Foto

Fotoreportāža: "Boriss Lurje un NO!art"

Arterritory.com

12/01/2019

Foto: Andrejs Strokins

Vakar 11. janvārī mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA tika atklāta izstāde "Boriss Lurje un NO!art". Mākslas zinātnieces, kuratores Ivonnas Veihertes veidotajā ekspozīcijā būs aplūkojami kustības NO!art pārstāvja, bijušā rīdzinieka Borisa Lurje (Boris Lurie, 1924–2008), viņa domubiedru Sema Gudmena (Sam Goodman, 1919–1967) un Stenlija Fišera (Stanley Fisher, 1926–1980), kā arī daudzu citu mākslinieku darbi.

"NĒ! NĒ! NĒ! visam pieņemtajam, visam ļaunumam un izmisumam, kas pie mums valda, NĒ konformismam un materiālismam!" - šis teikums publicēts Borisa Lurjes  izstādes skrejlapā Ģertrūdes Stainas galerijā (Gallery: Gertrude Stein) Ņujorkā 1963. gadā un raksturo izstādi, kura veltīta NO!art kustībai, kas formējās 1950. gadu beigās un 60. gadu sākumā kā pretmets mākslas komercializācijas tendencei.

"Rīgas ekspozīcijā akcentēts laika posms no 1959. līdz 1964. gadam, jo tas ir periods, kad NO!art aktivitātes aizsākās, notika grupas pamatsastāvā un bija visjaudīgākās. Vēlāk NO!art ideja aizvien vēl bija dzīva, tomēr daži tās atbalstītāji bija vai nu uzsākuši individuālu karjeru, apsīkuši vai miruši. Tieši Boriss Lurje konsekventi popularizējis NO!art pasaulē un tiek saistīts ar to. Šīs izstādes tēma ir gan Ņujorkas 60. gadu mākslas dzīve, andergraunds un NO!art, gan tādas lielās vēsturiskās traģēdijas kā ebreji un holokausts," atzīmē kuratore Ivonna Veiherte.

Izstāde tapusi sadarbībā ar Borisa Lurje Mākslas fondu (Boris Lurie Art Foundation) Ņujorkā.

Izstādes "Boriss Lurje un NO!art" norise Rīgā ir svarīga, jo šai pilsētai atvēlēta īpaša vieta mākslinieka biogrāfijā. No 1925. gada līdz Otrajam pasaules karam Lurje ģimene dzīvoja Rīgā. Boriss apmeklēja vācu ģimnāziju un prata latviešu valodu. Atgriešanās Rīgā notika 1975. gadā, un visas atmiņas, tikšanās un emocijas mākslinieks aprakstījis savos vēl nepublicētajos memuāros ar nosaukumu "In Riga", kas tapa vairāku gadu gaitā pēc Latvijas apmeklējuma.

Izstāde skatāma līdz 10. martam.

Arterritory.com piedāvā ieskatīties izstādes atklāšanas mirkļos.


Saistītie raksti