Austrumlatvijas koncertzāles “Gors” iekšskats

Latvijas Arhitektūras 2014. gada skates ceļvedis 1

Agnese Čivle, www.anothertravelguide.com
15/05/2014

Londonas Dizaina muzejs ikgadējā Designs of the Year izstādē līdz augustam pasauli iepazīstina ar labākajiem 2014. gada arhitektūras projektiem. Labāko saraksts ir interesants – to veido Deivida Čiperfīlda travertīna akmenī izbūvēts muzejs Mehiko, Zahas Hadidas ondulētā arhitektūra Heidara Alijeva centram Baku, Makoko peldošā skola Nigērijā, baltā betona un glazētu ķieģeļu krematorija Stokholmā. Četrpadsmit objektu vidū ir arī trīs intriģējoši daļējas restaurācijas projekti – Francijā pie Beļģijas robežas laikmetīgās mākslas centrs ticis integrēts vecā 50. gadu laivu darbnīcā, Sanpaulu skatuves mākslu centra jaunā arhitektūra sakausēta ar veco, bet 1000 gadus vecas baznīcas interjeru Vācijas pilsētā Augsburgā – britu minimālists Džons Pousons apcirpis līdz galējam lakonismam ne tikai formu ziņā, bet arī akli baltās krāsas izvēlē.

Savukārt, kā atklāj Latvijas arhitektūras gada skate, – Latvijas arhitektūras norišu stiprā puse šogad izrādījusies tieši restaurācija un rekonstrukcija. Kamēr četras vietas labāko arhitektūras darbu sarakstā atstātas jaunbūvēm, restaurācijas darbi sastāda tieši pusi no sešpadsmit pusfinālistu darbu saraksta. Anothertravelguide.com aicina jūs novērtēt šo smalko spēju strādāt ar vēstures materiālu. Noorientējieties pēdējā laikā Latvijā tapušās arhitektūras kartē – no Kurzemes līdz Latgalei, un pamaniet rūpīgi restaurētos tiltiņus pār “Latvijas mazās Venēcijas” – Kuldīgas upīti, vēsturiskos žodziņus Līgatnes papīrfabrikas ciematvidē, vecas reljefas baļķu sienas un Jūgendstila vītņu kāpnes Rīgā. Novērtējiet arī jaunās arhitektūras eksperimentus un to, kā jumts pārtop par piekto fasādi Rēzeknē, bet daļa no veikala arhitektūras lieti noder pilsētas sportam – skeitbordam vai bmx – Salacgrīvā.

Piedāvājam jums portāla Anothertravelguide.com sagatavoto Latvijas Arhitektūras 2014. gada skates ceļvedi, kurā izcelti vairāki no konkursa finālistiem. Latvijas Arhitektūras gada balvas pasniegšana jau rīt, 16. maijā, plkst. 18.00 pie Arhitektu nama, uz kuru aicināts ikviens interesents.

Daugavpils (Dinaburgas) cietokšņa Nikolaja vārti un tilts
Nikolaja iela 3a, Daugavpils 
Projekta autors: SIA “REM PRO” – Ineta Buka, Kārlis Ziediņš, Pēteris Blūms un Andrejs Ugrimovs  

Daugavpils cietokšņa galvenie vārti – Varšavas–Pēterburgas trakta atslēga ikdienā tika lietoti apmēram 250 gadus. Pēdējo gadsimta ceturksni tie pamazām pārvērtās drupās. Vārtus, saskaņā ar Daugavpils domes ieceri un atjaunošanas uzdevumu, bija paredzēts restaurēt iespējami tuvu to sākotnējam veidolam. Galīgais vārtu ārējais un iekšējais veidols radās pakāpeniski, sekojot norādēm, ko vārtu būvē bija iespējams “nolasīt” atjaunošanas procesā. Projekts rada tikai arhitektūru, patiesa senceltnes izjūta top tikai atdzimšanas procesā, kad ieinteresētība, meklējumu ceļš un pieredze atdod izzūdošo jaunai turpmākai esībai. Vērts pamanīt...

