Foto

No kreklu fabrikas līdz Herningas Laikmetīgās mākslas muzejam Heart

Zanda Jankovska
16/03/2018

#Steven Holl, #Piero Manzoni – tā varētu “ietagot” Laikmetīgās mākslas muzeju Heart Herningas pilsētā Dānijā. Tie varētu kalpot par norādēm ceļā uz Herningas balto piepilsētu Birku, kur atrodas arhitekta Stīvena Hola projektētais muzejs. 2016. gadā arhitektūras un interjera dizaina žurnāls Architectural Recordatzina to par vienu no 125 nozīmīgākajām celtnēm pēdējo 125 gadu laikā. Prominentā ēka savās sienās glabā ne tikai dāņu, bet arīdzan izcilu itāļu mākslas kolekciju, īpaši izceļot konceptuālās mākslas pārstāvja Pjero Manconi (1933–1963) darbus, kas tapa māksliniekam uzturoties Herningā 1960. un 1961. gadā. Šeit atrodas pasaulē lielākā publiskā šī mākslinieka darbu kolekciju.Tomēr šos saldos augļus nebūtu iespējams baudīt bez tekstilfabrikas Angli īpašnieka Oges Damgorda (Aage Damgaard) pašaizliedzīgās mīlestības un kaisles pret vizuālo mākslu, veidojot kolekciju, kas uzskatāma par muzeja fundamentu. 

Kolekcijas veidošana


Stīvens Hols. Herningas Laikmetīgās Mākslas muzejs 'Heart'. Foto: Steen Gyldenda

1939. gadā Oge Damgords nodibināja kreklu fabriku Angli, paralēli trikotāžas izstrādājumu ražošanai izvirzot mērķi – veidot fabrikas modernās mākslas kolekciju. Kolekcijas veidošanas process neaprobežojās ar izvēlētā mākslinieka darbnīcas apmeklējumu un tīkamākā darba iepirkumu, bet gan pati fabrika kļuva par mākslinieku studiju. Idejas īstenošanu uz laiku apturēja Otrais pasaules karš, bet jau 50. gadu sākumā tika uzaicināts pirmais mākslinieks – Pauls Gadegords (Paul Gadegaard), kurš apgleznoja fabrikas sienas un veidoja tās interjera dizainu, savu darinājumu vēlāk nodēvējot par lielāko socreālisma darbu Dānijā. Vēlāk aicināto mākslinieku pulkam piebiedrojās Roberts Jakobsens (Robert Jacobsen), Svends Vīgs Hansens (Svend Wiig Hansen), Svens Dalsgords (Sven Dalsgaard), Karls Henings Pedersens (Carl–Henning Pedersen), Pjero Manconi u.c. Ielūgtajiem māksliniekiem tika nodrošināta ikmēneša alga, apmaksātas uzturēšanās un nepieciešamo materiālu izmaksas, garantējot absolūtu radošo brīvību.2

Grūti iedomāties, ka Herningas “baltā pilsēta” Birka vēl pirms mazliet vairāk nekā pusgadsimta bija mazapdzīvota piepilsētas teritorija. Tās vēsturiskais attīstības pagrieziena punkts bija 1965. gadā, kad Oge Damgords, palielinot rūpniecības apjomus, uzcēla vēl vienu kreklu fabriku – Angligordu (Angligård). Vēl 60. gadu beigās 60% no Dānijas eksporta aizņēma rūpnieciski ražoti produkti, trešo vietu ieņemot tekstila industrijai. Vidusjitlande bija dāņu trikotāžas izstrādājumu centrs, kurā darbojās aptuveni seši simti trikotāžas fabriku.Uzņēmēja sapnis bija veidot savrupu pilsētu, savienojot vienkopus dažādas uzņēmējdarbības nozares, mācību iestādes un mākslu. Sapņa īstenošanai viņš uzaicināja ainavu arhitektu Karlu Teodoru Serensenu (Carl Theodor Sørensen) un arhitektu Kristianu Frederiku Melleru (Christian Frederik Møller), kā vienu no apbūves priekšnosacījumiem izvirzot – ievērot ainavas telpu/attālumu starp ēkām ar iespēju izvietot mākslas darbus. Arhitektoniskās spēles ar apļa formu dominanti un balti nokrāsotās ēku ārsienas iezīmēja pirmos Birkas vaibstus.4


Angligorda. Herningas Mākslas muzejs. Aero foto

Taču fabrikas mūžs jaunajās telpās nebija ilgs. Tekstilindustrijai pārorientējoties uz austrumiem, fabrika tika slēgta desmit gadus pēc tās atvēršanas. 700 mākslas darbu lielā kolekcija tika nodota Vidusjitlandes izglītības un kultūras fondam (Midtjydsk Skole- & Kulturfond) ar ieceri atvērt valsts nozīmes mākslas muzeju.5 Arī Herningas pašvaldība no 1949. gada bija sākusi veidot mākslas kolekciju, iepērkot mākslas darbus, kas radīti pēc 1913. gada – gada, kad Herninga ieguva pilsētas tiesības.6 Apvienojot šīs abas rūpīgi veidotās kolekcijas, 1977. gadā tika atvērts Herningas Mākslas muzejs7, aizņemot daļu no bijušajām Angligorda fabrikas zālēm. 

Ceļš uz Heart muzeju

Tomēr ideja par telpām, kas būtu paredzētas tikai muzeja funkcijām, gadu desmitiem tika atstāta skiču un maketu formā. 80. gadu beigās Vidusjitlandes izglītības un kultūras fonds uzsāka sarunas ar Sidnejas operas arhitektu Jernu Utzonu par Herningas Mākslas muzeja celtniecību. Gan projekta iespaidīgais apjoms, gan sarežģījumi ar tā novietošanu Birkā apturēja tā realizāciju. Ilgi nebija jāgaida, kad 90. gadu vidū Kristiana Frederika Mellera arhitektu birojs (C.F.Møller Tegnestue) piedāvāja veidot muzeja paplašināšanas projektu, sadalot institūciju divās ēkās.8


Herningas Laikmetīgās mākslas muzeja direktors Holgars Rinbergs. Foto: Steen Gyldendal

Par muzeja direktoru 2001. gadā tika uzaicināts ARKEN Modernās mākslas muzeja kurators Holgārs Rīnbergs (Holger Reenberg), kurš no Kopenhāgenas uz Herningu pārcēlās ar pilnu klēpi ambīciju – radīt Vidusjitlandes Luiziānu. Jaunajam direktoram nešķita pieņemama izvirzītā ideja par muzeja sadalīšanu divās ēkās, norādot, ka institūcija, kas atrodas divās celtnēs, ir dārga un to ir sarežģīt pārvaldīt. Viņš iestājās par nepieciešamību būvēt jaunu muzeju ēku, kas atrastos zem viena jumta. “Viena no idejām bija būvēt mākslas muzeju kopā ar futbola stadionu. Nedomāju, ka ir iespējams kombinēt futbolu ar laikmetīgo mākslu. Tā nav viena un tā pati auditorija,” stāsta muzeja direktors Holgārs Rīnbergs. Visas idejas, kas bija radušās pēdējās divās desmitgadēs, tika pamestas un iesākts jauns sadarbības process ar Dānijas lielāko arhitektūras atbalsta fondu – Realdania, izsludinot jaunu arhitektūras konkursu.

Rīnbergs pats izstrādāja konkursa programmu, noformulējot “Vidusjitlandes Luiziānas” īpašības. Celtnei bija jābūt harizmātiskai, izteiksmīgai, tai jāietver „baltu kubu” rinda, kur eksponēt mākslas darbus, savukārt telpām jābūt fleksiblām un daļēji anonīmām. Konkursam tika iesniegti apmēram simts projekti, kā arī muzejs uzaicināja konkursā piedalīties sešus arhitektūras birojus: CUBO, 3X Nielsen, Snøhetta, Ketih Williams Architects, Caruso St John un Steven Holl Architects. Iesniegtās ieceres tika izskatītas 2005. gada pavasarī, rudenī paziņojot projekta uzvarētāja vārdu – Steven Holl Architects.9


Stīvens Hols. Herningas Laikmetīgās Mākslas muzejs 'Heart'. Foto: Steen Gyldenda

“Kad saņēmām Stīvena Hola piedāvājumu, tas bija vienīgais projekts, kas mūsu prasības bija atrisinājis pārliecinoši. (..) Man patīk arhitekta pieeja – viņš mīl mākslu un projektē ēkas, kur māksla izskatās lieliski. Celtne ir veidota mākslai. Tā ir vēsturiska cīņa starp arhitektiem un māksliniekiem, kur arhitekti, vismaz liela daļa no viņiem, domā, ka arhitektūra ir svarīgāka nekā māksla. Tādēļ tiek celti sliktas kvalitātes mākslas muzeji ar nepiemērotām telpām mākslas eksponēšanai,” savu izvēli pamato Rīnbergs.

