Foto no personīgā arhīva

12 jautājumi māksliniekam Jānim Dzirniekam 0

Arterritory.com
02/11/2016

Šī gada jūnijā, gatavojoties jaunās izstāžu zāles atklāšanai, kim? Laikmetīgās mākslas centrs izsludināja pirmo OPEN kim? CALL konkursu, kurā piedāvāja iespēju vienam māksliniekam, mākslinieku kolektīvam vai kuratoram no Latvijas īstenot kādu notikumu (izstādi, performanču ciklu, publikāciju u.c.) kim? telpās. Konkursā uzvarēja Jānis Dzirnieks, un viņa izstāde “Gaidot nākamo minūti” ir skatāma kim? līdz 27. novembrim.

Jānis Dzirnieks (1992) šobrīd studē Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas apakšnozares bakalaura programmā, iepriekš viņš gadu studējis Universität der Künste Berlīnē. Jaunā mākslinieka darbība bijusi pamanāma arī apvienības “3/8” sastāvā, veidojot izstādes “X kg” galerijā “427” (2016) un “/” RIXC mediju telpā (2015). Viņš radījis arī ilustrācijas Popper Publishing izdevumiem un izstādēm, sadarbībā ar Evelīnu Deičmani un Kati Krolli veidojis scenogrāfiju Dirty Deal Teatro izrādei „Mēness dārzā“ (2014). Grupu izstādēs viņa darbi bijuši skatāmi galerijās Zwitischer Maschine Berlīnē, Maloinoji 6 Viļņā, La Escocesa Barselonā, Deutsches Haus Ņujorkā, galerijās “427” un “Alma” Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē u.c. 

Te Jāņa Dzirnieka atbildes uz Dienas duča jautājumiem!


Jānis Dzirnieks. Waiting for The Next Minute. 2016. Instalācija

Labākais dienas brīdis?

Pirms gulētiešanas pēc labi padarīta darba.

Kāpēc nodarbojies ar mākslu?

Lielākoties kaut kas neliek mieru, kņud un atgādina par sevi līdz tas nav novests līdz galam. 

Atbildei ir arī citi varianti. Kādreiz dienu dienā nodarbojos ar skeitbordu un snovbordu, kas nav mazāk radošs process. Tas sevī ietvēra aktīvu sekošanu skeitborda un snovborda jaunumiem, video skatīšanos, fotografējot bildes, ar draugiem filmējot video, zīmējot grafikas, braukājot apkārt no vietas uz vietu, katru no tām izpētot un meklējot savu elementu, uz kura izpildīt kādu triku. Arī tas ilgu laiku nelika mieru, agri cēlos un gaidīju, kad citi nāks ārā. Līdzīgi kā nodarbojoties ar mākslu – no rīta izgāju tīrs no mājām un vakarā atgriezos viscaur nosmērējies. 

Vēl pirms tam – ap 6 gadu vecumu – tētis bija izdomājis vest mani zīmēt un gleznot uz Rīgas Skolēnu pili, iespējams, arī tas bija impulss.
Vienā brīdī, braukājot ar sniega dēli, ieguvu diezgan smagu traumu un nodzīvojos mājas režīmā sešus mēnešus. Tad arī aiz neko darīt ķēpājos, sāku rediģēt safilmētos video materiālus.

Tad šajos abos sporta veidos sāku justies mazliet neveikls, jo daudz ko nevarēju izdarīt kā agrāk, un bieži vien bija bail atkal iegūt kādu traumu. Tagad esmu palicis diezgan statisks, ik pa laikam izskrienu, aizeju uz baseinu, realizēju savas domas.
Lielākoties ir tā kņudēšanas sajūta.


Jānis Dzirnieks. I Have Met You More Than Twenty Times. 2016. Sietspiede. 70 x 100 cm

Filma, koncerts, izstāde vai grāmata, kas atstājusi neizdzēšamu iespaidu?

Bērnības mīļākā grāmatu sērija – Tonija Volfa “Meža pasakas” par milžiem un rūķīšiem.

Kur darbiem šobrīd rodi idejas?

Dažreiz procesa laikā top jauna ideja, dažreiz tās atnāk caur kādu ikdienišķu notikumu, visbiežāk tas notiek visnotaļ negaidīti. Man ir arī savs ideju avots pie pasaules nabas.

Kurus mākslas darbus tu vēlētos savā īpašumā?

Es vēlētos vienu darbu no katra pasniedzēja, pie kura esmu kaut ko apguvis, kurus konkrēti vēl nezinu. 

Ko dari, kad nenodarbojies ar mākslu?

Sarežģīts jautājums. Šķiet, ka guļu, bet dažreiz arī šajā stāvoklī radu lietas.


Jānis Dzirnieks. “Mūža projekts.” 2014–2016. Instalācija

Tu daudz guli?

Ne pārāk, pēdējo pusotru mēnesi vidēji 3–5 stundas diennaktī. Vispār arī brīvākos brīžos nemēdzu daudz gulēt, jo tas man rada pārmetumus sev, kāpēc šo laiku neizmantoju citādāk. Visu laiku ir sajūta, ka būs vēl laiks gulēt, tāpēc šo brīdi nevar nogulēt.

Vai kaut ko kolekcionē?

Citu cilvēku Facebook profila bildes un gliemežvākus.

Viena no svarīgākajām lietām tavā darbnīcā?

Atrašanās tajā.

Kas tev garšo, kas negaršo?

Garšo gandrīz viss, izņemot kāpostu un biešu zupu.


Jānis Dzirnieks. “It kā spainis.” 2014.

Kas gribēji būt bērnībā?

Apmēram no 6 līdz 11 gadu vecumam vēlējos kļūt par arhitektu. No 13 gadu vecuma centos sevi realizēt biznesa jomā, pasākumos pārdodot kolu un snikerus ar 20% uzcenojumu. Paralēli tam nekad nepameta ideja kļūt par jetpack pilotu. Bija laiks, kad iegādāties ādas dīvānu likās ļoti svarīgi – to gan nevar nodefinēt kā kaut ko, kas esmu vēlējies būt, bet mērķis atrasties tajā noteikti pilnveidotu manu tā laika tēlu.

Trīs radoši cilvēki, ar kuriem vakars noteikti izdotos.

Man ir paveicies, ka šajā jautājumā ir tieši trīs cilvēki. Tie noteikti būtu “3/8” komandas biedri – Kristiāna Marija Sproģe, Jānis Krauklis, Rihards Rusmanis.


Jānis Dzirnieks. Attēls no Facebook drawing projekta

janisdzirnieks.tumblr.com