Viktorijas un Alberta muzeja Izstāžu ielas kvartāls. Kadrs no V&A muzeja video

Viktorijas un Alberta muzejs: Izstāžu ielas kvartāls 0

Estere Kajema
01/08/2017

“Vissvarīgākā lieta bija skatīt muzeju ne tikai kā kultūras, bet arī kā pilsētas projektu.”[1]

Viktorijas un Alberta muzejs Londonā ar pasaulē lielāko dekoratīvās mākslas un dizaina priekšmetu kolekciju dibināts pirms 165 gadiem ar sākotnējo nosaukumu – Izstrādājumu muzejs. Muzejs pieder pie Albertpoles – prinča Alberta vārdā iesauktā kultūras institūciju rajona. 

2017. gada jūnijā Londonas mākslas mīļotāji Dienvidkensingtonā atzīmēja Viktorijas un Alberta muzeja jaunā paplašinājuma atklāšanu. Arhitektu birojam Amanda Levete Architects bija grūts uzdevums – radīt jaunu spārnu, kas nenovirzītu apmeklētāju uzmanību no jau esošās iespaidīgās arhitektūras, bet vienlaicīgi būtu arī atvērtāks un mūsdienīgāks.


Viktorijas un Alberta muzeja Izstāžu ielas kvartāla vizualizācija

Saklera pagalms

Muzeja paplašinājumu Izstāžu ielas kvartālā projektēja firma Amanda Levete Architects (AL_A). Jāsaka, ka arhitektiem tik tiešām izdevies piešķirt Viktorijas un Alberta muzejam svaigu elpu. Lai no Izstāžu ielas nonāktu jaunajā Saklera pagalmā, jāiziet cauri 19. gadsimta arkādei, ko projektējis sers Astons Vebs. Lai izvairītos no bojājumiem, pirms jaunā paplašinājuma būvniecības sākuma šīs arkas tika demontētas un noglabātas noliktavā.

Jaunais pagalms – Saklera pagalms – ir pirmais publiskais porcelāna pagalms pasaulē. To klāj 11 000 ar rokām darinātas flīzes, kuru dizainā meklējamas atsauces uz V&A muzeja bagātīgo keramikas kolekciju. Iecerēts, ka Saklera pagalmā notiks dažādas performances un pasākumi ģimenēm, tiks izvietotas lielizmēra skulptūras, kā arī vietu šeit radusi jauna kafejnīca. Noteikti jāpiezīmē, ka jaunais pagalms ļoti atšķiras no tā, kas atrodas muzeja ēkas iekšpusē – Džona Medeiska dārza, kas šķiet ļoti norobežots un grūti pieejams. Saklera pagalms šajā ziņā ir daudz neformālāks – tas atrodas tieši pie ieejas un tajā laipni gaidīti visi – gan mākslas lietpratēji, gan dzīves baudītāji. 


Skats uz V&A Izstāžu ielas kvartāla Saklera pagalmu. Foto: © AL_A

Jaunais muzeja paplašinājums acīmredzami uzsver muzeja pieejamības jautājumu. Muzeji, īpaši tādi veci un tradicionāli muzeji kā Viktorijas un Alberta muzejs, vienmēr tikuši distancēti no nejaušiem garāmgājējiem. Lai gan ieeja V&A muzejā vienmēr bijusi bezmaksas, muzeja apmeklējums nesagatavotam cilvēkam varēja izrādīties diezgan liels izaicinājums – muzejā atrodamās informācijas apjoma dēļ. Nonākot iekšpusē, cilvēku ieskauj smagnēji mākslas, dizaina, arhitektūras objekti, kā arī dažādu amatniecības nozaru paraugi. Savukārt Saklera pagalms ir ļoti viegls. Tas ir atvērts un aicinošs, tas vēlas iesaistīties urbānajā pilsētas dzīvē.

Paplašinājuma rezultātā tapusi arī jauna ieeja muzejā – caur Blavatnika zāli (sers Leonards Blavatniks ir viens no ietekmīgākajiem šībrīža britu filantropiem). Tas nenoliedzami ir ļoti ievērojamu uzlabojums V&A muzeja apmeklētāju pieredzē, jo ļaus atbrīvoties no bezgalīgajām rindām pie Dienvidkensigtonas metro stacijas tuneļa vai pie Kromvelroudas. Blavatnika zālē atvērts arī jauns kompakts grāmatveikals, ko projektējusi firma Mark Pinne Architects.


V&A muzeja Seinsberija galerija. Foto: © AL_A

Pazemē

Tomēr par to, kas notiek pirmā stāva līmenī, svarīgāks ir tas, kas notiek pagrabstāvā. Šeit atrodas muzeja arhīvi, kuratoru biroji un konservācijas darbnīcas. Pēdējās desmitgades laikā tendence pārvērst pazemes telpas jaunās, eksperimentālās izstāžu zālēs ir ļoti aktualizējusies. Piemēram, jaunais pazemes bloks Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā vai Tanks galerija Tate Modern muzejā – abas institūcijas ir izvēlējušās izmantot pazemes telpu, lai paplašinātu muzeja iespējas, kā arī lai darbotos ar eksperimentālākām un neierobežotākām kuratora darba metodēm.