Stīvens Hols jau kopš 70. gadiem ir aizrāvies ar Kazimira Maļeviča daiļradi un supremātisma manifestā paustajām idejām. Domājot par četrdesmit sešiem Pjero Manconi mākslas darbiem, kas atrodas Herningas Mākslas muzeja kolekcijā, arhitekts izveidoja asociāciju saiti starp Maļeviča krāsu paleti un Manconi monohromajiem darbiem jeb mēģinājumiem sasniegt nulles punktu, kurā viss ir iespējams.10 Veidojot saikni ar muzeja iepriekšējo mājvietu Angligordā, arhitekts jaunā muzeja jumta formas risinājis kā piecas kreklu piedurknes, kas brīvi pārklājas viena pār otru, ēkas betona ārsienas virsmā imitējot auduma faktūru.

Stīvens Hols īpašu uzmanību pievērsa ziemeļu gaismas specifikai - ziemeļvalstīs dabīgā gaisma vasarā ieplūst visu muzeja atvēršanas laiku, bet ziemas vidū - tā iztrūkst, tādēļ viegli ielocītā piedurkņu līniju konfigurācija jumta daļā pacelta nedaudz uz augšu, nodrošinot mainīgās dienas gaismas risinājumu izstāžu zālēs.11 Muzeju ir iespējams uztvert kā suverēnu objektu, kas organiski saplūst ar apkārtējās dabas un arhitektonisko ainavu. Celtne, atkarībā no skatu leņķa, kustības un pārvietošanās ātruma, piedāvā dažādas uztveres pieredzes. Monohromais muzeja risinājums priekšplānā izvirza mākslas darbus, pārkonstruējot telpu ar katru jaunu izstādi.12

Heart dzīve jaunajās telpās

Jaunais muzejs durvis apmeklētājiem vēra 2009. gadā. Nosaukums Herningas Mākslas muzejs tika nomainīts pret – Herningas Laikmetīgās mākslas muzejs Heart (Herning + Art). Tomēr drīz vien muzeja “sargiem” nācās atdurties pret realitāti, jo ne vienmēr pasaulē atzīta arhitekta darbs, ievērojama mākslas kolekcija un labas izstādes nodrošina muzejam pārliecinošu un bezrūpīgu dzīves turpinājumu. 


Stīvens Hols. Herningas Laikmetīgās Mākslas muzejs 'Heart'. Foto: Iwan Baan

“Cerēju, ka varēšu organizēt nozīmīgas laikmetīgās mākslas izstādes, aicinot māksliniekus no lielajiem pasaules centriem – Indijas, Ķīnas, ASV utt., bet to mēs nevarējām atļauties, jo uz laikmetīgās mākslas izstādēm nenāca apmeklētāji. Jaunatvērtā muzeja apmeklētāju skaits pirmajā gadā bija 40 000, kas turpmākajos gados samazinājās līdz 23 000.13 Tā rezultātā nācās atlaist vairākus darbiniekus un izstrādāt jaunu muzeja vīziju. Mūsu izstādes šodien balstās trīs platformās: Heart vēsture, Heart dizains, Heart nākotne. Heart vēstures platformā balstītās izstādes ir tās, kuras vēlas redzēt vietējie iedzīvotāji, bet Heart nākotne ir izstādes, kur mēs rādām laikmetīgo mākslu, lai gan zinām, ka nebūs liels apmeklētāju skaits. No šīm izstādēm mēs iepērkam jaunu, aizraujošu mākslinieku darbus muzeja kolekcijai. Mākslinieki labprāt šeit izstādās. Viņiem svarīgs ir fakts, ka šajā ēkā glabājas lielākā Pjero Manconi kolekcija. Arī iemesls, kādēļ Stīvens Hols piekrita projektēt šo ēku, kas ir neliela celtne viņa portfolio, bija mūsu kolekcija, kurā ir Pjero Manconi, Jaņņa Kuneļļa, Mario Merca, Augusto Bonalumi darbi,” savā pieredzē dalās muzeja direktors. 


