BLOGI  
Foto: Klāss Vāvere

Vakara albums 0

Bill Evans Trio – Explorations, 1961

Klāss Vāvere
05/03/2017

Katrai kultūrai ir milži, kuru gaisma un/vai ēna krīt pār visu, kas tajā noticis. Džeza vēsturē tāds gandrīz četras desmitgades bija Mailss Deiviss. Mailss nemīlēja baltos cilvēkus. Protams, viņš apgalvoja, ka necieš tikai stulbos un aprobežotos (cik pazīstami), bet izlasot viņa memuārus (ļoti aizraujoši), kļūst skaidrs, ka šajā jautājumā viņš pats bijis aizspriedumu un naida pilns. Un viņa naidam bija ASV rasu situācijas – īpaši viņa bērnībā un jaunībā – diktēts, paša pieredzē sakņots pamats. Tik un tā talanta ādaskrāsa Mailsam nešķita svarīga.

Par spīti džeza establišmenta iebildēm, gadu gaitā viņa vadītajos leģendārajos sastāvos muzicēja visai daudzi baltādainie. Divus viņš atzina par īpaši nozīmīgiem savā radošajā evolūcijā un pat sauca par saviem labākajiem draugiem. Viens bija aranžētājs un komponists Gils Evanss, otrs – pianists Bils Evanss (bez radniecības). Šoreiz par Bilu.

Deivisa sekstetā Evanss sabija nepilnu gadu, taču viņa improvizatoriskā, melodiskā un ritmiskā domāšana uz Mailsu atstāja tālejošu ietekmi. Tik lielu, ka 1959. gadā, kad abu ceļi jau bija šķīrušies, Mailss, kuram nu bija cits pianists, Evansu izsauca uz ierakstu sesijām, kurās radās Kind of Blue – joprojām slavenākais un pieprasītākais albums džeza vēsturē. Un nekautrējās atzīt, ka Evansam tā tapšanā bijuši īpaši nopelni. Tiesa, viņš nekautrējās arī mūzikas autorību piedēvēt sev vienam. Kad pianists iebildis, Mailss viņam piedāvājis 25 dolārus… Tomēr plates vēlākajos izdevumos Evanss ir uzrādīts kā divu (no piecām) kompozīciju līdzautors.

Taču šis ir Evansa trio, ne Mailsa albums. Un džeza iemīlēšanai tas var izrādīties tikpat noderīgs kā šādam nolūkam bieži rekomendētais Kind of Blue. Klavieru, basa (Skots Lafaro) un bungu (Pols Motians) trīsvienība šajā klusinātajā plūdumā darbojas ar tik neuzbāzīgu smalkumu un precizitāti, impresionistisku vieglumu un vilinājumu, ka to viegli pieņemt kā kādu fascinējošu, gandrīz nejaušu dabas rotaļu. Savukārt tas, ka vairums te dzirdamo skaņdarbu “īstenībā” ir sentimentāli brodveja šlāgeri no Evansa vecāku jaunības laikiem, tikai ilustrē patiesību, ka, atmetot aizspriedumus, māksla var rasties no jebkā.

Starp citu – iespējams, kāds atceras, ka astoņdesmitajos šo plati (ar citu vāku un bez nosaukuma) izdeva arī “pie mums”. Protams, paldies partijai un valdībai, bet, kā jau pieņemts, neiztika arī bez padomiskas specifikas. Proti – pirmā kompozīcija Israel, visdrīzāk jau politisku apsvērumu dēļ, bija pārdēvēta par Минорный блюз… Sakiet tik, ka stulbums, tāpat kā skaistums, nav universāla, vienmēr un visur sastopama parādība.

ARHĪVS: 
The Velvet Underground – The Velvet Underground, 1969
Sting – The Dream of the Blue Turtles, 1985
Pink Floyd – Division Bell, 1994
Bobby Womack – The Bravest Man in the Universe, 2012
Roxy Music – Roxy Music, 1972
Johnny Cash – American Recordings, 1994
Daniel Lanois – Acadie, 1989
Miles Davis – In a Silent Way, 1969
David Bowie – Blackstar, 2016
Frank Sinatra – In the Wee Small Hours, 1955
John Lennon – Plastic Ono Band, 1970

Marvin Gaye – What’s Going On
, 1971

John Grant – Queen of Denmark, 2010
Creedence Clearwater Revival – Pendulum
, 1970
Leonard Cohen – Various Positions, 1984
James Blake – James Blake, 2011
Joni Mitchell – Hejira, 1976
Bob Dylan – Modern Times, 2006
Billie Holiday – Lady in Satin, 1958 

Name:
Surname:
E-mail:
Password:
Repeat password: