Piecu autoru projekts "O". Visi rakstam pievienotie foto no LIFT 11 arhīva

“Kas daļēji salauzts, tas vien pa pusei jāsalabo.” 

Arhitektu pāris Sīri Valnere (Siiri Vallner) un Indreks Peils (Indrek Peil) atjautīgi, ar minimāliem līdzekļiem ostas tuvumā pie t.s. Kultūras kilometra (gājēju ceļš topošā kultūras rajonā, kur agrāk stiepās vilciena sliedes) ir radījuši terasi, kuru pilsētnieki jau paguvuši iemīļot. Prātā nāk kādas Viļņas laikmetīgās mākslas centra CAC izstādes nosaukums "If it's Part Broke, Half Fix it"

Salūzušais betons lielās plāksnēs izrobo krastu agrākai laivu piestātnei. Pārliecinājušies par atlūzu stabilitāti, arhitekti apšuva betona virsmas ar koka dēlīšiem, radot arhitektoniski savdabīgu, it kā salauztu terasi. 

Autori norāda, ka mūsdienu arhitektūrai ir raksturīgi eksperimenti ar defektiem. Arhitekti ieguldot lielus līdzekļus, lai īstenotu šādas vizuāli deformētas, bet lietošanā stabilas formas. Abiem talliniešiem šī bija izdevība praktizēt meistarību, bet uz jau esoša un “par brīvu” pieejama materiāla. Maija nogalē būvētās terases dēļi vasaras saulē jau paguvuši izbalot, tā jo vairāk integrējoties vidē, to vizuāli uzlabojot. 

Interesanti, ka visslīpākā no plāksnēm, kas šķiet diezgan neizmantojama kā terase, ir visiecienītākā atpūtnieku vidū. Tās slīpums ļauj atlaisties kā gultā ar piepaceltu atzveltni, un noraudzīties jūras horizontā. 

Pagaidu labiekārtojumi veikti un funkcionē, kamēr pilsēta iecer un sola atjaunot jahtu piestātni, iekārtot šeit kafejnīcas un terases. Kamēr tiek kalti vērienīgi plāni, vietējiem iedzīvotājiem festivāla ietvaros jau dāvāta vieta, kur sanākt kopā un baudīt vakara sauli.

Pludmales minimums?

Līdzīgi kā iepriekš minētā terase, arī pludmales projekts uzrāda, cik maz uzlabojumu nepieciešams pilsētvides labiekārtošanai un iedzīvotāju priekam. Gabaliņu tālāk aiz terases – starp Liinahall un izbijušo pilsētas cietumu – ir vietējo pludmale Kalarand (tulkojumā – zvejnieku liedags), kas nav reģistrēta kā atļauta peldvieta, taču pilsētnieki te tik un tā nopeldas. 

Divas urbānās aktīvistes Tīle Peka (Teele Pehk) un Trīna Talka (Triin Talk) un arhitekts, urbānais dizainers Tomass Pāvers (Toomas Paaver) te uzslējuši pārģērbšanās kabīni, novietojuši soliņu un divus krastā esošas betona bluķus apšuvuši ar dēļiem, radot galdus/solus. Izdarīts ir tieši tik maz, lai vietējie būtu sajūsmā un vēl plašākā skaitā nāktu te atpūsties.

Projekta mērķis nav mudināt cilvēkus peldēties oficiāli neatzītā peldvietā, bet gan parādīt, ka šī zona ir nepieciešama pilsētas pludmalei. Tas nesakrīt ar Tallinas pilsētplānotāju ieceri krastu atvēlēt ostas paplašināšanai, kas likvidētu arī jebkādas nelegālās iespējas te vasarā atsvaidzināties.