Jaunā pagrabstāva izstāžu telpa, kas saucas Seinsberija galerija (nejaukt ar Seinsberija spārnu, kas atrodas tikai dažu metro pieturu attālumā – Nacionālajā galerijā), ir 18 metrus dziļa un tajā it kā varot ietilpināt desmit olimpiskos peldbaseinus. Saklera pagalmu zināmā mērā var uzskatīt par Seinsberija galerijas jumtu – caur vitrīnai līdzīgo konstrukciju, kas atrodas pagalma labajā pusē, var ieraudzīt apakšā esošo izstāžu telpu.

Galerijas telpa ļoti atšķiras no pārējā muzeja. V&A muzejs parasti asociējas ar gigantiskām kolonnām, majestātiskām kāpnēm un slēptām istabām. Taču tas, kas atrodas Seinsberija galerijā – spilgti sarkanas tērauda kolonnas, mirdzošas koka grīdas, koši baltas sienas un origami locījumu griesti –, liek apmeklētajiem aizmirst iestādes vēsturi un raksturu un sagatavo viņus objektīvai mākslas darbu apskatei.

V&A muzejs cilvēkiem vienmēr ir licies kā milzīgs un mūžīgs reto priekšmetu antikvariāts, taču jaunais paplašinājums lielā mērā ir “baltā kuba” telpa, kurā daudz vieglāk būs uzņemt visdažādākā veida eksponētos materiālus un izstādes. Pilnīgi noteikti tā būs vieta diskusijām, izglītības projektiem un interpretācijai – tam, kas, iespējams, V&A muzejam vienmēr ir pietrūcis.


Foto: © AL_A

Attiecības starp muzeju un ielu

Amanda Levete saka: “…lai atklātu potenciālu piesaistīt jaunu publiku, mūsu pirmais solis bija radīt attiecības starp muzeju un ielu, kas līdz šim nebija pastāvējušas.”[2]

Šis citāts iegūst lielāku jēgu, ja padomājam par tikai desmit minūšu gājiena attālumā no V&A muzeja esošo Serpentine galeriju. Serpentine galerija ir daudzu gadu garumā veidojusi attiecības starp pilsētu, arhitektūru un mākslas institūciju. Attiecības starp muzeju un ielu mūsdienās eksistē, tāpat kā vienmēr ir eksistējušas. Iespējams, ne V&A muzeja gadījumā, taču pilnīgi noteikti daudzos citos gadījumos. Būs ļoti interesanti atklāt, kā V&A muzejs spēs risināt šo jautājumu – cik būtiski ir mākslas institūcijai būt par pilsētas ainavas daļu? Vai V&A muzejam ir iespējams kļūt par muzeju “bez sienām”? Atrodoties rosīgās Kensingtonas centrā, V&A muzejs jau ir viens no visatpazīstamākajiem Londonas apskates objektiem. AL_A radītā Izstāžu ielas kvartāla un masīvās akmens kolonādes sapludinājums ir patiešām iespaidīgs, taču, lai novērtētu jauno paplašinājumu pilnā apjomā, vēl jāgaida vēl līdz septembrim, kad Seinsberija galerijā tiks atklāta pirmā izstāde “Opera: kaislība, vara un politika”.

Daudzi teiks, ka jaunā Seinsberija galerija atgādina pazemes autostāvvietu; ir jau rakstītas atsauksmes, ka porcelāna flīzes Saklera pagalmā ir netīras, nelīdzeni uzliktas, slidenas, turklāt nesader kopā ar “oriģinālo” V&A muzeju. Taču, manuprāt, jaunais paplašinājums ir patiesi hipnotizējošs. Jaunais pagalms un pazemes galerija ir ne vien satriecoši skaistas telpas, bet arī vietas, kas neapšaubāmi liks raisīties pilnīgi savādākām sarunām.


Jaunā izstāžu zāle. © Foto: AL_A

Lai gan V&A muzejs allaž ir bijis konservācijas meka un vieta, kas veltīta vēsturei, Izstāžu ielas kvartāls ir daudz demokrātiskāka telpa, jo ir gatava uzņemt jaunu publiku – tos, kas jautā un vēlas uzzināt, pilsētas dīkdieņus un vērotājus. Projekts ir muzejam patiešām transformatīva pieredze – daudz lielākā mērā nekā Tate Modern pirms gada. Izstāžu ielas kvartālam ir potenciāls padarīt tradicionālo V&A muzeju par attiecību estētikas daļu – tā ir filozofija, kas jau plaši tiek  praktizēta turpat netālu – Serpentine galerijā.

Izstāžu iela ar pagalmu, jauno kafejnīcu, grāmatveikalu un Blavatnika zāles ieeju ir jau apmeklētājiem atvērta. Sākot no 2017. gada 30. septembra, Seinsberija galerijā notiks pirmā izstāde – “Opera: kaislība, vara un politika”, kas veltīta vēsturiskam operas apskatam. 

[1] Arhitekte Amanda Levete izdevumam Design Week Sarah Dawood. V&A Exhibition Road Quarter looks to change “role of the museum”June 29, 2017 

[2] Amanda Levete V&A muzejam