Foto

Mana pirmā reize

Ēriks Apaļais
31/10/2018

Pirmā mākslas mese, kurā piedalījos bija Art Basel2011. gadā. Toreiz biju tikko kā pabeidzis Hamburgas Mākslas akadēmiju un uzsācis sadarbību ar starptautiski pazīstamo Veras Munro galeriju. Vera Munro bija tā, kas manu lielformāta darbu izlika Art Basel – tērzēja pie šī darba ar Džilu Sanderu un nodrukāja viena mana darba reprodukciju Art Basel katalogā.

 Nekad nebūtu iedomājies, ka laikmetīgā māksla interesē arī, piemēram, Naomi Kembelu. Viņa ir skaista! Un vēlāk Vera stāstīja, ka stendu apmeklējis arī [Romans] Abramovičs ar kundzi. Pie lietas pieder arī vakariņas ar potenciālajiem kolekcionāriem. Jāatzīstas, ka tādam jaunam censonim piedalīties Bāzelē bija kaut kas satraucošs. Tolaik es Veru Munro iepazīstinu arī ar gleznotāja Jāņa Avotiņa daiļradi, kas pamazām izvērtās savstarpējā sadarbībā. 

Nākamā mākslas mese 2012. gadā bija Art Cologne sadaļa New Positions, kur tika izrādīti jaunie talanti. Šeit Veras Munro galerija pārdeva gandrīz visus manus darbus. Bija daži darbi, ko rezervēja kāds vācu laikmetīgās mākslas muzejs, bet beigās tomēr nenopirka. Vēlāk vakariņās ar Veru Munro izplūdu asarās, jo manis iztēlotais par mākslas tirgu izrādījās nesakrītam ar realitāti; viņa mani mierināja ar stāstiem par modelēm Ņujorkā, kuras lec ārā pa logiem, kad saprot, ka viņu skaistums ir prece. Bet par laimi pa logu ārā lēkt vēl netaisījos. Vispār ar galeristi Veru Munro man izveidojās tuvas attiecības, lai arī neizpalika strīdi. Turpmākos gadus galerija regulāri izstādīja un pārdeva manus darbus, finansiāli nodrošinot manu turpmāko darbību. Tomēr ne vienmēr galerijas ar lielu vārdu spēj mākslinieku motivēt un iedvesmot ilgtermiņā. 


Art Cologne
. Ēriks Apaļais. Vārdi. Akrils, eļļa, audekls. 170 x 210. Galerie Vera Munro


Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzeja jaunais direktors Makss Holleins ar Ērika Apaļā darbu. Holleina privātkolekcija, Frankfurte

Interesanta pieredze man mākslas tirgū ir bijusi sadarbība ar galeriju “Alma”, ko vada Astrīda Riņķe. Šajā gadījumā varbūt nav tās starptautiskās pieredzes, taču ir vēlme iestāties par saviem māksliniekiem. Man šķiet simpātiski, ka galerija “Alma” strādā ar māksliniekiem, kas nav “karstie” vārdi. Tas ir rafinētāks veids, kā veidot galerijas identitāti. Pasaulē ir daudz galeriju, kas izstāda un labi pārdod jau gatavus, citu galeriju izauklētus māksliniekus. Tas ir vieglākais ceļš. Taču viens no galerista uzdevumiem ir spēt iedvesmot mākslinieku un ticēt viņa darbam. 

“Alma” mākslas mesēs pārstāv neizzinātas teritorijas. Proti, lielajām galerijām, kas strādā ar jau labi atzītiem māksliniekiem, blakus ir vajadzīgas šāda profila galerijas. Citādi mākslas meses sāktu atgādināt antikvariātus. 2016. gadā ar “Almas” galeriju es piedalījos Artissima mākslas mesē Turīnā, kas, manuprāt, ir ļoti laba mese, jo tur ir tiešām daudz jaunu, pārsteidzošu pozīciju. Piemēram, manī raisīja izbrīnu, ka intelektuāli spēcīgāka māksla nāca no Latīņamerikas. Interesantākie mākslinieki bija no Kolumbijas, Argentīnas, Čīles. Šeit gan bija arī vairākas šaubīgas galerijas no Itālijas, taču tas, visdrīzāk, skaidrojams ar kādu rīkotāju panāktu ekonomisku kompromisu. Turīnā satiku kolekcionāri Annu no Briseles – viņa nepērk mākslu, lai to dārgāk pārdotu tālāk, bet tāpēc, ka viņai tā kalpo kā intelektuālais kapitāls. 

Šogad galerija “Alma” mani aizveda uz Art Berlin. Zīmējumu sērijas pamatā, ko tur izstādīju, bija izmantoti teksti par mākslinieka un galerista neviennozīmīgajām attiecībām. Jāatzīst, ka galeristi bieži ir vienlaicīgi gan profesionāli sadarbība partneri, gan tuvi draugi. Sarežģītās draudzības un varas attiecības attēloju naivā, ar flomāsteru izpildītu zīmējumu sērijā. Šos darbus savai kolekcijai iepirka mākslas centrs Prague Kunsthalle.

Nobeigumā jāsaka, ka mākslinieku vidē ir jūtams zināms izaicinājums pret pastāvošo mākslas pasaules ekosistēmu. Mākslinieki meklē veidus, kā kļūt neatkarīgiem no tirgus uzspiestā tempa un mākslas menedžmenta trikiem, kas devalvē mākslas vērtību un ticību, ka māksla var būt, piemēram, klusi meditatīva vai politiski aktīva, neštancējot aktuālos trendus, un ka mākslas darbs netiek pakārtots sistēmas uzspiestajam algoritmam.


Art Cologne
. Ēriks Apaļais. Prezentācija Stoļičnaja un Sniegavīrs. Galerija Alma


Art Berlin
. Ēriks Apaļais. Prezentācija You Have Been Rude to Me. Galerija Alma