Stīvens Hols. Herningas Laikmetīgās Mākslas muzejs 'Heart'. Foto: Iwan Baan

No 2002. gada muzejs organizē laikmetīgās mākslas biennāli Socle du Monde, kas ir Dānijas senākā biennāle. Biennāles nosaukumā izvēlēta atsauce uz vienu no Pjero Manconi darbiem, kas atrodas muzeja kolekcijā. Nākamais Socle du Monde laidiens notiks 2020. gadā, piepildot visu Herningas pilsētu ar mākslas darbiem. Tā kā tas ir laikmetīgās mākslas projekts, plānots paralēli attīstīt komercprogrammu ar dažādām radošajām darbnīcām, rokmūzikas un operas koncertiem, kā arī gastronomijas pasākumiem. 

Pārdomājot mākslas muzeju nākotni, Laikmetīgā mākslas muzeja Heart direktors norāda: “Domāju, ka muzeji attīstīsies atšķirīgos virzienos. Paskatīsimies uz Orhūsas mākslas muzeju Aros. Tas uzbūvēts kā kaste, kas darbojas kā ielas pagarinājums. Visi, kas iziet cauri ēkai, tiek reģistrēti kā apmeklētāji. Vēlāk virs jumta tika uzstādīts Olafura Eliasona “karuselis”14, kas kalpo kā Orhūsas reklāma un par kuru ir jāmaksā, lai to redzētu. Tagad ieplānots blakus muzejam izveidot Džeimsa Tarela (James Turrell) “šūpoles”15, kas atkal kļūs par pieredzes telpu, ko visi vēlēsies redzēt. Tas ir izklaidējoši, tam visam piemīt viegls cirka, izpriecu parka raksturs. Tādā virzienā attīstās daļa muzeju – būt aizraujošiem un performatīviem. Un otrs virziens būs tie muzeji, kas ieturēs taisno līniju, vadoties pēc senajām muzeju pamatidejām.”

Nepārprotami, ka izdzīvos tie muzeji, kas ies līdzi laikam, nemitīgi piedzīvojot iekšējās pārmaiņas un metamorfozes. Lai kā mākslas profesionāļi pašaizliedzīgi centīsies noturēt augstu kvalitātes latiņu, sabiedrības pieprasījums ietekmēs tās augstumu, “kontrolējot” to saturu.

1. Pasaulē lielākā Piero Manconi darbu kolekcija pieder mākslinieka ģimenei, kas glabājas Archivio Opera Fondazione Piero Manzoni Milānā. 
2.  Angli i Herning./ ed.R.Middelboe. – Mobilia, 1969.

3. Angli i Herning./ ed.R.Middelboe. – Mobilia, 1969.
4. Lind O., Kunsten i virkeligheden. – Midtjydsk Skole- & Kulturfond, 1997, s.32 - 47.
5. Reenberg H., Heart//Steven Holl. Heart./ed.H.Reenberg. – Hatje Cantz, 2009. – p.9.
6. Hessellund B., Herning og Billedkunsten. – Herning Kunstmuseum, 1992, s. 19.–21.
7. Lind O., Kunsten i virkeligheden. – Midtjydsk Skole- & Kulturfond, 1997, s.68.
8. Lind O., Kunsten i virkeligheden. – Mydjydsk Skole- & Kulturfond, 1997, s.57–71.
9. Reenberg H., Heart//Steven Holl. Heart./ed.H.Reenberg. – Hatje Cantz, 2009. – p.10.
10. Holl S., Monochrome// Steven Holl. Heart /ed.H.Reenberg. – Hatje Cantz, 2009. – p.15–20.
11. Pallasmaa J., Thought and Phenomena// Steven Holl. Heart /ed.H.Reenberg. – Hatje Cantz, 2009. – p.65.
12. Holl S., Monochrome// Steven Holl. Heart /ed.H.Reenberg. – Hatje Cantz, 2009. – p.15–20.
13. Muzeju vecajā ēkā – Angligord - pēdējā gadā apmeklēja 11 000 apmeklētāju. Tagad muzeju vidēji gadā apmeklē 30 000 apmeklētāju.
14. Domāts Olafura Eliasona darbs „Your rainbow panorama”. 
15. Domāts Džeimsa Tarela darbs „The Next Level”, kuru plānots atvērt apmeklētājiem 2021. gadā.