Foto

Skandināvi Milānā

Kristīne Budže


02/05/2012 

Foto: Kristīne Budže un no publicitātes materiāliem 

Skandināvu dizaineru un mēbeļu ražotāju dalība Milānas Dizaina nedēļā un starptautiskajā mēbeļu izstādē i Saloni, kas noritēja no 17. līdz 22. aprīlim. 

Varētu šķist bezgala vecmodīgi dizainu vērtēt, ņemot vērā tā ģeogrāfisko izcelsmi un nacionālās robežas. Taču neraugoties uz šo viedokli un daudz mūsdienīgākiem dizaina izpētes diskursiem, skandināvu dizaina fenomens joprojām ir dzīvs. Turklāt ne vien vēsturiskā perspektīvā, bet arī kā 21. gadsimta aktualitāte. 

Ziemeļu fenomens

Skandināvu modernais dizains vienmēr ir turējies cieņpilni savrup no pārējā pasaulē notiekošā, vairāk koncentrējoties uz pašmāju problēmām, nevis mēģinot iedzīt vai apsteigt jomas globālās aktivitātes. Tieši tā ir izveidojies tas īpašību un pazīmju kopums, ko dēvējam par tipisku Ziemeļeiropas formas, telpas un lietu funkciju izpratni. Arī vēl pavisam nesen skandināvi masveidā nepadevās vispārējai Eiropas aizrautībai ar galeriju dizainu, kas nu izskatās nonācis strupceļā, kur lai arī stilīgi, bet tomēr uz vietas un apjukumā mīņājas lielākā daļa holandiešu un Nīderlandes skolās studējošie cittautieši. 20. gadsimta pirmajā pusē un īpaši pēc Otrā pasaules kara iekoptās ziemeļu dizaina tradīcijas nu 21. gadsimta globālajā ekonomiskajā situācijā šķiet īsti vietā un laikā. Skandināvi necenšas divriteni izgudrot no jauna, neaizraujas ar karstajām aktualitātēm, piemēram, šogad Milānā valdošo akcentu uz procesu, nevis galarezultātu, - tā vietā turpina labi iesākto, izmantojot jaunās tūkstošgades tehniskās iespējas un estētiskās vajadzības. Izstāžu apmeklētāji un dizaina pircēji ir tik ļoti noilgojušies pēc ziemeļniekiem tipiskās dizaina izpratnes – gluži kā pārbagātu viesību ciemiņi, kas kūkas un konceptuālus uzstādījumus pārēdušies, otrā rītā mokoties ar paģiru atraugām, alkst atspirdzinoši tīra avota ūdens malku.

Pēdējos gados Milānas Dizaina nedēļas ekspozīcijās itāļu pilsētas centrā un Starptautiskās mēbeļu izstādes i Saloni stendos Ro izstāžu kompleksā skandināvi neapšaubāmi atrodas apmeklētāju uzmanības priekšplānā. Viens no iemesliem skandināvu kvantitatīvajai un kvalitatīvajai dominantei Milānā ir arī fakts, ka globālās finanšu un tās pavadošās ekonomiskās nedienas Ziemeļvalstis skāra saudzīgāk. Vismaz salīdzinājumā ar pārējo Eiropu. Skandināvu kompāniju darbību krīze nav uzkrītoši piebremzējusi, ļaujot tām pārliecinoši prezentēt jaunas un jaunas kolekcijas. Akcentu uz dizaina sociālo aspektu, izteiksmes lakonismu un vēstījuma skaidrību, kas ziemeļniekiem ir tik organisks skatījums uz lietām un to veidolu, cenšas pārņemt arī citur pasaulē bāzētie uzņēmumi un dizaineri. Taču svešo izpildījumā šāda dizaina izpratne lielākoties atgādina palienētu apģērbu, kurā ne pats īsti ērti jūties un pārējos par tā vērtību arī nespēj pārliecināt. Tādējādi apliecinot, ka vienas nakts brīnums – pārtopot no aizrautīga patērētāju iegribu izpildītāja patiesi sociāli atbildīgas attieksmes praktizētājā, ir brīnumaina pasaka, kurai grūti noticēt. 

