Somu arhitektūras muzejs vēlas izglītot masas 0

Laura Palotie Helsinkos
21/10/2013 

“Transformācija – uz ilgtspējīgu nākotni” un Ilgtspējīgās arhitektūras globālās balvas laureātu izstādes Somu arhitektūras muzejā apskatāmas līdz 2014. gada 2. februārim

Helsinku panorāmā notiek radoša evolūcija. Ambiciozi projekti, tai skaitā milzu bibliotēka pilsētas epicentram, publiska peldbaseina projekts un jūrmalas atpūtas komplekss pie ostas pastāvīgi nokļūst mediju virsrakstos. Tostarp bijušais rūpnieciskais piejūras rajons Kalasatama Helsinku austrumdaļā pārtop jaunā tirdzniecības un dzīvojamā apkaimē ar 20 tūkstošiem iedzīvotāju. Velosipēdisti jau izbauda 1,3 kilometrus garo velošoseju, dēvētu par Baana pilsētas centrā, turklāt Kalastama tuvumā ir lopkautuve, kas pārvērsta pasākumu centrā, dārzs un vietējās pārtikas tirgus Abattoir.


Baana Helsinkos

2012. gadā, kad Helsinki bija Pasaules dizaina galvaspilsēta, daudzu projektu un izstāžu centrā bija inovācijas, ilgtspēja un labklājība, kas savietotas ar pilsētas dizainu. Somu arhitektūras muzejs, kas bija cieši iesaistīts Dizaina galvaspilsētas gada pasākumos, patlaban koncentrējies uz mērķi pilnveidot vidusmēra pilsētnieka izpratni par arhitektūru un urbāno plānošanu. Muzeja programmā šoruden iekļautas izstādes, meistardarbnīcas, pastaigas un lekcijas, kuru mērķis ir paplašināt sabiedrības informētību.

“Mūsu ikdienas misija ir pamazām atšķetināt arhitektūras noslēpumus un padarīt to par atvērtāku un pieejamāku jomu,” Arterritory.com saka muzeja direktore Jūlija Kauste (Juulia Kauste), piemetinot, ka pērnā gada pasākumi notika, no Somu arhitektūras muzeja viedokļa, optimālā brīdī. “Mēs jau tad pamazām mainījām savu zīmolu un tēlu, un strādājām pie tā, lai paplašinātu mūsu programmu un redzamību.” Pēc Kaustes teiktā, muzeja apmeklētāju skaits no 2011. līdz 2012. gadam palielinājās četras reizes un turpina augt. 

Šovasar Somu arhitektūras muzejs un Helsinku Dizaina muzejs piedalījās pilsētas dārza projekta īstenošanā. Šī rudens piedāvājumā ir forumu sērija, kur tiek apspriesti veidi, kā celtniecība ietekmē sabiedrību; referentu vidū – Somijas bijušais premjerministrs Esko Aho un ilgtspējas un attīstības guru Karls Mosfelds (Mossfeldt).

Muzejs ir iecerējis turpinās rīkot pastaigas pa Helsinku vēsturiskajiem rajoniem, kuras tika aizsāktas jau Dizaina galvaspilsētas gada ietvaros. Nesen šādā 20. gadsimta sākuma strādnieku rajona Vallilas apskatē piedalījās ap trīsdesmit cilvēku, spītējot lietainajam un aukstajam rudens laikam.

Muzeja pašreizējā izstādē ar nosaukumu “Transformācija – pretī ilgtspējīgai nākotnei” (Transformation – Towards a Sustainable Future) izsekots dažādajiem veidiem, kā ilgtspēja var parādīties arhitektūrā – tai skaitā pārdomātā pamestu telpu otrreizējā lietošanā un videi draudzīgu materiālu izmantošanā. Izstādīto projektu daudzveidība sniedzas no 2008. gada Sečuānas zemestrīcē nopostīta ķīniešu ciema pārbūves līdz stilīgām publiskām vietām (parkiem un no automašīnām brīvām zonām) Manhatenā. 


JUNYA ISHIGAMI: KAIT Tehnoloģiju institūta darbnīca, Kanagava, Japāna, 2008. Foto: Iwan Baan

Paralēli notiek izstāde, kas veltīta ilgtspējīgās arhitektūras globālās balvas (The Global Award for Sustainable Architecture) nesenajiem laureātiem. Saistībā ar to muzejs sarīkoja meistarklasi, kurā ģimenes tika mudinātas izvērtēt savus ikdienas paradumus no ekoloģiskā skatleņķa.

“Arhitektūru nevajadzētu vērtēt tikai no uzcelto objektu viedokļa, bet arī saistībā ar apkaimēm un pilsētas infrastruktūru vispār,” saka Kauste. “ Šai jomai ir iespaids uz to, vai jauna ģimene gribēs vai negribēs pārcelties uz priekšpilsētu, un tā saistīta ar tādām lietām kā mācību vide skolās.”


SURIYA UMPANSIRIRATANA: Wat Khao klosteris. Taizeme, 2012. Foto: Dechophon Rattanasatchatham

Viens no Somu arhitektūras muzeja pamatuzdevumiem ir arī somu arhitektūras reklamēšana ārzemēs: ceļojošā izstāde “Labākā skola pasaulē” par to, kā skolu arhitektūra veicina somu izglītības sistēmas panākumus, bijusi viens no pēdējā laika veiksmes stāstiem. Izstādes atklāšana notika 2010. gada Venēcijas arhitektūras biennālē, bet pēc tam to varēja aplūkot arī Francijā, ASV, Turcijā un Austrijā; šomēnes tā tiks atvērta Seulā (Korejā).

“Varētu teikt, ka pēc 90. gadu lejupslīdes somu arhitektūra pārdzīvoja klusu periodu; ārzemēs mēs diez ko nebijām redzami,” saka Kauste. “Taču tagad, kad Somijā tiek celts tik daudz jaunu ēku, arhitektiem ir daudz, ko darīt. Somu arhitektūra tiek cienīta starptautiski, un cilvēki grib par to zināt arvien vairāk.”

Kauste piebilst, ka Somijas tradīcija uzsākt lielus būvprojektus ar arhitektūras dizaina konkursu palīdzību ir unikāla. “Šie konkursi ļauj jauniem arhitektiem piedalīties lielās, ambiciozās iniciatīvās tieši; mūsu sistēma ir mazāk hierarhiska nekā daudzās citās valstīs.”

www.mfa.fi