Izstāde “Maija Tabaka un Rietumberlīne”. Foto: Kristīne Madjare

Fotoreportāža: izstādes “Maija Tabaka un Rietumberlīne” atklāšana 0

Arterritory.com
09/06/2017

Foto: Kristīne Madjare

Vakar, 8. jūnijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” tika atklāta izstāde “Maija Tabaka un Rietumberlīne”, kurā skatāmi mākslinieces Maijas Tabakas iespaidīgie 1970.–1980. gados tapušie darbi kontekstā ar Rietumberlīnes mākslinieku tā laika darbiem, sniedzot ieskatu atsevišķu mākslinieku – Volfa Fostela (Wolf Vostell), Salome (Salomé, īstais vārds Wolfgang Ludwig Cihlarz), Dītera Mazūra (Dieter Masuhr), Rainera Fetinga (Rainer Fetting) – un citu starptautiski nozīmīgu autoru darbībā.

Šī divu mākslas pasauļu konfrontācija nav nejauša, jo izstādes koncepcija atsaucas uz svarīgu posmu Maijas Tabakas dzīvē un radošajā darbībā – 1977. gadā, pateicoties ar Rietumvācijā dzīvojošā latvieša, mākslas menedžera Valda Āboliņa iniciatīvu iegūtajai DAAD (Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta) stipendijai, māksliniece nokļuva Rietumberlīnē, kur Betānijas mākslinieku namā 1979. gadā notika arī apjomīga viņas personālizstāde Maija Tabaka (Riga). Bilder 1962–1978. Kopš tā laika ir pagājuši 40 gadi, un izstādes atklāšanā Maija Tabaka atzina, ka pēc ilgāka laika atstatuma uz šo periodu var paraudzīties jau ar citām acīm, piebilstot, ka izstāde varētu būt interesanta Latvijas publikai, jo tajā ir sava intriga.


No kreisās: LNMM direktore Māra Lāce, izstādes “Maija Tabaka un Rietumberlīne” kuratore Ivonna Veiherete, māksliniece Maija Tabaka


Volfa Fostela radītais Maijas Tabakas portrets (1978) un Maijas Tabakas glezna “Mākslinieks Volfs Fostels ar ģimeni” (1978)

Izstāde “Maija Tabaka un Rietumberlīne” daļēji ir 1979. gada gleznotājas personālizstādes interpretācija, cenšoties ar laika distanci atgādināt par viņas pirmajiem starptautiskajiem panākumiem, paralēli dodot nelielu priekšstatu par toreiz sadalītās Berlīnes dzīves ritmu. Izstādes kuratore Ivonna Veiherte atklāj, ka viņas mērķis bijis ar šo izstādi parādīt to, ka Maija Tabaka, kad viņa nonāca Rietumberlīnē, bija jau nobriedusi māksliniece – ar savu rokrakstu un izveidotu stilistiku. “Viņa neietekmējās no Rietumberlīnes un varēja būt konkurētspējīga tajā vidē kā padomju māksliniece, kā latviešu māksliniece. Domāju, ja Maija būtu dzīvojusi tur, viņai būtu vēl plašāki starptautiski panākumi. Es vairāk akcentēju šo 70. gadu darbus tieši tādēļ, lai parādītu, kāda māksliniece bija, kad ieradās Rietumos.”

Izstādē līdzās mākslas darbiem skatāmi gan video par mākslinieci, gan arī fotogrāfijas, kas iepriekš nav bijušas publicētas, tostarp, Skillas Rikardas Pinnis fotografētas 60. gadu fotogrāfijas ar Maiju Tabaku. Ekspozīcija iekļauj arī 1970. gadu Rīgas un Rietumberlīnes pilsētas skatu fotogrāfijas, kā arī slavenā kluba „Džungļi“ (tur, starp citu, mīlēja iegriezties pats Deivids Bovijs) fotogrāfijas. “Maijas Tabakas pats pirmais Rietumberlīnē uzgleznotais darbs ir glezna „Džungļi“, kurā atainots Berlīnes klubs ar tādu pašu nosaukumu. Šī vieta viņu pamatīgi šokēja un atstāja neizdzēšamu iespaidu. Arhīvos atradām fotogrāfiju, kurā redzams Valdis Āboliņš sēžot „Džungļos“ ar slaveno papagaili aiz muguras,” stāsta izstādes kuratore.


Priekšplānā: glezna “Džungļi” (1977-2011)


Izstādes kuratore Ivonna Veiherte

Izstādes Rietumberlīnes sadaļu Ivonna Veiherte komentē: “Kad Maija Tabaka ieradās Rietumberlīnē, vispirms viņa nonāca Dītera Mazura darbnīcā. Tāpēc izstādē arī ir veselas četras viņa gleznas. Mazurs ir portretējis Maiju Tabaku, un šī glezna ir skatāma izstādē. Ļoti lepojos, ka izdevās atvest arī Volfa Fostela darbus no viņa memoriālā muzeja Spānijā, jo šī nozīmīgā mākslinieka darbi Latvijā nekad iepriekš nav bijuši izstādīti. Izstādē būs iespēja noskatīties arī viņa videofilmu retrospekciju. Maiju Tabaku ar šo mākslinieku vienoja koleģiāla draudzība, kaut gan viņi abi bija pilnīgi pretējās mākslas izpratnes nometnēs.”


