Funkcionālā iedvesma 0

Arterritory.com
07/09/2012

Foto: Katrīna Ģelze

6. septembra vakarā Latvijas Mākslas akadēmijas pagalmā kūsāja ļaužu drūzma un valdīja pacilāta atmosfēra, jo tika atklāts Latvijas Mākslas akadēmijas Korpuss Nr. 2. 1948. gadā celtās divstāvu ķieģeļu ēkas, kura savulaik tapa kā “mācību materiālu noliktava”, rekonstrukcijas projekta autori ir arhitektu birojs “SZK un partneri” (arhitekti – Sīlis, Zābers un Kļava) un projekts īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Jaunais korpuss pielāgots multifunkcionālām vajadzībām, kalpojot gan kā mācību, gan izstāžu un noliktavas telpas. Atrodoties pašā LMA sirdī – kā iekšpagalma centrālais elements, jaunā ēka iemieso arī zināmu simbolismu. Kalpojot ne tikai kā funkcionāls, bet arī iedvesmas objekts LMA studentiem. “Gribētos, lai, uzlūkojot šo celtni no Mākslas akadēmijas auditoriju logiem, studenti būtu rosināti sākt domāt. Izstrādājot rekonstrukcijas projektu, izjutu atbildību, kā ar arhitektūru varētu palīdzēt saprast radošo procesu,” preses ekskursijā stāsta arhitekts Andis Sīlis.

 


Betona panduss kalpo ne vien kā simbolisks elements, ar augšupvērsto tuneli atainojot mācību procesu, bet arī funkcionāli atrisina brīvu pārvietošanos starp stāviem, tā iztiekot bez kāpnēm un lifta cilvēkiem ar kustību traucējumiem. 


Panduss ved uz multifunkcionālu telpu, kurā šobrīd izvietota Maģistra darbu izstāde, bet ikdienā tā kalpos ne tikai ekspozīcijām, bet arī nodarbībām un konferencēm. Starpsienas ir brīvi transformējamas, plašos logus iespējams nosegt ar žalūzijām. Jebkurā laikā telpā iespējams radīt gan gaismu, gan tumsu, atkarībā no nepieciešamības. Kā norāda Andis Sīlis, arhitektūra ir pēc iespējas funkcionāla un askētiska, ņemot vērā, ka laika gaitā akadēmijas vajadzības var mainīties, tālab jaunā korpusa telpām jābūt spējīgām pielāgoties.


No multifunkcionālās zāles pa stāvām betona kāpnēm iespējams uzkāpt uz korpusa jumta, kuru arī ikdienā būs iespējams ekspluatēt. Jumtu apjož margas, kas vienlaikus kalpo kā atsevišķi konstrukcijas balsti. Platās jumta pārkares ir iecienīts Anda Sīļa arhitektoniskais risinājums. Turklāt korpusa horizontālā plakne veidota kontrastā ar Mākslas akadēmijas vertikālo gotisko arhitektūru, tā saglabājot hierarhiju. “Lai redz, kurš joprojām ir galvenais,” piebilst Sīlis.


Trīs metru dziļumā ir iekārtots ēkas pagrabstāvs ar piecus metrus augstiem griestiem. Nospiedošu pazemes sajūtu kliedē plašie logi, caur kuriem redzams akadēmijas pagalms, kā arī vēsturiskais celtnes mūris, kurš saglabāts, lai radītu sinerģiju starp seno un jauno.


Noliktavas telpas izveidotas bijušā koka šķūnīša vietā pazemē.

www.lma.lv