VIDEO  
Kadrs no video intervijas

VIDEO: Miks Mitrēvics par darbu pie izstādes “Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija” 0

Arterritory.com
22/08/2014

Video: Linda Veinberga

“Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija”
LNMM “Arsenāls”, Rīga
23. augusts – 26. oktobris, 2014

“Centos vadīties pēc tā, kā Gustavs varētu būt domājis, iekārtojot savu izstādi šodien,” Arterritory.com video intervijā saka mākslinieks Miks Mitrēvics, kurš ir iekārtojuma dizaina autors LNMM izstāžu zāles “Arsenāls” izstādei “Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija”. Tā tiek pieteikta kā vērienīgākā mākslinieka retrospekcija Latvijā un tiks atklāta šovakar. Izstādes kuratore ir Iveta Derkusova. 

“Man likās būtiski uzsvērt viņa daudzpusību. Vairums Gustavu Kluci pazīst vien pēc dažiem darbiem, kā rezultātā ir izveidojies diezgan klasisks priekšstats. Patiesībā viņš ir strādājis ļoti daudz un atšķirīgi, un to arī centāmies parādīt,” saka Miks Mitrēvics, kurš iekārtojuma koncepcijas pamatā izmantojis Gustava Kluča krāsu mācību – astoņu krāsu spektru. Viens no iemesliem, kālab izstāde noteikti būtu jāredz, ir iespēja mākslinieka darbus redzēt klātienē, nevis reprodukciju veidā. Video intervijā Miks uzsver, cik ārkārtīgi liela tehniskā rūpība atklājas, ieraugot foto kolāžu oriģinālus.

Mākslinieka Mika Mitrēvica attiecības ar Kluci – īpašas sakritības rezultātā – aizsākās jau pirms vairākiem gadiem, kad Pēteris Krilovs uzņēma filmu “Klucis – nepareizais latvietis” (2008). Viens no filmas kopražotājiem ir Dd studio, kur Miks strādāja. “Bijām uzsākuši darbu pie iecerētās filmas, bet pirmajā filmēšanas dienā nebija ieradies aktieris. Lai nebūtu par velti likts uzstādījums, Krilovs teica, lai es uzvelkot žaketi, un viņš nofilmēšot kadrus, lai saprastu, vai epizode vispār der,” atklāj Miks, kurš izskatījies tik līdzīgs Klucim jaunībā, ka cits aktieris vairs neesot meklēts. Kopā ar filmēšanas grupu Miks devās apceļot Kluča dzīves takas, kas ved no dzimtās Latvijas uz Krieviju, kā arī iejuties slavenā konstruktīvista domāšanas veidā, no jauna izgriežot un liekot kopā viņa kolāžu reprodukcijas. 

“Eiropas muzejos Gustava Kluča (1895–1938) vārds izskan regulāri, bet pasaulslavenā konstruktīvista saistība ar Latviju bieži paliek noklusēta. Ir ārkārtīgi būtiski, lai Eiropas kultūras galvaspilsēta Rīga 2014. gadā stāsta pilnasinīgus stāstus par latviešiem, kuru ieguldījums Eiropas kultūrā pelna ievērību,” izstādes pieteikumā pauž kuratore Iveta Derkusova.

Torņa iela 1
Rīga, Latvija
www.lnmm.lv