ļoti spēcīgu vizuālās komunikācijas valodu. Kaut vai paņemot rokā Gūtenberga Bībeli, vai kādu no mūsdienu iespiestajām versijām – emocijas, to lasot, ir pavisam atšķirīgas. 

Mikus Vanags: Burtu dizains ir būtiska komunikācijas noskaņas sastāvdaļa, kuru auditorija pārsvarā uztver neapzināti. Komunikācijā burtu dizains var ietvert sevī atsauci uz laikaposmu, kultūru, reģionu, statusu, pieejamību un tamlīdzīgi, tomēr mūsu ikdienas vidē ir tik pierasti, ka to nozīmi un ietekmi varam arī nepamanīt. Burtu veidola izpratne ir būtiski nozīmīga dizaineriem un komunikācijas veidotājiem. Dizaina izglītībā tas šobrīd ir maz novērtēts aspekts.

Eds Haringtons un Antonijs Šerets: Daudzi mūsu radīti burtveidoli sākotnēji tapuši kā ekskluzīvs dizains individuāliem projektiem. Kad uzsākam darbu pie kā jauna, vienmēr izvērtējam, kāds burtveidols būtu piemērotākais, kāds pavisam noteikti īsti nebūs vietā, un ko ir nepieciešamība pielāgot. Šeit arī sākas ekskluzīvs burtu dizains. Mums ir jābūt gataviem radīt ko specifisku, lai izpildītu dizaina uzdevumu.


Dizaineri – burtu izdevniecība Colophon Foundry

Kurš, jūsuprāt, ir zīmīgākais pagrieziena punkts burtu dizaina vēsturē?

Miķelis Baštiks: Šķiet, noteikti jāmin Gūtenberga iespiedmašīnakas ievērojami pavēra iespējas teksta drukāšanai un izplatīšanai.

Mikus Vanags: Sašaurinot atbildes lauku uz Rietumu pasauli pārskatāmā pagātnē, tas būtu Romas laika Capitalis Monumentalis. Manuprāt, šis risinājums pirmoreiz burta jēdzienam piešķīra estētiska veidola nepieciešamību un iezīmē sākumu un vizuālās pazīmes visiem tiem burtveidoliem, kurus mēs izmantojam arī šodien kā romāniskos. Divas tūkstošgades vēlāk tas lieliski iederas kino industrijas plakātos – no “Zvaigžņu kariem” līdz “Titānikam” – ilustrējot to, ka burtu dizainā aktualitātes noilgums praktiski nepastāv. Protams, vienlīdz nozīmīga ir Gūtenberga pārvietojamo burtu un grāmatu iespiešanas tehnoloģijas ieviešana, kas, manuprāt, ir jau visiem pieņemts vēsturiski svarīgs pagrieziens.

Eds Haringtons un Antonijs Šerets: Lai arī ir burtveides un dizaina vēsturē ir vairāki būtiski pagrieziena punkti – no Gūtenberga preses līdz mūsdienu datordizainam, mūsuprāt, ļoti nozīmīga ir tieši šībrīža self-publishing jeb individuālās izdevējdarbības tendence. Brīvā piekļuve instrumentiem un informācijai ļāvusi daudziem neatkarīgajiem izdevējiem radīt svaigu un patiešām interesantu dizainu.


Dizainers – Mikus Vanags

Domājot par interesantu, veiksmīgu vai gluži pretēju burtu dizainu, aicinājām dizainerus apdomāt jautājumu: kuri ir, jūsuprāt, trīs veiksmīgākie burtveidoli? Un trīs lielākās neveiksmes?

Miķelis Baštiks: Veiksme ir atkarīga no konteksta, tāpēc tādu absolūtu patiesību nosaukt nav iespējams. Tīri subjektīvi pēdējā laikā esmu iemīlējis Hoefler&Frere-Jones veidotos fontus Gotham un Verlag. Kā neveiksme mūžīgi tiek piesaukta bēdīgi slavenā Comic Sans lietošana, taču arī šajā gadījumā svarīgs ir konteksts, ne tik daudz burtu dizaina risinājums.

Mikus Vanags: Runājot par veiksmīgiem burtveidoliem, noteikti jāmin Garamond. Tā ir Kloda Garamonda 16. gadsimta Francijā veidotā burtu garnitūra, kas pati par sevi ir kultūratsauce mūsdienu burtu dizaina aizsākumiem. Garamond teju divus gadu desmitus lieliski iederējās Apple korporatīvajā dizainā līdz tā tika nomainīta ar Myriad burtu garnitūru.

18. gadsimta beigu modern perioda burtveidoli ar raksturīgu augsto kontrastu starp biezajām vertikālām un šaurajām horizontālām līnijām. Tā Giambattista Bodoni Itālijā un Firmin Didot Francijā veidotās burtu garnitūras, līdzīgi kā Mocarta mūzika, daudziem ir sinonīms vārdam “klasika”. Mūsdienās ir kļuvis par raksturīgu un atpazīstamu vizuālo parakstu modes un skaistuma industrijai.

Helvetica – 20. gadsimta mārketinga fenomens un modernisma ikona. Askētiska un neitrāla burtu garnitūra, iespējams, tādēļ arī ārkārtīgi populāra un universāla. Ikreiz, kad kāds pasaules zīmols vizuālā identitātē iekļauj Helvetica, dizaineru vērtējums polarizējas kaislīgos atbalstītājos un noliedzējos.

Runājot par neveiksmīgiem burtveidoliem, es pārstāvu viedokli, ka tādu nav – ir tikai nepiemēroti pielietojumi. Arī daudzu nemīlēts Comic Sans ir ieguvis pamatotu pielietojumu disleksijas terapijā bērniem ar lasīšanas traucējumiem.

Eds Haringtons un Antonijs Šerets: Veiksme: Helvetica, Comic Sans un Times; katastrofa – Helvetica, Comic Sans un Times


Dizaineri – burtu izdevniecība Colophon Foundry

Un visbeidzot... kas ir jūsu iedvesmas avots?

Miķelis Baštiks: Vēl šorīt, braucot uz darbu, klausījos kādu grāmatu, kur ļoti labi tika pateikts: “Negaidi iedvesmu, bet radi struktūru, kas to veicina.”

Eds Haringtons un Antonijs Šerets: Tā kā nav noteiktas atbildes, šis vienmēr ir grūts jautājums. Lielākoties iedvesma avoti meklējami ārpus grafiskā un burtu dizaina – produktu dizainā, arhitektūrā vai kādā mākslas kustībā.

Mikus Vanags: 20. gadsimta dizains un izdevniecība Latvijā.


Dizainers – Miķelis Baštiks

www.fold.lv
ladc.lv