Laikmetīgās mākslas festivāls “Estonian Dream” Norvēģijā 0

Arterritory.com
29/10/2013

Stavangera ir ceturtā lielākā Norvēģijas pilsēta, kas mūsdienās pazīstama kā Norvēģijas naftas “galvaspilsēta”. Te atrodas ne tikai Statoil galvenā mītne, bet arī valsts vecākā katedrāle – Stavengeras Doms. Taču kopš nedēļas nogales Stavengera kļuvusi īpaša tieši Igaunijai. Nu šī ir pirmā vieta Norvēģijā, kur tik plaši izrādīta Igaunijas laikmetīgā māksla. 26. oktobrī piecās pilsētas mākslas galerijās un institūcijās tika atklātas četras izstādes un pieteikta viena filmu programma, kas zem Igaunijas laikmetīgās mākslas festivāla Estonian Dream “lietussarga” notiks līdz 1. decembrim.

Festivāla nosaukums patapināts no mākslinieces Flo Kaserau video darbu sērijas, kuras galvenā varone ir igauņu imigrante Teksasā, kas Youtube vietnē publicē savus privātos ierakstus ar segvārdu Texasgirly1976. “Flo Kaserau video montāža ir histēriski smieklīga, skumja, traģiska un vienlaikus drāmas pārpilna kā ziepju opera,” tā darbu raksturo festivāla kurators Anders Harms, kurš ir nelegālā Igaunijas laikmetīgās mākslas muzeja vadītājs, iedibinājis arī Igaunijas laikmetīgās mākslas apbalvojumu Koler Prize. Kataloga esejā viņš uzsver, ka festivāls Estonian Dream nav tipisks “nācijas reprezentācijas” pasākums, bet gan kritisks skatījums uz valsti, lai raisītu arvien plašāku iedziļināšanos Austrumeiropas kā postkomunisma zemes fenomenā. Kur netrūkst ne drāmas, ne komēdijas.

Estonian Dream izstādēs piedalās 17 igauņu mākslinieki; tas ir mēģinājums atrādīt pēdējo gadu Igaunijas laikmetīgās mākslas spilgtākos piemērus. Festivāla koncepcijas izklāstā katra dalībmākslinieka prakse skatīta, nacionālo notikumu ķēdi attinot mazliet atpakaļ un izgaismojot situāciju 90. gadu sākumā, kad “pēkšņi” bija izmainījusies valstiskā iekārta un radās augsne, kur dīgt laikmetīgās mākslas diskursam, kas ne vienmēr sakrita ar to, kas padomju laikos tika dēvēta kā “alternatīva” vai “disidentu” māksla. Daudziem šādas pārmaiņas bija pārlieku straujas, tālab sākotnēji neizprotamas un nepieņemamas. Šādā gaisotnē ir nobriedusi tā mākslinieku paaudze, kas piedalās Estonian Dream.


Grupas foto ar daļu no dalībniekiem un institūciju vadītājiem: (no kreisās) māksliniece Liina Siib, Ingunn Nord Varhaug no Hå gamle prestegard, Kristel Talv no Rogaland Kunstsenter, mākslinieki Jaan Toomik un Erki Kasemets, Bente Gundersen no Galleri Sult, mākslinieks Johannes Säre, kurators Anders Härm, Geir Haraldseth no Rogaland Kunstsenter, Stian Robbestad no Tou Scene

Hå gamle prestegard skatāma izstāde I Don't Eat Flowers!, kurā piedalās četras sievieškārtas mākslinieces: Liina Siib, Marge Monko, Kai Kaljo un Anna-Stina Treumund. Starp citu, šogad aprit 100 gadi, kopš Norvēģijas sievietes ieguvušas pilnas balstiesības. Ja neskaita Somiju, kas tobrīd bija Krievijas impērijas sastāvā, tad Norvēģija ir pirmā valsts Eiropā, kas atļāvusi sievietēm piedalīties vēlēšanās. Apaļā jubileja ir papildus iemesls, lai sarīkotu šādu feminisma uzlādētu izstādi. Katrai no četrām autorēm ar tēmu ir savas attiecības. Piemēram, Kai Kaljo 1997. gadā radīja video, kurā nofilmējusi pati sevi kameras priekšā. Māksliniece nosauc savu vārdu, svaru, vecumu, ģimenes stāvokli, darbu un ienākumus, uzsver mākslinieka brīvību kā sev svarīgāko un nobeigumā atzīstas, ka ir laimīga. Šis darbs tiek uzskatīts par vienu no slavenākajiem Austrumeiropas feminisma mākslā.


I Don't Eat Flowers! ekspozīcija


Foto no Liina Siib sērijas A Woman Takes Little Space, kas tika izrādīta arī 54. Venēcijas mākslas biennālē 2011. gadā

Skur6 skatāma Jaan Toomik personālizstāde, kas tā arī saucas - SOLO. Video mākslinieks ir pozicionēts kā Igaunijas laikmetīgās mākslas ass, jo savu darbību sāka 80. gadu beigās, bet kopš 90. gadu beigām tiek uzskatīts par vienu no atpazīstamākajiem igauņu autoriem. Piedalījies gan Sanpaulu biennālē (1994), Manifesta (1996), kā arī Venēcijas mākslas biennālē - gan nacionālajā paviljonā (1997), gan galvenā kuratora izstādē (2003).


Jaan Toomik  izstādes skats


Kadrs no video darba Run. 2011


Kadrs no video darba Seagulls. 2004


Ēka, kurā atrodas ne tikai Galleri SULT, bet arī telpa Skur6

Galleri SULT izrāda Kaido Ole & Erki Kasemets kopizstādi The Milk-Method Men. Katru dienu jau 20 gadus mākslinieks Erki Kasemets ir apgleznojis dienišķo piena paku. Dažas no kurām apskatāmas izstādē. Šāda veida projekti, saistīti ar paša ikdienu, viņam ir vairāki. Piemēram, katru dienu pie savas jakas viņš piešuj jaunu pogu. Mākslinieks to skaidro kā vienu no metodēm, kā censties notvert savu dzīves ritējumu. Viņš to dēvē par LIFE-FILE projektu, kuru plāno pārtraukt vien nāves dienā. Ekspozīcijā skatāmas arī Kaido Ole gleznas. No viņa pēdējās personālizstādes KUMU muzejā Tallinā, kur bija skatāmi 28 darbi, šai izstādei atlasīti pieci.


No iztādes The Milk-Method Men atklāšanas

Laikmetīgās mākslas centrā Rogaland Kunstsenter notiek izstāde Little House in the Periphery, kurā piedalās Kristiina Hansen & Johannes Säre, Johnson ja Johnson, Flo Kaserau un Kristina Norman. Izstādes kopsaucējs ir jautājumi par nacionālo identitāti. Izstādi papildinās filmu programma ar tādu pat nosaukumu. Filmu programma tiks izrādīta 9. novembrī mākslas un filmu centrā KINOKINO.


Kristiina Hansen & Johannes Säre instalācija Little House in the Periphery


Flo Kasearu. Estonian Dream. 2011 

estoniandream2013.blogspot.com