Izstāde "Kurzemes albums". Ekspozīcijas skats. Foto: Didzis Grodzs

Fotoreportāža: izstādes "Kurzemes albums" atklāšana 0

Arterritory.com
15/12/2016

Foto: Didzis Grodzs

Vakar vakarā Mūkusalas Mākslas salonā tika svinēta izstādes „Kurzemes albums“ atklāšana. Ekspozīcijā skatāmie darbi reiz bijuši ievietoti kādas ģimenes piemiņas albumā un saglabājušies cauri gadu desmitiem, izpētes gaitā gūstot nosacītu nosaukumu „Kurzemes albums”. Tā ir 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta pirmās puses attēlu kolekcija – zīmējumi, siluetgriezumi un fotogrāfijas.

Attēli, kas reiz piederējuši Kurzemē mitušajai Groškes-Kleinu dzimtai vairākās paaudzēs, šobrīd ir Zuzānu kolekcijas lepnums. Saglabājušies cauri gadsimtiem tie ir unikāla liecība par piemiņas albumu tradīcijas transformāciju 18. gs. beigās un sieviešu – amatiermākslinieču dzīves telpu Latvijas teritorijā 19. gs. pirmajā pusē.


Izstāde „Kurzemes albums“. Ekspozīcijas skats


Izstāde „Kurzemes albums“. Ekspozīcijas skats

Senāko zīmējumi autori ir tādi savā laikā atzīti mākslinieki kā vācu klasicisma nozīmīgākais tēlnieks Johans Gotfrīds Šadovs (Johann Gottfried Schadow, 1764–1850), gleznotājs Gotlībs Šifners (Gottlieb Schiffner, 1755–1795), gleznotājs un Berlīnes Mākslas akadēmijas loceklis Johans Gotlobs Zamuēls Rēzels (Johann Gottlob Samuel Rösel, 1768/1769–1843). Zīmējumos portretētas vairākas nozīmīgas personības, starp kurām ir gleznotājs, Diseldorfas Mākslas akadēmijas direktors Frīdrihs Vilhelms Šadovs (Friedrich Wilhelm von Schadow, arī von Schadow-Godenhaus, 1788–1862), baltvācu dzejniece un rakstniece Elīza fon der Reke (Elisabeth Charlotte Constanzia von der Recke, 1754–1833) u.c. Tomēr lielākā daļa zīmējumu ir tapuši kā Groškes-Kleinu dzimtas sieviešu-amatiermākslinieču un viņu paziņu loka veidotas interpretācijas iepriekš reproducētiem attēliem, atspoguļojot 19. gadsimtā populāro kopēšanas praksi. Tajos izvēlētie motīvi saistāmi ar bīdermeijera laikmetam raksturīgo grāmatu grafiku un interesi par mājas dzīvi, palīdzot atklāt arī zīmējumu radītāju – 19. gadsimta sieviešu – domu un jūtu pasauli. Albums kopumā un ar to saistītās personas ļauj gūt fragmentāru priekšstatu par dzīvi baltvācu sabiedrībā un ģimenē pirms gadiem simt piecdesmit. 

Izstādi papildina izdevniecības “Neputns” grāmata “Kurzemes albums. Laikmeta portrets 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta pirmās puses piemiņas albuma attēlos”, kurā publicēti visi 90 “Kurzemes albuma” attēli un līdz šim atrastie attēlu inspirāciju pirmavoti, kā arī Edvardas Šmites, Aijas Taimiņas, Denisa Hanova, Paula Daijas un Baibas Vanagas teksti gan par Groškes-Kleinu dzimtu, gan 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta ikdienu Baltijas teritorijā.

Grāmatas atvēršana un tās autoru lasījumi Mūkusalas Mākslas salonā notiks 21. decembrī plkst. 16.00, bet izstāde skatāma līdz 2017. gada 21. janvārim.


Kolekcionārs Jānis Zuzāns, izstādes „Kurzemes albums“ kuratore un grāmatas sastādītāja Līga Lindenbauma



Izstādes „Kurzemes albums“ kuratore un grāmatas sastādītāja Līga Lindenbauma, kolekcionāri Dina Zuzāne un Jānis Zuzāns


No kreisās: māksliniece Anda Lāce, Signe Valtiņa


Jānis Zuzāns


Albuma pētniece Mg. art. Edvarda Šmite


Centrā: mākslas zinātniece Ieva Astahovska


No labās: Kristīne Zuzāne


Fotogrāfe Inta Ruka, kolekcionārs Jānis Zuzāns


Māksliniece Tatjana Krivenkova


Kuratores Inga Lāce un Daina Auziņa


Galerijas „Māksla XO“ vadītāja Ilze Žeivate, Jana Jākobsone


Kolekcionārs Māris Vītols, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja un izstāžu kuratore Sniedze Kāle


Sofija Karolīne fon Hārena. „Zēns ar pērtiķīti.“ 19. gs. 40.–50. gadi

mmsalons.lv