Lai arī no malas mēs Skandināviju uztveram kā vienotu reģionu, ja ne ar vienām un tām pašām, tad ļoti radniecīgām vērtībām un prasībām dizaina darbam, tomēr ir skaidrs, ka tas nav gluži tik viendabīgs lauks un ir iekšēji gana daudzu pretrunu plosīts. Jau modernā dizaina sākumpunkts katrai Ziemeļeiropas valstij ir bijis atšķirīgs ar dažādiem ekonomiskajiem un politiskajiem nosacījumiem. Arī mūsdienās vairāk tiek attīstīts katras valsts nacionālais dizains un ar to saistītā industrija, nevis meklēts kopīgais ar tuvākajiem kaimiņiem. Arī Milānā skandināvi nekad nav uzstājušies ar vienotu reģiona platformu, bet gan lielākoties, vairāk vai mazāk formāli, ir apvienojušies katras valsts pārstāvju lokā.

Norvēģi

Norvēģi šķiet piekusuši pārliecināt sevi, savus kaimiņus un pārējo pasauli, ka pašlaik turīgākajā Ziemeļu valstī ir tikpat kvalitatīvs jaunais dizains kā kaimiņiem. Ir pieklusuši mēģinājumi veidot formā un publicitātē vērienīgas Norvēģijas dizaina skates, kādas vēl nesen bija skatāmas Londonas 100% Design izstādes ietvaros, atstājot savus dizainerus individuālai izdzīvošanai globālajā tirgū.


Daniela Rībakena darbu ekspozīcija “Rossana Orlandi” galerijā

Pašlaik spilgtākais šajā zemē dzimušais dizainers ir Daniels Rībakens (Daniel Rybakken). Pirms pāris gadiem pārsteidzis starptautisko dizaina vērtētāju publiku ar savām gaismas mistērijām tikai attāli par lampām nosaucamās instalācijās, Ribakens turpina iesākto, soli pa solim virzoties uz nopietno dizaina spēlētāju pusi. Pērn viņa radīto varēja aplūkot īpašā Salone Satellite sadaļā, kas bija veltīta jauno dizaineru veiksmes stāstiem. Šogad Rībakena gaismas ķermeņus varēja skatīt Rossana Orlandi galerijā.


Trauku kolekcija “Bo”. Dizainere Sāra Grēsberga

No jaunajiem norvēģu dizaineriem šogad ievērošanas vērts bija trīs dizaineru apvienības Fog veikums. Fog Studio ir trīs ziemeļu meiteņu – Annelī Hoelas Fjērli (Anneli Hoel Fjærli), Karolīnas Olsones (Caroline Olsson) un Sāras Grēsbergas (Sara Gresberg) – sadarbības projekts. Rezultāts ir estētiski izsmalcināts, funkcionāli un konceptuāli nesarežģīts ikdienai noderīgu lietu komplekts, tējas tases un lampas ieskaitot.


Stikla piesta “Marble”. Dizainere Sāra Grēsberga 

Somi

Somi šogad arī Milānā izspēlēja Helsinku kā 2012. gada Dizaina galvaspilsētas kārti. Triennāles dizaina muzejā starp daudzām citām izstādēm bija paredzēta arī somu aktivitāte – bija ieplānots, ka somu arhitektu trijotne Sāmuli Nāmanka (Samuli Naamanka), Sāmi Rīntala (Sami Rintala) un Dagūrs Egertsons (Dagur Eggertsson) uzcels īpašu paviljonu ceļojošajai izstādei, kurā diskutēt ilgtspējīgas arhitektūras un dizaina jautājumus. Paviljons ir projekta Take Nord Shape sastāvdaļa. Jāatzīst, ka klātienē paviljonu neizdevās atrast, vien reklāmas norādes...


