Foto: Uldis Bertāns

Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām 0

Ieskats jaunajā kultūras pasākumu vietā “Hanzas perons”*

Agnese Čivle
14/08/2019

Preču noliktava Pulkveža Brieža un Hanzas ielas krustpunktā ir vienīgā saglabājusies ēka kādreizējās Rīgas Preču stacijas teritorijā, un tās pēcpārbūves apjoms iezīmējas kā pirmais objekts tur topošajā New Hanza rajonā.

No Preču stacijas plašā dzelzceļa parka vēl saglabājušies četri paralēlu sliežu nogriežņi. Viens no tiem atduras strupceļa konstrukcijā tieši pie ieejas bijušajā noliktavas ēkā. Šis sliežu ceļš cieši novilkts gar agrāko betona kravas platformu, no kuras ēkā savulaik tika izkrautas un iekrautas preces. Šodien, kad tā pārtapusi daudzfunkcionālā pasākumu norises centrā, kravas platforma kļuvusi par vēsturiskās būves jaunās dzīves simbolu – peronu, kura “pārkraujamā prece” turpmāk būs kultūra.


Foto: Uldis Bertāns

Jaunā, mūsdienīgā telpa “Hanzas perons” tapusi kā daudzfunkcionāla koncertu, skatuves mākslas un citu pasākumu platforma. Tās durvis pirmo reizi tiks vērtas Rīgas svētku laikā (17.–18. augustā), kad ar ēku, tās arhitektūras niansēm un tehniskajiem risinājumiem interesenti tiks iepazīstināti speciāli organizētās ekskursijās, bet ēkas dažādo dzīves posmu stāsti atklāti lielformāta fotogrāfiju izstādē. Savukārt jau 7. septembrī “Hanzas perona” afišā iezīmēsies pirmais programmas pieturpunkts – teātra festivāla Homo Novus izrāde “Luvras un/vai spārdot mirušo” (režisors – libāniešu mākslinieks Valids Rāds).

Arhitektūras transformācija

Lai gan savulaik noliktavas ēkai arhitektūras pieminekļa statuss nav piešķirts, tā ir vērtīgs sava laika rūpniecisko būvju paraugs. Ēkas oriģinālā fasāde ar tās dzelžaino loģiku, racionālo industriālo skaistumu un minimālo materiālu izmantojumu stāsta par nozīmīgu pilsētas vēstures paragrāfu.

Pēc biroja “Sudraba arhitektūra” vadošā arhitekta Reiņa Liepiņa un Pillar grupas uzņēmumu realizētā projekta ēka ieguvusi jaunu, mūsdienīgu apjomu. Ievietota nosacītā stikla un koka kapsulā, agrāk robustā industriālā celtne tagad iemantojusi mazliet ēterisku vizuālo tēlu, bet samērīgais autentiskās un jaunās arhitektūras oderējums iekštelpā sniedz silta patvēruma sajūtu.


Foto: Filips Šmits 

Ar rūpību veiktajā transformācijā ēkai apkārt apaudzētais jaunais karkass nodrošinājis papildus telpu un atrisinājis funkcionalitāti. Savukārt vecie noliktavas ķieģeļu mūri kļuvuši par interjera elementu un kalpo kā zāles ietvars. Zāli iespējams izmantot, apgūstot visu tās 1230 m2 lielo platību vai modulējot divās vai trīs akustiski izolētās daļās. Ierasti pasākumu norises telpās skatuves atrašanās vieta ir stingri noteikta, taču šajā gadījumā zāles ritms eksperimentālā kārtā ticis salauzts. Proti, tajā nav noteiktas skatuves vietas – telpa sniedz neierobežotas pasākuma formas iespējas.


Foto: Uldis Bertāns

Iedvesmas perons jaunām pasākumu formām

Jau sākotnēji “Hanzas perona” komandas ambīcijas bijušas vērstas jaunu pasākumu formātu rašanās virzienā. Izmantojot ēkas modularitātes un funkcionalitātes iespējas, tai paredzēts kļūt par atbalstu jaunu notikumu radīšanā. Tāpēc, ēkai vēl atrodoties būvniecības darbu procesā, tika rīkotas izpētes ekskursijas, kas pulcēja koncertu rīkotājus, laikmetīgās skatuves mākslas pārstāvjus un publisku konferenču organizatorus ar mērķi jautājumu un atbilžu procesā izkristalizēt to, kāda veida pasākumi jaunajā norises vietā visorganiskāk iederētos un reizē dot grūdienu rīkotājiem domāt par jaunām  formām, kuras nav bijis iespējams realizēt esošo telpu apstākļos.


