BLOGI  
Ivars Drulle. Obozžonije zonoi. 2012

Pa ceļam aizejot 0

Toms Treibergs, kino un teātra kritiķis
06/02/2012

Dailes teātrī, izrādās, atrodas telpa, kas atvēlēta mākslai; tās nosaukums ir “Brīvības 75”. Nekādu citu nošķīrumu, izņemot baltas sienas, uz kurām izlikti dažādi mākslas darbi, nav. Tāda “nedz ir, nedz nav” sajūta, ja piepeši saņem atgādinājumu, ka esi bijis “mākslas telpā”, nevis skatītāju cirkulārijā (skat. tālākajā tekstā). Bet ko nu tur daudz dzelt vāji slēptu ironiju, patiesībā jau tā ir normāla administrācijas vēlme teātra iekštelpas padarīt citādākas un izrāžu starpbrīžos ieinteresēt apmeklētājus arī laikmetīgajā – ne tikai skatuves mākslā. Šādam nolūkam veidota izstāde “Būt vai nē”, kuras kuratore ir Inga Brūvere un kurā pārstāvēta iešaurināta virkne šobrīd aktuālo mākslinieku.

Darbi kopumā ir interesanti un sasaucas ar izstādes vadmotīvu: hamletiskās problēmas ietiekšanos ne vien vispārinātu, likteņa un dzīves likumību izprašanā, bet arī konkrētāku, ikdienišķāku izvēļu rašanās punktos. Arī “mazajā ikdienā” reizēm nākas pieņemt “lielās dzīves” lēmumus. Vienīgi Šekspīra plašie citāti uz katras no darbu paskaidrojošajām slejām veido teksta blāķīšus, un tie skaidrojumam piešķir pārāk lielu jēdzienisko smagumu. Ieceres vēstījums krietni vien veiksmīgāk sasniegtu skatītāju, ja teksts būtu kodolīgāks tieši formālā, vizuālā ziņā.

Te atcerējos nesenu sarunu ar savu draugu, kurš stāstīja par valodu attīstošu studiju priekšmetu nepieciešamību mūsu vienīgajā mākslas augstskolā. Daudzi no gleznotājus vai grafiķus beigušajiem māksliniekiem bieži vien nemākot divus teikumus normāli salikt kopā. Neizklausās jau nemaz tik neticami. Ne visi talanti nāk sērijveidā. Citam ota tuvāka par grāmatu. Lai cits par manu darbu raksta, es gleznošu. Tomēr šādā gadījumā var rasties pārlieku liela atkarība no kuratora, kurš mākslinieka tapinātajam darbam piekabina tā pievienoto vērtību – paskaidrojuma tekstu. Labā atmiņā man palicis arhitektes Ievas Zībārtes skarbais un precīzais vērtējums par mūsu kuratoru valodas sarežģītību, kas apgrūtina dinamisku un tiešu idejas izklāstu un uztveri. Protams, “Būt vai nē” gadījums nebūt nav katastrofa, bet iegansts tālākām pārdomām gan. Varbūt tiešām prasme strādāt ar tekstu ar laiku būtu tikpat nepieciešama mākslinieka arsenāla sastāvdaļa kā orientēšanās renesanses glezniecībā vai kādas praktiskas iemaņas? 

Atgriezīsimies pie “Brīvības 75”. Izstādes galvenais trumpis ir izvērstais, panorāmiskais skatījums uz ainu, kurā māksla integrējas sev “it kā nepiemērotā vietā”. Nu, vai drīzāk neintegrējas. Jo pāris reizes man gadījās saklausīt dažādus saviesīgus dialogus ieinteresētās pusbalsīs: “Šitā ir tā izstāde?” – “Nē, man šķiet, ka nē, nevar saprast”; “Negribi izstādi apskatīties?” – “Ai nē, ko tad tur līdīs…” Kamēr kāda dāma bildējas pie, viņasprāt, izteiksmīga mākslas darba, kautrīgi uzmetot skatienus cirkulārija ļaudīm. Jā, par cirkulāriju. Tā ir vieta, kurā teātra skatītāji nesteidzīgā solī iet uz apli un pusbalsī sarunājas. Attēlojot šo efektu vizuāli, tas izskatās šādi (skat. zemāk attēlā). Plānā ietilpināju arī izstādes izkārtojumu, kas gan nav pilnīgi atbilstošs realitātei, bet sniedz aptuvenu priekšstatu par notiekošo jaunajā mākslas telpā.

Lai arī pie ekspozīcijas pakavējās vien daži cilvēki un pārējie tai slīdēja garām kā bērēs satiktai ģimenes melnajai avij, šajā ainā viesās kas ļoti patīkams un valdzinošs: mākslu tomēr ir iespējams novienādot ar dzīvu organismu, kurš ir jūtīgs pret aukstumu, karstumu un citām fizikālām ietekmēm. Šai gadījumā mākslai nedaudz trūka elpas daudzu simtu cilvēku ielenkumā, kuri tovakar bija ieradušies skatīties mūziklu “Marlēna”. Ja agrāk izstāžu namus “gāza no kājām” neformālās un dekadentiskās mākslas izslāpušie, tad tagad māksla ir palikta pa ceļam tiem, kuri ir izslāpuši skaistu cilvēku, deju un dziedāšanas vispopulārākā mūziķa vadībā. Ne jau panteonā mākslai vieta, protams. Dzīvē kā tādā. Taču reizēm dzīve mēdz būt par nekārtīgu, lai pamanītu tajā iekļauto skaistumu.

Arhīvā lasi:
25/01/2012 - Blogs :: Toms Treibergs – Zīmes emocionalitāte
05/01/2012 - Blogs :: Toms Treibergs – Ei, jūs tur!
21/12/2011 - Blogs :: Toms Treibergs – Mums katram ir vajadzīgs mežs
13/12/2011 - Blogi :: Toms Treibergs – Ar seju peļķē

05/12/2011 - Blogi :: Toms Treibergs – Receptes sliktam laikam II
28/11/2011 - Blogi :: Toms Treibergs – Receptes sliktam laikam I
21/11/2011 - Blogi :: Toms Treibergs – Sliekas divi gali
14/11/2011 - Blogi :: Toms Treibergs – Dīvaiņu klubiņš
07/11/2011 - Blogi :: Toms Treibergs – Dzīves elegance
31/10/2011 - Blogi :: Toms Treibergs – Kā pārstāt sapņot?
24/10/2011 - Blogi :: Toms Treibergs – Piesaulītē
16/10/2011 - Blogi :: Toms Treibergs – Liekvārdības gūstā
10/10/2011 - Blogi :: Toms Treibergs – Cik svarīgs ir konteksts?