JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
Piecu autoru projekts "O". Visi rakstam pievienotie foto no LIFT 11 arhīva

Japāņu arhitekts un padomju celtnes aura

Tomomi Hajaši (Tomomi Hayashi) ir japāņu arhitekts, kurš jau kopš 2001. gada dzīvo un strādā Tallinā. Igaunijas galvaspilsētā viņš īstenojis arī vairākus projektus, piemēram, sadarbībā ar vairākiem igauņu arhitektiem projektējis Okupācijas muzeja ēku. Festivāla ietvaros viņš būvē skatu terasi “Uz jūru” – arī līdzās ostai.
Lasi Arterritory.com arhīvā interviju ar Tomomi Hajaši.

Koka terase būs mākslīgi veidots pagarinājums jau esošajai Padomju laiku konstrukcijai Linnahall, kas tika celta 80. gados kā tolaik vienīgā pilsētnieku piekļuves vieta jūrai. Augstās betona kāpnes ar plašo laukumu kāpņu augšgalā joprojām ir iespaidīga sabiedriskā celtne, kas ir iecienīta pilsētnieku tikšanās vieta jo īpaši jauniešu vidū un jo īpaši vasarā. (Kamēr vecākās paaudzes iedzīvotāji rauc degunu, ka Linnahall ir neizskatīgs atgādinājums par aizgājušo režīmu.) Tomomi Hajaši atzīst, ka Linnahall aura ar skaisto skatu un jūras vējiem viņu ļoti uzrunājot, tāpēc izvēlējies tieši te veidot urbānu instalāciju. 

Terase “Uz jūru” atklāta kopš 15. jūlija.

Kāpēc ne 12? 

Ir arī instalācijas, kas konkursu izturēja, bet kuras pilsētas valde vēlāk noraidīja. Viens no sāpīgākajiem aizliegumiem kā kuratorēm, tā māksliniekiem izskanēja pavisam nesen, kad instalācija bija gandrīz jau pabeigta. Dizainers un instalāciju mākslinieks Marguss Tamms (Margus Tamm) un mākslnieks, produktu un interjera dizainers Argo Pīvers (Argo Peever) Tallinas parka Kadriorg tuvumā bija iecerējuši papildināt caralaika Krievijas celto pieminekli “Nāriņa” (Russalka) – piebūvējot klaustrofobisku kāpņu tuneli, pa kurām uzrāpjoties, ir iespēja ieskatīties “Nāriņai” tieši acīs.  

Arī apstiprināto projektu ceļš līdz akceptam bijis ilgstošs, kas galvenokārt ir birokrātijas “nopelns”. Tas savukārt vieš jautājumu par to, cik pilsēta ir gatava ne vien mākslas notikumiem pilsētvidē, bet arī pilsētas urbānās ainas aktīvai attīstībai kā tādai. Jo tie, kam ir ko Tallinai piedāvāt, aug ātrāk, nekā tie, kam jāprasa atļauja. Ne velti vairākos projektos ir parādījies vārds “nelegāls”, kas liek aizdomāties par dihotomiju starp pilsētplānotāju virzīto pilsētas attīstību un to, kā savu dzīvi pilsētā diendienā vada paši pilsētnieki, kādus rituālus iedibina.

www.lift11.ee