“Udarnik” 2012. gadā. Foto: Aleksejs Narodičkis

“Udarnik” atgriežas ierindā 0

Arterritory.com
05/03/2012

Kinoteātra “Udarnik” ēka (arhitekts Boriss Jofans) tika uzcelta 1931. gadā Maskavā un tiek uzskatīta par vienu no ievērojamākajiem padomju konstruktīvisma objektiem. Pateicoties tehniskajam aprīkojumam, kas trīsdesmitajiem gadiem bija ultramoderns, “Udarnik” kļuva par valsts galveno kino/koncertu laukumu. Tieši šeit tika izrādīta pirmā skaņu filma un notika tā laika labāko kinolenšu pirmizrādes. 1935. gadā kinoteātrī “Udarnik” tika atklāts pirmais Maskavas kinofestivāls, kurā tika demonstrēta filma “Čapajevs”. Bet, sākot ar 1959. gadu, Maskavas Starptautiskais kinofestivāls kinoteātrī “Udarnik” sāka notikt regulāri. Šeit ir pabijuši Radžs Kapurs, Džīna Lolobridžida, Klods Lelušs, Akira Kurosava, Stenlijs Kubriks un daudzi citi nozīmīgi pasaules kino elites pārstāvji. Pagājušajā desmitgadē “Udarnik” daļēji tika iznomāts kazino vajadzībām, bet kino seansi kinoteātrī tika pārtraukti 2010. gadā, kad visu ēku slēdza uz nenoteiktu laiku.


“Udarnik” 1957. gadā, filmas“Klusā Dona” pirmizrādes laikā

Un tagad kinoteātrim “Udarnik” sāksies jauni laiki. Vēsturiskā ēka tiks restaurēta un tajā durvis vērs krievu laikmetīgās mākslas muzejs. Muzeja izveidošanu iniciēja kultūras fonds “ArtHronika”,  kas ieguvis ilgstošas “Udarnik” īres tiesības. “Ir ieplānots novākt visu, kas ilgus gadus ir kropļojis arhitektūras pieminekļa izskatu,” rekonstrukcijas plānus komentē kultūras fonda “ArtHronika” prezidents un jaunā muzeja idejiskais iedvesmotājs Šalva Breuss. “Pakāpeniski mēs ēkas infrastruktūru pieļaujamā robežās pielāgosim muzeja funkcijām. 2012. gada laikā tiks izveidota Aizgādņu padome un iecelts jaunā muzeja direktors. Muzeja koncepcijas un stratēģijas izstrādē piedalīsies īpaši uzaicinātu ekspertu padome. Kinoteātra ēkas restaurācija un muzeja izveidošanas process, ņemot vērā visas nepieciešamās prasības, ilgs vairākus gadus. Bet jau restaurācijas norises periodā daļa no izstāžu telpām tiks atvēlēta jaunā muzeja pastāvīgās kolekcijas eksponēšanai.


“Udarnik” 2012. gadā. Foto: Aleksejs Narodickis

Jaunā mākslas laukuma izstāžu telpu veido trīs lielas zāles ar apmēram 2000 kvadrātmetru lielu kopējo platību. Būtiska topošā muzeja sastāvdaļa būs izstāžu telpas daudzfunkcionālisms: to būs samērā vienkārši transformēt par lekciju, koncertu vai kino zāli. Kolekcijas pamatu veidos kultūras fonda “ArtHronika” jau esošais krājums. Fonda kolekcijā citu darbu vidū plaši pārstāvēti neoficiālās mākslas klasiķi: Ēriks Bulatovs, Vitālijs Komars un Aleksandrs Melamids, Aleksandrs Kosolapovs, Boriss Orlovs, Viktors Pivovarovs, Leonīds Sokovs, Aleksandrs Sokolovs, Ivans Čuikovs un citi.


Pirmā stāva foajē kreisā puse un kāpņu laids, kas ved uz skatītāju zāli. Uzņemts pirms rekonstrukcijas 1972. gadā

Līdzās pastāvīgās kolekcijas darbu izrādīšanai jaunajā mākslas centrā “Udarnik” tiek plānota arī īslaicīgu izstāžu rīkošana. “Maskavā ir milzīgi daudz privāto laikmetīgās mākslas kolekciju, to vidū ir arī izcili krājumi,” saka Šalva Breuss. “Un mēs ar lielāko prieku sniegsim kolekcionāriem iespēju labāko no savām kolekcijām parādīt pie mums.”