Austrumlatvijas koncertzāle “Gors”
Pils iela 4, Rēzekne 
Projekta autors: Vizuālās modelēšanas studija arhitekti Uldis Balodis, Daiga Bikše, Daina Levāne, Eva Rozīte, Viktorija Barinova, Linda Balode, Ģirts Reimats, Mareks Stefaņenkovs, arhitekti – tehniķi Māris Strazdiņš, Oļegs Stefjuks un Juris Štrāls   

“Gors” ir daudzfunkcionāls objekts, kas ietver lielo koncertzāli “Gors” ar transformējamu zāles grīdu un skatītāju sēdvietām, mazo zāli “Zīdaste”, horeogrāfijas un orķestra mēģinājumu zāles, radošās telpas māksliniekiem, telpas izstādēm un semināriem, restorānu un dzimtsarakstu nodaļu. Modernisma tradīciju garā veidotā ēkas tēla abstraktajā raksturā arhitekti atspoguļojuši sajūtas par latgaliešiem raksturīgo māksliniecisko dabu un praktisko pieeju – tā ir kā ceplis, kura liesmās izpaužas radošais gars, tā ir vieta, kurā radīt un piedzīvot mākslu. Vērts pamanīt...

Veikals top!
Rīgas iela 13, Salacgrīva
Projekta autors: Arhis – arhitekti Andris Kronbergs, Madara Gibze, Paulis Gibze, Evija Runce, Vilnis Uzors, arhitekti tehniķi Kristaps Šulcs, Uldis Jaunsubrēns, piedaloties arhitektūras studentam Helvijam Savickim 

Veikals top! atrodas Salacgrīvas centrālajā daļā. Vēsturiski netālu Rīgas ielā 10, atradusies Pilsētas domes ēka, kura 1995. gadā nodegusi. Mūsdienās teritoriju centrālu padara tuvumā jaunuzceltā Salacgrīvas Romas katoļu Sv. Marijas Goreti dievnama ēka, Salacgrīvas muzejs, informācijas centrs, pasts, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administratīvā ēka, kā arī Jaunatnes iniciatīvu centrs, kas vēl atrodas plānošanas stadijā. Ēka veidota diviem uztveres mērogiem, proti, pret Rīgas ielu un gājēju ceļu projektēta pilsētai raksturīga, mazāka mēroga uzirdināta fasāde, kas ir plastiski saplūstoša ar publisko ārtelpu un tuva gājēja uztveres mērogam, savukārt pret Via Baltica maģistrāli radīts kustībā viegli uztverams lineārs apjoms, kura formveide un koku dēļu apdare raisa asociācijas ar Salacgrīvas vēsturisko kuģubūves tradīciju. Vērts pamanīt...

Talsu Radošā sēta
Lielā iela 21, Talsi
Projekta autors: MARK arhitekti – Mārtiņš Ošāns, Līga Rutka, Santa Matule, Ivars Kalvāns, Inženieru birojs Būve un Forma  

1912. gadā talsinieki svinēja atklāšanas svētkus pēc latviešu biedrības pasūtījuma celtajai ēkai, ko projektējis Mārtiņš Ņukša. Ēka aizvien ir Talsu vietzīme, taču laika gaitā tai bija veidojušies uzslāņojumi, kuri šodienas lietotājam būtu traucējoši un arhitektūrai nevērtīgi. Pēc 100 gadiem arhitekts Mārtiņš Ošāns (MARK arhitekti) veica ēkas rekonstrukcijas projektu, kuru talsinieki realizēja. Plānojumā uzmanība tika pievērsta tam, lai atšķirīgās funkcijas, ko pilda ēka  mūzikas skola, Tautas nams, keramikas, glezniecības, audēju un foto studijas, kā arī izstāžu zāle un informācijas centrs  spētu darboties kā vienots organisms un reizē netraucēt cita citai. Vērts pamanīt...