Krēsls 
Kiki”. Dizainers Ilmari Tapiovāra. Ražotājs “Artek
Foto: Tuomas Uusheimo

Somus pārliecinoši pārstāvēja arī ziemeļu modernā dizaina klasikas flagmanis, kompānija Artek, kas pēc klejojumiem alternatīvas izstāžu telpas meklējumos, izmetot loku pat Rossana Orlandi galerijā, šogad bija atgriezušies Ro izstāžu kompleksā. Bizness joprojām vislabāk veicas tieši tur. Artek ir prasmīgi somu dizaina vēstures atdzīvinātāji un propagandētāji mūsdienās. Viņi atkal un atkal no jauna izceļ no aizmirstības pirms daudziem gadu desmitiem radītus dizainus, kurus papildina ar mūsdienās radītiem labāko pašmāju vai uzaicinātu ārzemju dizaineru produktiem. Šogad Artek dziedāja slavas dziesmu somu dizaineram Ilmāri Tapiovāram (Ilmari Tapiovaara) un viņa radītajam krēslam Kiki, kas Milānā laurus plūca 1960. gadā, bet pašā Somijā joprojām ir viens no populārākajiem krēsliem, ko izvēlas konferenču un auditoriju mēbelējumam. 21. gadsimtu Artek atzīmēja ar Harrī Koskinena (Harri Koskinen) krēslu Lento.


Krēsls 
Lento”. Dizainers Harrī Koskinens

Dizainers mēbeļu sēriju Lento sāka izstrādāt 2006. gadā, bet šopavasar Milānā prezentēja jaunāko pienesumu kolekcijai. Runājot par Artek, vienmēr pieminēšanas vērts ir arī kompānijas ekspozīcijas dizains. Šogad par to bija atbildīgs Mike Meire, kas nelielā platībā bija radījis skandināvisku divlīmeņu šovrūmu, kurā katrs somu dizaina priekšmets izspēlēja savu lomu vienotā dramaturģijā.

Zviedri

Nav jau tā, ka zviedru demokrātiskais mēbeļu masu ražotājs Ikea Milānā būtu svešinieks, taču šogad pārsteigums bija koncerna ekspozīcijas vieta starp holandiešu un dažiem cittautiešu konceptuālajiem dizaineriem Ventura Lambrate rajonā. Pirms pāris gadiem Ikea atrašanās Zona Tortona, kur jau no sākta gala ir valdījis haoss, jo pāris soļu attālumā var atrasties premium klases ražotāja jaunākā kolekcija un kāda dizaina studenta neveikla pašizpausme, jautājumus neraisīja. Tomēr šopavasar Ikea starp nelielajām galeriju, skolu un dizaineru studiju izstādēm šķita kā zilonis trauku veikalā. Zviedru giganta Ikea PS kolekcijas iecere – iepazīstināt savus pircējus ne tikai ar anonīmu lētu mēbeļu piedāvājumu, bet arī atgādināt, ka katru mēbeli ir radījis kāds dizainers, ir ļoti apsveicama. Šoreiz Ikea PS kolekcijas dizaineru vidū nebija skaļu vārdu un arī elpu aizraujoši atklājumi izpalika, tomēr kopumā teju Ikea lielveikala mēroga ekspozīcija ar bagātīgiem mēbeļu krājumiem pārliecināja, ka zviedri pārlieku zemu dizaina kvalitātes latiņu nenolaiž pat masu tirgus piedāvājumā.


Ikea ekspozīcija Ventura Lambrate rajonā

Starp zviedru dizaina mēbeļu kompānijām šogad izcēlās Blå Station koncepcija ar ļoti personisku uzņēmuma dizainera Johana Lindaua (Johan Lindau) attieksmi un stāstiem, kālab tieši Milānā prezentētie Blå Station jaunumi tika izvēlēti ieviešanai ražošanā. Kopējā mācība – gandrīz ikviena ideja sākumā izraisījusi skeptisku un neticīgu kompānijas attieksmi, un pārliecība par veiksmīga produkta galarezultātu pieaugusi vien dizaina attīstības gaitā.


Krēsls
Taylor”. Dizainere Mia Gamelgārda (Mia Gammelgaard). Ražotājs Blå Station”. Krēsla dizaina sākotnējo ideju uzņēmuma galvenais dizainers Johans Lindaus noraidīja. Pēc dizaineres veiktām sīkām izmaiņām, kas būtiski pārvērta kopējo krēsla dizaina koncepciju, Blå Station uzņēma “Taylor” ar sajūsmu.

Ja būtu jāizvēlas visskandināviskākais Milānas dizaina piedāvājums, pirmo vietu es dotu jauno dizaineru dueta Studio Vit veikumam – lampām ar balta marmora pamatni un abažūra vietā dažāda izmēra un formas spuldzēm. Minimālisms tā vistīrākajā izpausmē. Nosaukums tikpat lakonisks kā lampu dizains – “Marmora lampas”. 


