Jānis Krastiņš. Foto: Kristīne Madjare

“Man bija kauns, ka par Rīgu nav pieklājīga arhitektūras ceļveža” 1

Ekspresintervija ar Jāni Krastiņu par Berlīnē klajā nākušo Arhitectural Guide. Riga 

Agita Salmiņa
09/07/2014

Foto: Kristīne Madjare

Pirms desmit gadiem Kultūras mantojuma balvu saņēmušais Jāņa Krastiņa “Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis” papildinātā versijā kā Arhitectural Guide. Riga nupat Berlīnē iznācis vācu izdevniecības DOM publishers paspārnē. Šajā sērijā jau izdoti vairāk nekā 100 ceļvežu par dažādām pasaules pilsētām, un orientēti tieši uz arhitektūras mantojumu. Jāņa Krastiņa grāmata dod ne tikai visaptverošu ieskatu Rīgas arhitektūras vēsturē, bet arī sniedz komentāru par jaunākajām būvēm un projektiem. Kā apgalvo pats autors: “Šis ir viskonspektīvākais materiāls par Rīgas arhitektūru, cita tāda nav!”

Šī nebūt nav vienīgais Jāņa Krastiņa lolojums. Viņš sarakstījis ap 25 grāmatām, kas visas veltītas arhitektūrai: “Rīgas jūgendstila ēkas”, “Rīgas arhitektūras meistari”, “Vācu arhitekti Latvijā” (viens no autoru grupas) u.c. Novērtējot mūža ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā, 2013. gadā viņam tika pasniegta “Kultūras mantojuma gada balva”.

Jānis Krastiņš ir arhitektūras doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas biedrs un pasaules mērogā novērtēts jūgendstila eksperts. Iespējams, viņš ir šobrīd viszinošākais cilvēks par Rīgas arhitektūru, taču satiekoties doktors nedaudz ironizējot brīnās: “Latvijā taču nevienu tas neinteresē!”

Ceļvedi Arhitectural Guide Riga (kamēr to var  jau iegādāties Tokijā un citās pasaules pilsētās) drīzumā varēs nopirkt arī grāmatnīcu tīklos Latvijā angļu un vācu valodās.

Ar ko atšķiras pirmais izdevums “Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis” no nupat iznākušā Arhitectural Guide. Riga?

Pirmkārt tas ir cits dizains un cits maketēšanas princips, ko viņi, izdevniecība DOM publishers, ievēro. Taču arī tekstuāli nācās daudz ko izmanīt un papildināt ar informāciju par pārmaiņām, kādas piedzīvojušas atsevišķas ēkas šo gadu gaitā: nojauktas, pārbūvētas, vēl citas – uzceltas no jauna.

Ceļvedī iekļāvu arī jaunākos projektus, piemēram, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projektu, Z-torņus, kā arī Nacionālo bibliotēku. Tāpat grāmatā ir atstāti apraksti par nozīmīgām celtnēm, kuras ir nesen likvidētas. Piemēram, Rīgas sporta pils vai greznā ēka Mūkusalas ielā, kur šobrīd slejas Lavijas Nacionālā bibliotēka. Grāmata ir papildināta ar jauniem attēliem, lielāka formāta, kas DOM publishers bija svarīgi.

Ievaddaļā ir pamatīgs apraksts par nozīmīgākajiem notikumiem Rīgas arhitektūrā kopš 2004. gada, kad iznāca pirmais ceļvedis, līdz 2014. gadam.

Kā jaunais ceļvedis ir strukturēts?

Saglabāju tos pašus pilsētas plānus, kārtojot tos pēc dažādiem krāsu kodiem, kas iezīmē ēkas piederību  viduslaikiem, barokam, klasicismam, funkcionālismam vai  citam vēstures periodam. Līdz ar to lasītājs var viegli pārskatīt attiecīgā reģiona būvvēsturi. Visa grāmata ir sadalīta teritorijas vienībās – centrs, jūgendstila daļa, Pārdaugava un tamlīdzīgi. 

Kā jūs raksturotu citus tūrisma ceļvežus, ar kuriem esiet iepazinies?

Strādājot pie pirmā ceļveža, izstudēju vairāku citu pilsētu gidus, un katram piemita zināms trūkums. Man pašam ceļojot interesē tieši konkrētā vide, nevis iepirkšanās vai restorāni, uz ko citos izdevumos likts tik liels uzsvars. Manuprāt, neviens cilvēks nevar būt brīvs no arhitektūras, tā ieslēdz sevī jebkurā vietā, un arhitektūra tomēr ir galvenā ceļojot. Citi gidi ierobežo ceļotāju, piemēram, norādot maršrutu, pa kuru doties, vai arī ir haotiski strukturēti. Reti kuram ir pietiekami viegli uztverams saturs.

