Kolekcija “It’s All Around You”. Foto: Rokas Darulis un Abie Lamin

Francija, Itālija, Lielbritānija, ASV un Japāna – tās ir piecas valstis, kas nostiprinājušas starptautisku atpazīstamību un reputāciju modes pasaulē. Kura būs nākamā?

Skandināvija. Patiesībā, skandināvu mode jau ir nostiprinājusi savas pozīcijas.

Mode kā māksla un dizainers kā mākslinieks” kāds ir Jūsu skatījums uz šo aizvien atvērto diskusiju?

Ne visa mode ir māksla, un pat, ja tā tāda ir tā reizē ir arī funkcija.

Ja mode ir kas vairāk par tikai apģērbu, ja tā ir medijs, caur kuru tiek nodots vēstījums, tad tā ir māksla. Taču šī maksima dažkārt tiek pārvērtēta un lietota ar nepareizu nozīmi. Tā jau kļuvusi par modes lietu - dizaineriem dēvēt sevi par māksliniekiem, tādējādi sevi it kā paaugstinot. Taču es personīgi uzskatu, ka modes pasaulē nebūt nav tik daudz labu mākslinieku. Es labāk dodu priekšroku labai amatniecībai nekā viduvējai modes “mākslai”.


Artefact kolekcija “Seed”. Foto: Egle Xiapin

Kas Jūs saista modē – kā medijā un izpausmes veidā?

Tas, ka mode ir veids, kādā cilvēka ķermeni padarīt par šedevru un izteikt tā personību.

Kā ar Jūsu radošo brīvību? Kā darbs pie personīgā zīmola atšķiras no darba lielas kompānijas labā?

Atšķirība ir liela. Strādājot pie sava zīmola Artefact, es, kā dizainere, esmu absolūti brīva. Es radu kolekciju, kad man pasaulei ir kas sakāms, un radu individuālus tērpus, kad man ir pasūtījumi. Protams, šāda veida “bizness” negarantē pastāvīgu iztiku, tādēļ es vienlaikus dizainēju citiem zīmoliem. Protams, daru to arī zināšanu bagātināšanas un pieredzes dēļ.


Artefact kolekcija “It’s All Around You”. Foto: Rokas Darulis un Abie Lamin

Kas ir pats grūtākais uzdevums veidojot savu zīmolu (ražošana, pārdošana, finanses, reklāma utt.) ?

Šķiet, visa tā sabalansēšana. Šobrīd mans zīmols – tas esmu es pati un manas idejas. Pagaidām es nenesu atbildību par citiem un tādēļ izvairos no vairākām komplicētām biznesa pusēm. Tērpu izstrādi kopā ar šuvēju es veicu savas mātes studijā, kur arī izmantoju mātes vērtīgo palīdzību. Taču, iespējams, kādu dienu man vajadzēs sastapties ar visu augstākminēto.

Kas attiecas uz reklāmu, es domāju, tā ir atkarīga no dizainera vīzijas. Kad Martin Margiela zīmols tikko uzsāka savu darbību, viņi neveica nekādas ievērojamas reklāmas aktivitātes, taču kaut kādā veidā izveidoja savu klientūru un kļuva labi pazīstami.

Protams, nav iespējams kļūt ievērojamam un dižam, ja sevi nereklamē – bet vai tādam jākļūst?

Es dodu priekšroku dabiskajai reklāmai, kad cilvēki paši izplata informāciju par pieredzēto. Šāda reklāma ir daudz godīgāka.