Guna Poga. “Ganu ceļš. 18 koka govis”. Rīga, 2012. Foto: Ginta Zabarovska

12 jautājumi LMA funkcionālā dizaina studentei Gunai Pogai 0

Arterritory.com
30/10/2013

Ierasti “Dienas Duča” jautājumus uzdodam māksliniekiem, kas skolas solu izsenis kā pametuši, taču turpmāk esam nolēmuši pievērst uzmanību arī mākslas studentiem, kas pēc kādas no vairākām iespējamām mērauklām pierādījuši savu izcilību. Šoreiz par atskaites punktu izvēlējāmies “Mecenātes Ināras Teterevas stipendiju mākslā”kuras laureāti Latvijas Mākslas akadēmijā tika izziņoti oktobra sākumā, un to vidū ir arī Funkcionālā dizaina apakšnozares maģistrante Guna PogaAicinājām viņu atbildēt uz 12 visnotaļ ikdienišķiem jautājumiem, kā arī dot ieskatu īstenotajos darbos. 

Atgādināsim, ka pagāšnedēļ uz “Dienas Duča” jautājumiem atbildēja otra stipendijas ieguvēja – Elīna Brasliņa.


Guna Poga

1. Labākais dienas brīdis.

Ar velo uz mājām, cauri tukšai pilsētai naktī.

2. Kāpēc nodarbojies ar mākslu?

Lai gūtu adrenalīnu no procesa.

3. Filma, koncerts, izstāde vai grāmata, kas atstājusi neizdzēšamu iespaidu.

Pagaidām vēl netieku pāri šīgada Venēcijas mākslas biennālei.

4. Kur darbiem šobrīd rodi idejas?

Ceļā un “domīgās” lekcijās, arī no piedzīvotā.

5. Kurus mākslas darbus tu vēlētos savā īpašumā?

Kādu no savu pasniedzēju darbiem. Ir tāda savāda sajūta mācību procesā kontaktēties ar personām, kam ir liela pieredze un nozīme vietējā mākslā, ka netīši tās kļūst par cienījamām autoritātēm.

6. Ko dari, kad nenodarbojies ar mākslu?

Spēlējos, konstruēju, taisu ēst, eju ciemos, guļu.

7. Tu daudz guli?

Jūtu, ka varētu vēl. Gulēt ir tik ļoti labi. Došanās gulēt ir rituāls ar pārdomām par neizdarīto, tā teorētisku risināšanu vai nākamās dienas plānošanu. Dažkārt gadās pa kādam ietilpīgam sapnim, tie vienmēr ir lieliski, izņemot tad, kad tie tādi nav.

8. Vai kaut ko kolekcionē?

Agrāk kolekcionēju ģitāru mediatorus un stāstus. Atrast mediatoru vienmēr sagādā lielu prieku, vai arī uzdrīkstēšanās to kādam palūgt. Neaizņem daudz vietas, tos var ielikt kabatā, tiem ir stāsti. Tagad tās laikam ir telefonfotogrāfijas no visa, kas pa ceļam – ātrākais veids, kā iespaidu noglabāt.


“18 koka govis” procesā. Foto: Ēvalds Vanags

9. Viena no svarīgākajām lietām tavā darbnīcā?

Visa veida pārdomas + veids, kā tās fiksēt.

10. Kas tev garšo, kas negaršo?

Garšo paēst, negaršo biezpiens un kafija.

11. Kas gribēji būt bērnībā?

Zīmēšanas skolotāja.

12. Trīs radoši cilvēki, ar kuriem kopā vakars noteikti izdotos.

Trīs vieglprātīgi kursabiedri.


“Svētku vainags” uzstādīšanas procesā. Foto: Guna Poga


“Svētku vainags” Dziesmu svētkos. Rīga, 2013. Foto: Guna Poga


“Ganu ceļš. 18 koka govis”. Rīga, 2012. Foto: Ginta Zabarovska


“Egles liksta”. Rīga, 2011. Foto: Guna Poga

“Šie ir trīs mani līdz šim lielākie projekti, kuri ir realizēti pilsētvidē un veidoti no dēļiem. “Egles liksta” (2011) ir stāsts par Ziemassvētku egli, kuru mēs iznīcinām, lai iegūtu sev, par egli, kura kļūst par kokmateriālu. Nākamais projekts bija “Ganu ceļš” (2012), kurš sastāvēja no 18 dabiska izmēra koka dēlīšu govīm, kuras “soļoja” cauri Rīgas centram, simbolizējot lauku tuvumu. Savukārt “Svētku vainags” (2013) veidots kā pļavas ziedu pinums svētku laikā, ietverot sevī neskaitāmus simbolus, tā pīšanas laiku un procesu,” Arterritory.com stāsta Guna Poga.