Dītera Mazura darbi


Volfa Fostela darbi

Reizē ar izstādi “Maija Tabaka un Rietumberlīne” klajā nācis izstādes katalogs, kurā Maijas Tabakas un Rietumberlīnes mākslinieku darbu reprodukcijas papildina intervija ar mākslinieci, kritiķu teksti, kā arī Maijas Tabakas Rietumberlīnes draugu atmiņas. Izdevuma noslēgumā lasāma Barbaras Štrakas, kura 1970. gados kopā ar Valdi Āboliņu strādāja Jaunajā tēlotājas mākslas biedrībā (nGbK) Rietumberlīnē, saruna ar Maiju Tabaku.


Otrajā rindā no kreisās: mākslinieks Ulrihs Bērs

Mākslinieks Ulrihs Bērs (Ulrich Baehr), kurš bija Maijas Tabakas kaimiņš Betānijas mākslinieku namā, uzskata, ka izstāde Rīgā ir absolūti unikāla un ataino tā laika garu – „periodu starp 1968. gada studentu revolūciju un nākamo soli, kad dominēja uzskats par to, ka māksliniekiem vairāk nevajag radīt mākslu, bet gan aktīvi darboties, lai mainītu sabiedrību. Tā saknes var redzēt arī šajos darbos.“ Jautāts par to, kā viņš uztvēra mākslinieces no Padomju Savienības ierašanos Rietumberlīnē, mākslinieks atklāj, ka „tā bija absolūti eksotiska mums – rietumniekiem. Interesanti ir tas, ka Maijas glezniecība neizmainījās Rietumu ietekmē, kaut arī viņa vēroja un precīzi atainoja to, ko sajuta Berlīnē. Fostelu ģimenes portrets, glezna ar turku emigrantiem („Kā tevi sauc?“ – red.) ir spilgts laikmeta raksturojums, kas sasaucas arī ar mūsdienām.“

Kurators un mākslas vēsturnieks Dr. Ekharts Gillens (Eckhart Gillen), kurš ieradies Rīgā, lai piedalītos diskusijā “Maija Tabaka Rietumberlīnes mākslas kontekstā” arī atzīst: „Domāju, ka šī izstāde sniedz brīnišķīgu pārskatu par 1970. gadu Rietumberlīnes mākslu. Toreiz man bija pārsteigums redzēt Maijas darbus, kuri neizskatījās pēc padomju mākslas, vismaz tādas, kādu mēs to iedomājāmies. Tas bija pārliecinošs pierādījums, ka Baltijas republikas neiekļāvās kopējā padomju stilā, bet saglabāja savu identitāti un tradīcijas.“ Diskusija notiks šodien plkst. 11.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls”, bet mēs piedāvājam ieskatu izstādes “Maija Tabaka un Rietumberlīne” ekspozīcijā un atklāšanā.


No kreisās: Dr. Ekharts Gillens, Māra Lāce, Ivonna Veiherte


Priekšplānā: Maijas Tabakas glezna “Skumjā Regīna” (1986)


Priekšplānā: Maijas Tabakas glezna “Valda Āboliņa portrets” (1978)


Māksliniece Maija Tabaka


No kreisās: mākslas zinātniece Ramona Umblija, aktrise Regīna Razuma


Izstādes iekārtojuma autore, māksliniece Anna Heinrihsone


Mākslas kolekcionāri un mecenāti Dina un Jānis Zuzāni


Priekšplānā: Maijas Tabakas glezna “Čigāni naktī” (1988)


Priekšplānā: Maijas Tabakas glezna “Tīna” (1977)


No kreisās: mākslas zinātniece Raminta Jurenaite, gleznas “Tīna” modele, rakstniece Kristiāna Bauermeistere


Mākslas kolekcionārs un mecenāts Jānis Zuzāns


Mākslinieks Ivars Heinrihsons


Kristīne Zuzāne


Centrā: māksliniece Daina Dagnija


No kreisās: mākslinieki Mārtiņš Heimrāts, Juris Ģērmanis


Centrā: mākslas kolekcionārs Aksels Kikhats


Mākslinieks Laimonis Šēnbergs


Mūziķis Šipsi


Kuratore Helēna Demakova


Mākslas kritiķis Vilnis Vējš


Mākslinieks Vladimirs Pavlovs


No labās: mākslas zinātniece Ieva Kalniņa, māksliniece Solveiga Vasiļjeva, mākslas zinātniece Elita Ansone


Režisore Māra Ķimele


Mākslinieks Kirils Panteļejevs

lnmm.lv/lv/ars