Grāmatas atvērums. Preses foto

Cik ilgi grāmata ir tapusi?

Grāmatas saturs tika izstrādāts viena gada (2010.) laikā. Šogad tika veikts tulkojums uz angļu valodu.

Kāpēc kā atskaites punkts izvēlēts 1991. gads?

1991. gadā tika pasludināta Latvija kā neatkarīga valsts. Šis gads iezīmē robežu tām kardinālajām izmaiņām arhitektūras tapšanas veidā un nosacījumos, kuru pamatā bija valsts politiskās sistēmas maiņa. Taču, protams, jāņem vērā, ka nekas nesākas un nebeidzas vienā konkrētā laikā atzīmē. Izmaiņas procesos, kas rezultējas kādā galaiznākumā, notiek plūstoši un bieži savstarpēji pārklājoties, īpaši arhitektūrā, kas lielākoties strādā un domā laika lielāko mērvienību ietvaros.

Kāds ir arhitektūras kritikas stāvoklis Latvijā? Vai grāmata to cenšas attīstīt?

Latvieši ir vairāk darītāji nekā domātāji un reflektētāji. Arhitektūrā tāpat kā citās jomās varētu vēlēties izkoptāku teorētisko, konceptuālo un reflektējošo daļu. Šoreiz Latvijai neierasti grāmatas centrā atrodas arhitektūras vērtētāji, nevis radītāji, pasūtītāji vai lietotāji, un nozare tiek skatīta caur viņu prizmu. Bieži vien tiek apšaubīta pat arhitektūras kritikas esamība Latvijā, nemaz nerunājot par tās kvalitāti vai nozīmi. Grāmata aktualizē arhitektūras kritikas nepieciešamību un noteikti uzrāda ne tikai tās iespējas, bet arī vājos punktus. 

Kā radās ideja katram autoram dot savu fotogrāfu? (Un vai katrs autors pats izvēlējas, ar ko vēlas strādāt?)

Strādājot pie grāmatas, visu laiku tika paturēts prātā, ka rezultāts ir pieci dažādi skatījumi uz pēdējo desmitgažu arhitektūru. Atšķirīgumu vēlējāmies uzsvērt ne tikai tekstuāli, bet arī vizuāli. Mums bija svarīgi izvēlēties pēc iespējas dažādu radošo rokrakstu fotogrāfus, kas visi ietekmējuši, kādu mēs pēdējos divdesmit gadus arhitektūru skatāmies fiksētu plašsaziņas un profesionālajos medijos, citos drukātos izdevumos. Fotogrāfu izvēle notika ciešā sadarbībā ar kritiķiem. Taču viņu savstarpējie sadarbības modeļi bija atšķirīgi: gan līdzvērtīgu partneru, gan pasūtītāja un izpildītāja, gan paralēlu skatījumu pozīcijas.

Kas bija grūtākais, grāmatu veidojot? Un kas iedvesmoja?

Bija sarežģīti vienlaikus atrasties grāmatas idejiskā redaktora un izpildproducenta pozīcijās, sabalansēt ideāli vēlamo ar reāli iespējamo. Vērtīga bija strādāšana kopā ar tik dažādiem kritiķiem un fotogrāfiem, bet īpaši iedvesmoja sadarbība ar grafikas dizaineru Miķeli Baštiku. Viņš piedalījās grāmatas tapšanā jau kopš pašiem pirmajiem tās idejas iedīgļiem un viņa loma krietni pārsniedza ierastās grafikas dizainera atbildības robežas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc izdevuma saturs un forma veidojās tik veiksmīgi kā organisks un vienots veselums.