BLOGI  
Foto: Klāss Vāvere

Vakara albums 0

Robert Wyatt – Cuckooland, 2003

Klāss Vāvere
16/04/2017

Sauciet to kaut par nostalģiju, bet dažreiz uznāk ilgas pēc laika, kad ar “troļļiem” mēs sapratām neparasta izskata radījumus, kas dzīvo savā universā, draudzējas un kašķējas ar kaimiņieni bizamžurku, dzer daudz tējas un vēl vairāk viskija, zina, ka viss, kas patīkams, ir labs vēderam, un, gaidot komētu, nereāli dīvainā balsī skandē dziesmas, kādas spēj sacerēt vien tie, kas ilgi un pacietīgi vērojuši pasauli no malas.

Cuckooland ir apjomīgs albums divās platēs, bet tā vien šķiet, ka visā tā garumā skan viena dziesma, kas nemaz nav dziesma, bet apziņas plūsma. Plūsma, kurā skalojas vecā Eiropa, rudens un pavasaris, džezs un pops, Aušvice, Hirosima un Nagasaki, Mailsa Deivisa un Žiljetas Greko mīla Parīzē, šupuļvārsmas Hamzam, kurš piedzima brīdī, kad pār Bagdādi krita pirmās Līča kara bumbas, un sapņi par vakardienām, kuras nekad nebeidzas. Vēl kāds arābu motīvs. Žobima klasiskā bosanova ar dedzinoši sentimentālo piedziedājumu What can we do? When a love affair is over... Un vēl visādi domu aizmetņi un sajūtu impulsi, kas savu reizi piemeklē katru.

Jāatzīst, biju šo reiz iecienīto plati piemirsis, līdz šonedēļ tai atkal uzdūros Uģa plauktā. Visvairāk pārsteidza tas, cik ļoti šī mūzika ir “ārpus visa”. Neparastās melodijas un smalkie pavadījumi, tik uzrunājoši reflektējošie teksti un dīvainais miers izklausās nākam no tālas muminu alas, kur laiks rit citādāk, ļaujot skaidri saskatīt šīs pasaulīgās jezgas absurdu un saprast tā nenovēršamību, kas iekodēta cilvēku sugas eksistences pamatos.

Kukūzemes mūzika nepavisam nav skumja vai drūma. Vien melanholisks plūdums, kas apņem visu reiz bijušo un notikušo. Un šo straumi pārskan balss, kas atgādina Mailsa trompetes trauslo, vientulīgo un neizturami skaisto toni. Jā, protams, sauciet to par nostalģiju. Pēc Old Europe un vecajiem troļļiem. Tādiem, kā pats Vaiets, kurš pieņēmis visu, kas ar viņu noticis, un ar dažu draugu un mīļotās palīdzību arī pēc invalīdu ratiņos nodzīvota mūža nezaudē draisku uguntiņu acu skatienā.

ARHĪVS: Vakara albumi u.c.