Viens no labākajiem izstādes darbiem noteikti ir Artura Analta publiskais pelnutrauks Icon, kas guvis jau starptautiskus panākumus

Latvijas dizains kaut kur starp kažokādām un gludekļiem 0

Kristīne Budže, “Pastaiga”
06/10/2012 

Konkursa “Gada balva dizainā 2012” darbu izstāde BT1 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala, Baltic Furniture ietvaros, ir apskatāma vien no 4. līdz 7. oktobrim. Ar konkursa uzvarētāju vārdiem, kas tika paziņoti 5. oktobra vakarā, iespējams iepazīties šeit. Bet kā ir ar izstādi? 

Latvijas Dizaineru savienības rīkotā “Gada balva dizainā” un tās darbu skate pastāsta daudz vairāk un godīgāk nekā mums pašiem gribētos. Latvijas dizains joprojām ir atsevišķu entuziastu fragmentāra aizraušanās bez nozares attīstības sratēģijas, prasmīgas pārstāvniecības un promocijas, nobāzts kaut kur stūrī starp kažokādām un gludināšans iekārtām bez norādēm un sajēgas, ko ar to darīt. 

Ķīpsalā pat grūti saskatīt kaut jel kādu gaišākas nākotnes cerības maliņu, lai gan konkursa darbu izstādes prologa vietā uzstājas to skolu stendi, kurās ir ar dizaina izglītību saistītas mācību programmas. Vajadzētu būt daudzsološi, mazliet provokatīvi un cerīgi, taču tā vietā nomācošs neprofesionālisms, dzīvošana stereotipos par dizainu kā dekoru un pāri visam – paviršība. Ķīpsalā īpaši asi saskatāma kvalitātes latiņu lielā atšķirība starp Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas (RDMV), Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) dizaina nodaļām un pārējām Latvijas skolām ar dizaina izglītības programmām. Šo divu skolu stendi ir kā cerīgas saliņas, lai arī iekārtojums ir tikai tāla atblāzma no RDMV diplomandu tradicionāli pārdomātajām un izcili iekārtotājām izstādēm pašu skolā, kā arī LMA absolventu izstādēm-notikumiem pēdējos gados. Atzinība jāizsaka Daugavpils mākslas vidusskolai “Saules skola”, kā problēmu loku studentu darbiem izraugoties dizainu bērniem.

Tālāk ejot pa saplēstu, pavirši ar līmlenti sadiegtu paklāju un klūpot pār netīru pagarinātāju vadu mudžekļiem, atduries pret dažādu priekšmetu krāvumiem, kas, spriežot pēc anotācijām, ir konkursa “Gada balva dizainā 2012” labāko darbu izstāde. Jā, jā, to grūti nosaukt ekspozīciju, drīzāk par konkursam pieteikto darbu krāvumu dažādos plauktos. Šķiet, ka izstādes rīkotāji, Latvijas Dizaineru savienība, ne reizi nebūtu bijuši pašmāju Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un nebūtu skatījuši Jurģa Krāsona izcili iekārtotās izstādes, kurš pat no apšaubāmas un izteikti atšķirīgas kvalitātes eksponātiem spēj ar brīnumdara spējām (ko sauc par profesionalitāti) uzburt vienotu ekspozīciju. Ja esi kaut reizi redzējis, ka arī tā var būt eksponēts Latvijas dizains, ir grūti saprast, kā profesionāļu apvienība (sic! nevis amatieru, hobija pulciņa dalībnieku), turklāt ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un kupla sponsoru pulciņa atbalstu, rīkojot nozares pasākumu, var pieļaut tik apšaubāmu ekspozīcijas kvalitāti.

Konkursam iesniegtie darbi tika vērtēti vairākās kategorijās – interjera dizains, vides dizains, modes un tekstila dizains, foto dizains, rūpnieciskais dizains un grafiskais dizains. Latvijā rīkotajos dizaina  konkursos vispārzināma problēma ir pieteikto darbu skaits un kvalitāte. Ko darīt, ja nozarē kaut kas patiešām ievērības cienīgs notiek daudz retāk nekā pieņemtajā balvu pasniegšanas intervālā, proti, viena gada laikā? Latvijas Dizaineru savienība lepojas, ka šogad konkursam pieteikti 149 darbi – uz pusi vairāk nekā pērn. Taču labāko darbu izlasi droši varēja veikt vēl rūpīgāk un ar stingrākiem atlases kritērijiem, lai tās nedaudzās dizaina pērles, kas pieteiktas, nepazustu nekur nepielietojamu krāmu jūklī. 

Tradicionāli noslēgumā iederētos aicinājums apmeklēt izstādi un priecāties par pēdējā gada laikā radīto. Lai arī konkursa labāko darbu izstādes apmeklējumu nevar ieteikt kā optimistisku un Latvijas dizaina varēšanu apliecinošu pasākumu, ir dažas pērles, kuras ir vērts redzēt klātienē: piemēram, RDMV Ādas izstrādājumu dizaina nodaļas studentes Signes Romanovskas kurpes “Maiņas apavi” (projekta un kvalifikācijas darba vadītāja Ilizane Grīnberga), LMA Vides mākslas apakšnozares studentes Indras Mercas maģistra darbs, pilsētas sēdmēbele “Melnie pipari” no otrreiz pārstrādātas nolietotu autoriepu gumijas (darba vadītājs prof. Jānis Andris Osis), kā arī Londonā studējošā Artura Analta pilsētvidē izvietojamais pelnutrauks Icon, kas ir Japan Tabacco un Future Concept Labs šogad rīkotā konkursa uzvarētājdarbs. Vēl apskates vērti ir H2E dizainētie Latvijas Nacionālās operas izrāžu un repertuāra informācijas materiāli.

Latvijā ir arī labs, interesants un kvalitatīvs dizains, tikai tas pacietīgi jāmeklē kaut kur pa vidu starp kažokādām un gludināšanas iekārtām, aiz netīru pagarinātāju vadu mudžekļiem.

www.design.lv