Foto: Ansis Starks

Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas koka māja
Lāčplēša iela 55, Rīga
Projekta autors: Zaigas Gailes birojs Zaiga Gaile, Liene Griezīte, Ingmārs Atavs, Andra Šmite, Ģirts Kalinkevičs, Ineta Solzemniece-Saleniece, Dāvis Gasuls, Kristīne Riba un Romāns Siņicins 

Lāčplēša ielas 55 koka māja – tagadējā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola būvēta 1819. gadā kā ķeizarienes Katrīnas II skola krievu bērniem. Unikālā 200 gadus nostāvējusī guļbaļķu skolas ēka ir simetriska, ar 19. gadsimtam raksturīgo monumentalitāti un ļoti augstu autentiskuma līmeni. Pārbūves ēku praktiski nebija skārušas, un uz pasauli tā raudzījās caur oriģinālajiem, 19. gadsimtā stiklotajiem logiem. Pēc 200 gadu ilgās slīgšanas putekļos un pelnos (1978. gadā ēku skāra ugunsnelaime), simboliski pelnrušķīti izglāba princis Starptautiskās pieminekļu aizsardzības organizācijas Europa Nostra  prezidents – Viņa Karaliskā Augstība Dānijas princis Konsorts Henriks. Par viņa pasniegto ziedojumu naudu tapa tehniskais projekts, tika izieta valsts ekspertīze, un projekts nodots skolai, lai tā tālāk rūpētu nepieciešamo finansējumu. Vērts pamanīt...

Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a, Rīga
Projekta autors: Sudraba Arhitektūra Reinis Liepiņš, Ilze Liepiņa, Ainars Plankājs un Marta Rutka  

Kalpaka, Strēlnieku, Pulkveža Brieža un Elizabetes ielu sateces punktā slejas dzīvojamais nams ar divām plašām kāpņu telpām. Tas 1910. gadā būvēts pēc tolaik 25 gadus jaunā arhitekta Mārtiņa Nukšas projekta. Gan ēkas iekšpusē, gan ārpusē jaušamas jaunā arhitekta stilistiskās ambīcijas, proti, pāreja no klasiskā uz ko jau modernāku. Klasiskais dekors ēkā, protams, ir sastopams, taču tas pasniegts jau daudz minimālākā formā. Pēc 1980. gadu sākumā veiktā kapitālā remonta, kura laikā ēkai ticis nomainīts pārsegums un apmetums, daudzas oriģinālās iekštelpu apdares bija zudušas. Tāpat kā citviet Eiropā arī Rīgas kāpņu telpas ir skaistas. Restaurācijas arhitekts Reinis Liepiņš atklāj, ka ir pārliecināts par kāpņu telpu kā par daļēji publisku telpu, kā daļu no pilsētas. Vērts pamanīt...

Rīgas Doms
Palasta iela 4, Herdera laukums 6, Jauniela 22, Rīga
Projekta autors: Arhitektoniskās izpētes grupa – Lapiņš Artūrs, Dirveiks Ilmārs un Jansons Guntars  

Rīgas Arhibīskapa katedrāles Rīgas Doma restaurācija realizēta no 2011. līdz 2013. gadam. Objekta pirmsākumi meklējami līdz ar vietas iesvētīšanu pirms mazliet vairāk kā 800 gadiem, un gandrīz tikpat sena vēsture ir arī tā atjaunošanai. Apjomīgākie Doma kompleksa restaurācijas un rekonstrukcijas darbi tika veikti 19. gadsimta otrajā pusē un pabeigti 1909. gadā. Šajā laikā izstrādātās teorētiskās atziņas, realizēta atjaunošanas koncepcija un attieksme pret objektu ir pārsteidzoši mūsdienīga un aktuāla arī šodien. Baznīcas apjoms ir viens no Vecrīgas pilsētbūvnieciskās ainavas un silueta stūrakmeņiem un neatņemama Rīgas identitātes sastāvdaļa. Vērts pamanīt...

Kultūras pils “Ziemeļblāzma”
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga
Projekta autors: Juris Skalbergs 

Divdesmitā gadsimta sākumā no  Vecmīlgrāvja apkaimes - Rīgas pilsētas  Ziemeļu rajonā nebija vienkārši aizkļūt līdz galvaspilsētai. Vecmīlgrāvis no Rīgas bija ar ūdeni nogriezts - bez savas laivas vai pārcēlāja to sasniegt nebija iespējams. Līdz ar to vietējiem ļaudīm pieeja kultūras notikumiem bija visai ierobežota. Šo trūkumu identificēja un aizpildīja mecenāts, uzņēmējs, kokrūpnieks, kultūras atbalstītājs un visbeidzot nelabojams utopists – Augusts Dombrovskis (1845–1927). 1913. gadā viņa aizgādībā tika uzbūvēta sabiedriskajai un kultūras dzīvei piemērota ēka – kultūras pils “Ziemeļblāzma”. Pašreizējā ēkās rekonstrukcija/renovācija, kas noritēja 2013. – ēkas jubilejas gadā, atklāja, ka šī ir pirmā dzelzsbetona ēka Latvijā, kuras celtniecībā siju vietā kalpoja dzelzceļa sliedes, tauvas un citi metāla priekšmeti, kas, iespējams, nākuši no Dombrovska uzturētajām rūpalām vai tikuši “salasīti” turpat apkārtnē. Vērts pamanīt...

Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs, Līgatne
Projekta autors: Arhitektūras birojs Forma, Karklins Design Studio. Arhitekti Ināra Kārkliņa, Miks Kārkliņš, piedaloties Jānim Zaharānam, Gatim Kalniņam, Agnesei Smilškalnei, Rolandam Cibuļskim, Marikai Rupekai un Laurai Eglītei 

Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskais komplekss uzskatāms par tipisku 19. gadsimta beigu saimniecisko utopiju. Tā būtībā bija vesela pilsēta, kuru cēla, apsaimniekoja un tajā dzīvoja vienas konkrētas papīrfabrikas strādnieki un īpašnieki. Šādas utopijas (Mill Towns) pasaulē, protams, nebija nekas neparasts, un līdz pat  20. gadsimta 30. gadiem tās plauka un zēla. Dramatiskas izmaiņas ieviesa “lielā depresija”, kad daudzas rūpnīcas tika slēgtas, līdz ar to sagraujot arī rūpīgi būvēto rūpnīcpilsētu sociālo sistēmu. Šajā gadījumā Līgatnes papīrfabrikas komplekss ir unikāls – pilsēta ne tikai ir pilnībā saglabājusies, bet arī spējusi noturēt saikni ar rūpniecību, jo papīrfabrika vēl joprojām ražo un nodrošina darbu 15 procentiem Līgatnes iedzīvotāju. Vērts pamanīt...

Ielu telpa Kuldīgas vecpilsētā, Kuldīga
Projekta autors: Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļa – ideja un saturs; Guntis Kalniņš un Aldis Orniņš – risinājumi; sadarbībā ar projektētājiem – detalizācija 

Kuldīgas vecpilsēta ir cilvēka un dabas veidots pilsētvides konteksts, kas attīstījies pie Eiropas platākā ūdenskrituma – Ventas rumbas. Pie šī dabiskā šķēršļa līdz ar Livonijas pils būvniecību 13. gadsimtā sākusies arī pašas pilsētiņas attīstība. Kopumā Kuldīgas vecpilsētas īpašo auru nosaka dzīvojamo ēku komplekss, kas attīstījies no 17. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Pilsētas telpa saglabājusi 20. gadsimta ielu telpas raksturu – gan labiekārtojuma, apgaismes ķermeņu, gan auras ziņā. Pašām ēkām piemīt sava īpaša patina, kas lasāma kā vēstures grāmata, kuras lappuses atklāj tik dažādo arhitektūras stilistiku un laikmeta liecības. Jau 2007. gadā tapa zināms, ka pilsētai būs pieejama zināma naudas summa komunikāciju atjaunošanai vecpilsētā. Tā uzlabotu vecpilsētas higiēnisko stāvokli un iedzīvotāju dzīves līmeni un reizē arī pieprasītu pilsētas ielu segumu rekonstrukciju. Šajā rekonstrukcijas projektā ielu segums tiek traktēts ne tikai kā ielu plakne transporta organizācijai, bet kā vienota ielu telpa. Tā ietvaros radās nepieciešamība pēc konceptuālas un kontekstuālas vīzijas par to, pēc kāda laika perioda vadoties, ielu telpa tiks atjaunota. Koncepciju, balstoties uz 20. gadsimta sākuma pilsētvides labiekārtošanas idejām, izstrādāja vietējie arhitekti – ilggadējais Kuldīgas arhitekts Aldis Orniņš un arhitektsGuntis Kalniņš. Vērts pamanīt...

Sandra Egle - 07.08.2015 17:55
Interesants raksts. Austrumlatvijas koncertzāle “Gors” ir tik tiešām skaista. Mēs arī piedalījāmies šī projekta veikšanā, taču neuzvaējām:
http://gvbirojs.lv/maju-projekti