Marmora lampas. Dizains – “Studio Vit”. Foto: Annabel Elston © studio vit 2012

Ironiski, ka abas Studio Vit zviedru izcelsmes dizaineres Helēna Jonasūne (Helena Jonasson) un Veronika Dagnerte (Veronica Dagnert), pēc studijām Sentmārtina skolā un maģistra grāda iegūšanas, sava tik ziemeļnieciskā dizaina radīšanai ir izvēlējušās Londonu.

Dāņi

Vispārdomātākā un mērķtiecīgākā valsts prezentācija Milānā bija izdevusies dāņiem. Viņu ekspozīcijai Itālijā pievēršot uzmanību visdažādākajiem dāņu dizaina aspektiem. Piedalījās gan atsevišķas dizaineru studijas un kompānijas, gan Dānijas dizaina skolas, gan profesionālās apvienības. Tas viss apkopots pārdomātā izdevumā “Danish Design 2012” – īpaši Milānai veltītā burtnīcā.


Papīra lampas “Papercuts”. Dizainere Luīze Kempbela

Jau piekto gadu Milānas Dizaina nedēļas profesionālajiem apmeklētājiem viens no obligātajiem pieturas punktiem ir dāņu amatniecības organizācijas Danish Crafts veidotās izstādes Mindcraft, kas droši pludina robežu starp amatniecību, dizainu, mākslu un ražošanu. Šoreiz izstāde atradās Ventura Lambrate un bija viena no rajona pārliecinošākajām ekspozīcijām, kas dāņus arī konceptuālas spriestspējas ziņā nostādīja līdzās nīderlandiešu labākajiem paraugiem. Šīgada Mindcraft kuratore bija viena no dāņu atzītākajām dizainerēm Cecīlija Manca (Cecilie Manz). Starp dalībnieku skaļākajiem vārdiem varēja atrast gan arī Rīgā zināmo modes dizaineru Henriku Vibskovu (kostīmu mākslinieks operas uzvedumam “Kara daba”), gan vienu no talantīgākajām un starptautiski zināmākajām dāņu dizainerēm Luīzi Kempbelu (Louise Campbell).

No dāņu daudzskaitlīgi Milānā pārstāvētajiem ražotājiem interesantākā bija tekstila kompānijas Kvadrat ekspozīcija, kas bija veltīta tā leģendārā vilnas un viskozes kombinētā auduma dizainam Hallingdal 65, kuru 1965. gadā radīja dizainere Nanna Ditcele (Nanna Ditzel). Hallingdal ir Kvadrat pirmais produkts, kas nu ieguvis vilnas auduma dizaina arhetipa statusu. Vairāk nekā 45 gadu garumā, kopš tā ražošanas uzsākšanas, Hallingdal ir izmantots gan privātmāju, gan sabiedriskos, tostarp arī slimnīcu un lidostu, interjeros.


“Hallingdal” audums paklājā “Fringe”. Dizains – “Front”
 

Izstādei Milānā kompānija aicināja septiņu pasaules reģionu kuratorus atlasīt dizainerus, kas no leģendārā auduma radītu jaunus darbus. Pārliecinošākā bija Lielbritāniju pārstāvošā Torda Bontjē dizaineru izlase, kuras vidū bija gan zviedru reiz skandalozais duets Fredrikson Stallarda, gan Londonā bāzētais Telavivā dzimušo dizaineru duets Raw Edges.

Dāņi Milānā tik tiešām pārklāja visus spēles laukus. Viņi bija pat stila vietas Como Corso 10 mākslas galerijā, kur uz goda pjedestāla atradās dāņu sākotnēji tikai sudraba, bet mūsdienās arī citu metālu izstrādājumu zīmola Georg Jensen trauki. Georg Jensen tiek dēvēts par vienīgo patieso luksusa zīmolu Skandināvijā, un šo slavu dāņi godam aizstāvēja arī Milānā. Palīgā tika aicināta dizainere Ilze Krouforda (Ilse Crawford), kas radījusi zīmolam īpašu trauku kolekciju.

www.cosmit.it