BLOGI  
Foto: Klāss Vāvere

Vakara albums 0

Nina Simone – Wild is the Wind, 1966

Klāss Vāvere
07/05/2017

Ir balsis, kurām notici tajā pašā mirklī, kad tās izdzirdi. Nav nekādu šaubu, ka tās saka ko īstu un svarīgu. Tāda balss ir Džonijam Kešam un Džona Koltreina saksofonam. Arī Ninai Simonei.

To būtu vienkārši izskaidrot ar parasto “viss ir galvā” – es zinu, ka viņi, neatkarīgi no mūža ilguma, ir daudz dzīvojuši un daudz piedzīvojuši, un iedomājos to visu saklausām mūzikā. Droši vien arī tā. Tomēr tur ir kas vairāk. Džonija balss mani aizrāva jau pašā pirmajā reizē, kad pirms gandrīz 40 gadiem to izdzirdēju Varšavas radio – nav daudz iepazīšanos, ko atceros tik skaidri. Nezinu, kas tā bija par dziesmu, bet šo apbrīnojami ietilpīgo baritonu un tā īpašnieka vārdu (arī to dzirdēju pirmoreiz) neesmu aizmirsis nekad. Ar Ninu bija līdzīgi. Kāds no draugiem pieteica satriecošu dziedātāju par ko nevar saprast, vai tā ir sieviete vai vīrietis (lai arī mēs zinājām, ka tas nav vīrietis). Arī viņas balss kopš tās reizes mani nav atstājusi. Vēl vairāk – man bieži liekas, ka sievietes balss – tā ir viņa.

Atšķirībā no citām lielajām dīvām, kurām piemīt daudz dižāka vokālā tehnika (Nina pati sevi uzskatīja “tikai” par dziedošu pianisti), viņa dziesmas nevis dzied, bet dzīvo. Reizēm intensitāte viņas ierakstos šķiet nomācoša, tādēļ tos neklausos daudz. Savukārt citreiz tā ir apskaidrojoša.

Kad Lilac Wine dzied Džefs Baklijs (un viņš to dara brīnišķīgi), es domāju par Ninu. Kad to dzied Nina, es domāju par bijušo un aizgājušo un to, ka reizēm ir labāk, ja var nedomāt. Kad Wild is the Wind dzied Bovijs, es domāju par viņa stilu un daudzajiem talantiem, par viņa mākslu. Kad to dzied Nina, es nedomāju, tikai jūtos stiprs, trausls un dzīvs. Man patīk abu versijas, un principā Bovijs šķiet tuvāks un saprotamāks, bet, ja vajadzētu izvēlēties, es ņemtu dzīvi, ne mākslu. Iespējams, tā man liekas interesantāka. Vai svarīgāka. Lai nu kā, es priecājos par to, ka šāda izvēle – pat, ja tā būtu mūsu spēkos – nav nepieciešama. Taču, kad Ninas balss iemieso Four Women rindas My back is strong/ Strong enough to take the pain, es varu tikai mulsā apbrīnā klusēt. Jo ticu katram viņas mirklim.

ARHĪVS: Vakara albumi u.c.