Radot jauno ceļvedi, centos atrast sistēmu, kas apmierinātu katru interesi – ēkas tiek sakārtotas ne tikai pēc vēsturiskās piesaistes, bet arī ģeogrāfiskās piederības vai noteiktas ēku grupas – reliģiskās ēkas, tirdzniecības, dzīvojamās un tamlīdzīgi. Pasaulē otru tādu ceļvedi es nezinu! (Smejas)

Kas jūs vedināja izveidot šādu ceļvedi?

Man bija kauns, ka par Rīgu nav radīts neviens pieklājīgs arhitektūras ceļvedis.

Un cik ilgu laiku no jūsu dzīves aizņēma tā sagatavošana?

Pagājušogad man apritēja 70 gadi! (Smejas) Cilvēks savā dzīvē līdz 40 gadiem krāj informāciju, bet pēc tam ar to dalās. Zinātnē es iegāju nepilnu 30 gadu vecumā, tā kā tas ir bijis intensīvs 10 gadu informācijas ievākšanas periods.

Vai šis izdevums noder arī jūsu studentiem RTU Arhitektūras fakultātē?

Protams! Tas nav tikai informatīvs izdevums, tajā ietverts arī vērtējums. Turklāt Rīgas pilsētbūvniecības kopējā vēsture tik konspektīvi nekur līdz šim nav apskatīta.

Kā jūs raksturotu Rīgu no arhitektūras viedokļa ?

Savulaik, kad devos uz Sanfrancisko, mans kolēģis apgalvoja, ka tā ir otra labākā pilsēta Amerikā. Atgriežoties, es viņam atbildēju, ka tā ir otra labākā pilsēta pasaulē, bet pirmā ir Rīga! Tā ir sakoptā vide, kas atstāj labu iespaidu, lai arī daudzas ēkas ir pamestas.

Kā no arhitektūras viedokļa jūs raksturotu vēsturiskā saplūšanu ar moderno Rīgā?

Ar moderno arhitektūru Rīga nevienu nepārsteigs. Te blakus vēsturiskajam centram pastāv vairāki neveiksmīgi projekti, taču tie tik un tā nespēj sabojāt kopējo Rīgas šarmu.

Taču dažus “neveiksmīgos” projektus esat iekļāvis. Vai veltiet tiem kādu kritiku?

Uz to īpaši neesmu izgājis. Taču zināmu komentāru esmu veltījis.

Cik nozīmīgs, jūsuprāt, ir šīs ceļveža pārpublicēšanas notikums?

Uzskatu, ka šī grāmata ir spēcīgākā Rīgas pilsētas popularizēšanas akcija starptautiskā līmenī. Grāmata ierosina cilvēku apskatīt šo pilsētu, jo dod skaidru priekšstatu.

Kuras ir nozīmīgākās celtnes, kas no jauna tapušas vai restaurētas pēdējā dekādē?

Tas ir Žaņa Lipkes memoriāls, “Rīgas koka centrs” un restaurētā Ziemeļblāzmas kultūras pils, kas, manuprāt, ir visspilgtākais notikums. Tā ir izcila celtne, kas ir izcili atjaunota. Arī daudzi jaunie projekti ir paši par sevi interesanti, piemēram, bijušās zeķu fabrikas “Aurora” vietā uzceltā ēka [Aurora Park Residencered.].

Kāda ir izdevniecības DOM publishers mērķauditorija?

Izdevniecības vadītājs pats ir praktizējošs arhitekts. Viņi izdod profesionālās arhitektūras grāmatas, kuras izmanto kā metodiskus līdzekļus praktiskās  projektēšanas vajadzībām.

Kā izveidojās jūsu sadarbība ar izdevniecību DOM publishers?

Sākotnēji, 2004. gadā, biju izdevis pirmo šāda tipa ceļvedi, ko vācu un angļu valodās varēja iegādāties arī Berlīnē un citur. Šī izdevniecība, kura seko konkrētiem ceļvežu pamatprincipiem, ievēroja manu izdevumu un novērtēja to. Taču bija jau pagājuši desmit gadi un daudz kas Rīgas arhitektūrā bija paspējis mainīties, tādēļ nācās iepriekšējo versiju krietni vien izrediģēt.


2004. gadā izdotais “Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis”

Līdzīgi ceļveži tapuši par aptuveni 100 pasaules pilsētām, un tagad tai pievienojusies arī Rīga.

www.dom-publishers.com

Kārlis Romanovskis - 10.07.2014 08:58
šis kungs diemžēl ir pārvērtēts