Arhitekts Austris Mailītis


Vizualizācija projektam "Šaoliņas Lidojošo Mūku Templis". Mailitis A.I.I.M 2010

Vai ir kāds konteksta aspekts, kuru Jūs apzināti centāties neizmantot?

Es izmantoju ietekmīgākos un iespaidīgākos aspektus. Varbūt mazāk centos ierakstīties kontekstā, kas saistīts ar jaunajai pilsētai raksturīgo haosu. Straujās attīstības rezultātā, tur jaunās ēkas celtas ar ārkārtīgi racionālo pieeju, kas šajā gadījumā nozīmē disharmoniju.

Lidošanu, slēpošanu, viesnīcas un visu, kas paredzēts šajā ielejā, arī iespējams izbūvēt ļoti vienkāršā, pragmatiskā un racionālā veidā, taču es uzskatu, ka viens no uzdevumiem varētu būt sakārtot un ieviest vidē harmoniju, lai cilvēks tajā justos labi.

Man ļoti patīk vecās Eiropas pilsētas, es tajās jūtos ļoti mājīgi. Austrumu pilsētas ir ārkārtīgi interesantas, taču tur viss “maļas” kopā samests. Mieram gribas atgriezties šeit.

Bez Jūsu, kā latviešu arhitekta, idejas, vai projektā ir plānots arī kāds cits Latvijas pievedums?

Kalnu mājiņas, kas tiks iebūvētas klintīs ir koka moduļu būves, kuru ražotne ir viena no modernākajām Eiropā. Ķīnieši ir izrādījuši interesi arī par “Laimas” šokolādi.

Tāpat arī daļa projekta realizācijas komandas darbojas Latvijā.

Pastāstiet ķīniešu darba kultūru. Kā kultūratšķirības ietekmē projekta realizāciju?

Lai veiksmīgu strādātu Ķīnā, ir daudz kas jāiemācās par pašiem cilvēkiem. Darbs tur ir milzīgs izaicinājums. EXPO tapšanas laikā katra diena bija brīnums!

Kādas ir galvenās īpatnības?

Ķīnieši ciena rietumniekus, taču viņiem stingra ir sava pārliecība par to, kā lietas notiek. Rietumu problēmu risināšana balstās uz argumentēšanas paņēmienu, savukārt ķīnieši neargumentē. Vismaz ne tā, kā to dara rietumnieki. Šķiet, ka viņi vadās pēc citiem universāliem un viņiem vien zināmiem principiem. Iespējams, liela nozīme tajā ir konfūcismam.

Bieži šķiet, ka viss notiek plūdumā, secīgi, un ka situācija pati rādīs ceļu. Var rasties iespaids, ka sapulču galvenā nozīme ir būšana kopā, kas austrumniekiem ir ļoti svarīga, nevis kāda konkrēta jautājuma atrisināšana. Bieži jautājumi par darbu plānu un termiņiem izraisa apmulsumu. Šķiet, ka lietām paredz notikšanu pašām no sevis.

Dažreiz smaidīgie ķīnieši kļūst īgni. Izrādās, ka esam aizmirsuši ko būtisku. Mēs esam pieraduši “gāzt”, kamēr kaut atrisinām, savukārt viņiem svēta lieta ir paēst un pagulēt. Arī tas ir jāiemācās.

Cilvēciskās attiecības ir ļoti svarīgas, vispirms tev jākļūst par draugu, jābūt patiesam, un tikai tad vari domāt par kādu kopīgu darījumu un termiņiem. Tas var šķist kaitinoši rietumniekiem. Patiesībā daudzi, iespējams, pat būtiskākie jautājumi tiek norunāti pie apaļā vakariņu galda. Vispār no apaļā galda grūti izvairīties.

Tā jau ir, būtībā neko nevar nokavēt. Ķīnas kultūra pastāv jau sen, valsts iet uz gaišu nākotni, cilvēki dzīvo saticībā, bet kad tieši, kaut kas tiks uzcelts – tas nav būtiskākais. Tomēr ir nojausma par to, ka procesus kontrolē kāda citāda apziņa. Rodas nojausma par to, ka lietām un laikam Ķīnas kontekstā ir cita nozīme.

Tas bija pārsteigums un kādu brīdi lieta, pret kuru skriet kā sienā. Ar laiku saproti, ka nevajag skriet sienā, tā tas vienkārši notiek. Viss notiek citādāk. Bet kā? Joprojām mācos Ķīnu.

Ķīnieši ir ļoti atvērti un gatavi pieņemt trakas idejas. Viņi ir noskaņoti uz attīstību un visu jauno.

Vai šobrīd strādājat arī pie citiem projektiem?

Šobrīd esmu koncentrējies uz projektu Šaoliņā. Radošajā mirklī sadalīt uzmanību vairākām lietām ir gandrīz neiespējami. Taču ir daudz interesantu vīziju un ideju, par kurām tiek runāts. Pārsvarā tās ir interesantas idejas – interesantās un eksotiskās vietās – Ukrainā, Korejā, Havaju salās... Šorīt sazvanījos par vēja tuneļa projektu uz debesskrāpja jumta virs Bahreinas. >>