Foto: Uldis Bertāns

Definētais pasākumu loks

“Hanzas perona” mūzikas programma paredzēta kā neordināras dažādu žanru koncertu versijas, kur mākslinieki, scenārija un scenogrāfijas autori ļautos eksperimentiem. Arī laikmetīgās skatuves mākslas pasākumu ciklā tiek meklētas izrādes ārpus labi zināmām skatuves formām. Savukārt konferenču cikls plānots kā īpaši nozaru notikumi ar augstu reputāciju un izglītojošu pievienoto vērtību. To vidū rodams globālais tehnoloģiju, jaunuzņēmumu, politikas un dzīvesstila festivāls Digital Freedom Festival, jauno tehnoloģiju konference TechChill, lielākais nekustamā īpašuma forums Baltijā BREL u.c. Savukārt vizuālās mākslas izstāžu kontekstā šobrīd tiek apzināts, kā, izmantojot “Hanzas perona” sniegtās iespējas, esošie mākslas nodibinājumi varētu paplašināt savu darbības spektru, iet citus ceļus ārpus sev ierastā formāta. Dotajā brīdī “Hanzas perons” pieņēmis scenogrāfes Inetas Sipunovas ierosinājumu vizuālās mākslas ekspozīciju platformu risināt minigalerijas formā – ēkas austrumu pusē. Galerijas programma varētu tikt realizēta vasaras periodā.


Foto: Uldis Bertāns 

Realizētās aizkulišu priekšrocības

Lai kvalitatīvi realizētu esošas vai jaunas pasākumu formas, būtiski bijis noskaidrot reālās loģistikas un funkcionalitātes vajadzības. Tāpat aktīvi reaģēt uz jautājumiem, kas saistīti ar zāli un tās modularitāti.

Derīga mācībstunda ēkas realizācijas procesā smelta ārvalstu pieredzē, apzinot tādas institūcijas kā kultūras centrs Rotondes un koncertzāle Rokhal Luksemburgā, Tallinas Telliskivi rajona koncertzāles Vaba Lava un Alexela un citas. Uzdodot jautājumu, ko šīs pasākumu norises vietas darītu citādāk, ja būtu tāda iespēja, tika secināts, kas patiešām no funkcionālā viedokļa darbotos visefektīvāk. Šādi arī pieņemts lēmums neiegādāt savu gaismas un skaņas tehniku, jo ārvalstu kolēģi secinājuši, ka pirmajā darbības gadā var tikai īsti saprast, kas darbojas vislabāk. Piemēram, Luksemburgas Rotondes dalījās savā pieredzē, atklājot, ka sākotnēji iecerētā aktīvā koncertprogramma sevi nav attaisnojusi – līdz ar to lieki iegādāta arī tehnika. Kolēģi pēc pusgada secinājuši, ka deviņdesmit procentus no programmas veido izrādes, kam ir pilnīgi cita specifika un citas vajadzības.


Foto: Uldis Bertāns 

Realizētie akustiskie risinājumi

Projekta sākumā tika pieaicināts akustiķis Andris Zabrauskis, kā arī speciālists no Holandes. Pēc viņu veiktajiem akustikas aprēķiniem, mērījumiem un dotajiem uzdevumiem būvniecības procesā tika realizēti pilnvērtīgas un kvalitatīvas skaņas risinājumi. Viena no problēmām bijis griestu segums – dēļi tur ieklāti ar spraugām, bet aiz tiem – izolējoša vate, kas neļauj veidoties skaņas atbalsojumam. Tikušas uzstādītas akustiskās sienas, kuru mērķis ir noturēt skaņu starp zālēm, lai vienlaikus varētu notikt vairāki pasākumi reizē. Akustiskai skaņai ir absolūti piemērotas divas trešdaļas no zāles, savukārt elektriski pastiprinātai skaņai – jāpielieto paņēmieni, kas ļautu skaņai būtu vienlīdz izcilai kā mazākās, tā lielākās zāles formās. Īpaši interesanti, ka autentiskā bijušās noliktavas apdauzīto ķieģeļu siena skaņas plūsmai izrādījusies īpaši piemērota.

***

Pēdējā krava Preču stacijā tika izkrauta nemaz ne tik sen – 2009. gadā, un tās darbību dažādos laika periodos rīdzinieki vēl labi atminas. Arhitektūras un dzīves vides stāstu raidījuma “Adreses” autors Mārtiņš Ķibilds atceras, kā viņa netālu esošajā bērnības dienu pagalmā reiz iesoļojis kamielis – acīmredzot noklīdis no karavānas ceļā uz Rīgas cirku. Citi savukārt labi atceras savu studijas laiku piepeļņu, šeit pārkraujot cukura maisus, kad izsalkums tika remdināts, pa reizei ar nazīti uzšķēržot kādu no maisiem.

Ar neilgu pārrāvumu ēkas dzīves līnijā tā atkal kļuvusi par platformu jaunu pilsētas stāstu tapšanā. Tajā satiekas vecais ar jauno – pilsētas vēstures un nākotnes stāsti un matērijas, un tiek radīta īpaša atmosfēra, kurā gribas pakavēties mirklīti pirms pasākuma un mirklīt pēc. Lēnām ieiet notikumā un lēnām no tā attālināties, piedzīvojot jaunas, pilnasinīgas un visaptverošas pieredzes pēcgaršu.

*Sadarbībā ar “Hanzas Perons” vadītāju Ievu Irbinu