Arhitekts Austris Mailītis

EXPO 2010 laikā saņēmāt piedāvājumu strādāt Šaoliņā. Pastāstiet, lūdzu, par to.

Šaoliņa ir skaista ar savu dabu un vēsturi. Tā atrodas pie Ķīnas centrālā svētā kalna SongShan ar tam pieguļošajiem līdzenumiem un Dzeltenās upes gultni. SongShan pakāje ir Ķīnas civilizācijas šūpulis, tur meklējamas gan pirmo Ķīnas dinastiju saknes, gan senās Ķīnas galvaspilsētas. Tieši Henan provincē tika izgudrots kompass, šaujampulveris un papīrs. Tika izbūvētas tagad jau tūkstoš gadu vecas observatorijas un konfūcisma universitāte. Tieši Henan provincē radās konfūcisms, dzenbudisms, daoisms, kung-fu cīņas mākslas skola un tiek izzināta levitācija.

Panorāmas skats uz SongShan kalna pakāji

Konfūcismam aizvien ir liela loma tajā, kāpēc Ķīna ir tik unikāls veidojums, konfūcisms nosaka to, kā domā cilvēki un kāda ir to vērtību sistēma.

Savukārt dzenbudisms, kas aizsākās Šaoliņas klosterī (budismu pagriežot “dzen” jeb meditācijas formā), paredzēja arī fiziskas disciplīnas ievērošanu. Klosteris savā ziņā bija tautas aizgādnis un valdība, mūkiem vajadzēja aizsargāt sevi un cilvēkus – nosacīti, “draudzi”. Tika attīstītas fiziskās nodarbības un Kung Fu māksla, kas arī ir veids, kādā meditēt. Šajā sistēmā daļa koncepcijas balstās levitācijas fenomenā, kuras pētniecībai jau gadsimtiem nodevušies Šaoliņas mūki. Šī vieta un tās saistība ar levitāciju ir ienākusi arī pasaules popkultūrā – galvenokārt, pateicoties Honkongas filmu kompānijām.


Vizualizācijas projektam "Šaoliņas Lidojošo Mūku Templis". Mailitis A.I.I.M 2010

Iedvesmojoties no vietas spēcīgās dabas un kultūras un sadarbojoties ar Aerodium, es piedāvāju arhitektūras koncepciju – “Šaoliņas Lidojošo Mūku Templi” – līdz šim nebijušu būves veidu - platformu levitācijas performancēm. Tā līdzinās brīvdabas estrādei jeb amfiteātrim ar skatītāju tribīnēm un sagatavošanās telpām zem tā, ar skatuvi un vēja tuneli centrā. Šaoliņa nozīmē “kalns mežā”, tāpēc projektā izmantota tiek kalna un meža metafora. Gaisa tunelis ir dizainēts kā mežs, bet celtne – kā kalns. Intuitīvā līmenī šeit valda koncepcija par cilvēka darbošanos horizontālā zemes plāksnē un garīgajā vertikālē. Paredzēts, ka šeit mūki rādīs savas performances.

Fiziskā iespēja levitēt ar vēja tuneļu palīdzību apvienojumā ar Šaoliņas mūku levitāciju metafiziskā izpratnē var kļūt par interesantu notikumu ar vēl nezināmu iznākumu.


Vizualizācijas projektam "SongShan  notikumu parks". Mailitis 2011

Bez galvenā objekta radās nepieciešamība sakārtot arī pārējo vidi ielejā – slēpošanas trases, vietas aktīvai atpūtai dabā, pastaigu ceļus, pa kuriem nokļūt līdz vēsturiskajiem objektiem un vietām dabiskajā ainavā. Tādēļ tika izplānota arhitektūra, kas iebūvēta kalnos, un ar savu formu ļauj izsekot šīs vietas vēstījumam.

Veidojot šo projektu, tiek nemitīgi domāts par to, lai šīs vietas stāstu būtu iespējams piedzīvot gan fiziski, gan izdzīvot garīgi.

Ievērojot šīs konkrētās vietas garīgo, kultūras un dabas kontekstu, līdztekus arhitektūras plānošanā es izmantoju arī plašāku Ķīnas raksturiezīmju kompleksu, proti, ķīniešu rīsu terašu fenomenu, Ķīnas mūri, kalnus, miglu un tās radīto emocionālo sajūtu.

Kompilējot šīs vērtības laikmetīgā kompozīcijā, es radu ko pavisam jaunu, bet aizvien izmantoju daļu uz vietas pieejamo materiālu, piemēram, ķieģeļus un dakstiņus, kas reiz jau veidojuši māju stāvus un iespējams tikuši izmantoti atkārtoti – gadu simtu garumā. Tādā veidā es tiecos pēc vienotas pagātnes, tagadnes un nākotnes koncepcijas, jeb pārlaicīguma sajūtas šajā vietā.

Es varbūt mistiski stāstu par šo visu... Taču, tā tas arī ir – mistiski. >>