BLOGI  
Foto: Klāss Vāvere

Vakara albums 0

Johnny Cash – American Recordings, 1994

Klāss Vāvere
22/01/2017

Viens no nedēļas priekiem bija Kaningema stāstiņš par to, kā viņi ar Boviju rakstījuši mūziklu. Bovijs devis uzdevumu – darbība notiek nākotnē, sižetā jābūt uz zemes nonākušam citplanētietim (svešinieks), literatūras vēsturē ne pārāk novērtētai, bet cilvēku miljoniem tuvai dzejniecei (reāla persona) un mariachi muzikantiem. Visa šī kompānija kādā grūti uzmināmā veidā ir saistīta ar iepriekš nezināmām, bet nupat atklātām sen miruša dziesminieka dziesmām. Dziesminieku sauc Bobs Dilans, bet mūziklā dzirdamo “viņa” dziesmu autors, saprotams, būtu Bovijs.

Ne jau ka tam būtu sakars ar Vakara albumu. Nav nekāda, tomēr Kaneningema pastāsts nelika miera, arī klausoties Džoniju. Šī ir īpaša plate, jo aizsāka pārtapšanu, kurā Kešs no aizmirsta kantrī klasiķa kļuva par cilvēku. Ārkārtīgi dzīvu cilvēku, kura dzīvīgums pēkšņi uzrunāja pat tādus ļaudis, kuri viņa leģendāro spēka gadu laikā vēl nebija dzimuši, ļaudis, kuri mīt dīvainās Ziemeļvalstīs, kur kantrīmūzikai vēsturiski izveidojusies nepelnīti divdomīga (lai neteiktu “viennozīmīga”) reputācija.

Mhmmm… ko tas atgādina? Atnācējs no cita laika un pasaules? Tieši tā, pateicoties šai platei, notika ar Džoniju Kešu. Pēkšņi viņš bija tik dzīvs un tuvs, ka visos nākamajos American sērijas albumos pasaule ar aizturētu elpu sekoja procesam, kurā viņš no fiziskas būtnes pārtapa garīgā substancē. Droši vien sākumā mēs to vēl neapzinājāmies, tikai sapratām, ka kļūstam liecinieki kam svarīgam – pat ļoti skaidri atceros savas sajūtas, šo plati klausoties pirmoreiz... Bet jau kādā ceturtajā American albumā viss bija pavisam skaidri. Katrā no tiem ir dzirdams ik solis, ko Džonijs spēris savā ceļā. Iznākot kārtējam sērijas turpinājumam, neviens nezināja, cik soļu vēl atlicis, bet daudzi saprata, ka tas ir skaists un neatgriezenisks dziesminieka gājiens uz konkrētu mērķi.

Te nevar nepieminēt Riku Rubinu, lieliskās augšāmcelšanās un aiziešanas režisoru – producentu, kurš 90. sākumā vienīgais ticēja, ka Džonijam vēl pietiek spēka šo gājienu veikt. Viņa ideja bija apskaidrojoši vienkārša – šī neticami ietilpīgā balss no pagātnes dzied dziesmas, kas radušās tagad, mūsdienās, jeb – raugoties no Džonija jaunības – nākotnē. Un dziesmas, ko sacerējuši viņa mācekļi (American platēs Kešs līdzās baznīcas himnām dzied Toma Veitsa, Nika Keiva, Toma Petija, Trenta Reznora, Depeche Mode, Soundgarden u.c. sacerējumus) mūsu acupriekšā kļuva par viņa dziesmām. Jo beigās viss, kam bijusi jēga, ir viens. Un, ja tā, kādēļ lai Boba Dilana dziesmas nesacerētu Deivids Bovijs?

Galu galā Bovijs mūziklu uztaisīja ar citiem sabiedrotajiem. Bez meksikāņu muzikantiem, Dilana mantojuma un Kaningema libreta. Lazarus (starp citu, tāds bija sākumā minētās dzejnieces uzvārds, taču arī viņas tēls no mūzikla galaversijas ir svītrots) pirmizrāde 2015. gada nogalē kļuva par Bovija pēdējo publisko iznācienu. Ko tā visa sakarā domā – vai dara – Dilans, nav zināms.

ARHĪVS:
Daniel Lanois – Acadie, 1989
Miles Davis – In a Silent Way, 1969
David Bowie – Blackstar, 2016
Frank Sinatra – In the Wee Small Hours, 1955
John Lennon – Plastic Ono Band, 1970
Marvin Gaye – What’s Going On
, 1971
John Grant – Queen of Denmark, 2010
Creedence Clearwater Revival – Pendulum
, 1970
Leonard Cohen – Various Positions, 1984
James Blake – James Blake, 2011
Joni Mitchell – Hejira, 1976
Bob Dylan – Modern Times, 2006
Billie Holiday – Lady in Satin, 1958
The Beatles – Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band, 1967
Bob Marley & The Wailers – Legend, 1984
King Crimson – In the Court of the Crimson King, 1969
Leonard Cohen – Old Ideas, 2012
Beck – Morning Phase, 2014
Simon & Garfunkel – Sounds of Silence, 1966
David Bowie – Low, 1977
Bobby Hutcherson – Enjoy the View, 2014
Serge Gainsbourg – Histoire de Melody Nelson, 1971
Richard Hawley - Truelove's Gutter, 2009
Deep Purple – Made in Japan, 1972
Cannonball Adderley – Somethin’ Else, 1958
Devendra Banhart – Cripple Crow, 2005
Neil Young – Harvest Moon, 1992
The Doors – The Doors, 1967
Raimonds Pauls – Raimonds Pauls, 1972
The War on Drugs – Lost in the Dream, 2014
Marianne Faithfull – Broken English, 1979
Lou Reed and John Cale – Songs for Drella, 1990
The Rolling Stones - Black and Blue, 1976
Elton John – Don’t Shoot Me I’m Only the Piano Player, 1973
Patti Smith – Horses, 1975
Radiohead – Kid A. 2000
Prince and the Revolution – Purple Rain. 1984
J. J. Cale – 8. 1983
The Flaming Lips & Stardeath and White Dwarfs – The Dark Side of the Moon. 2009 
Kraftwerk – The Man-Machine. 1978
Bob Dylan – Bringing It All Back Home. 1965 
Tom Waits – Bad As Me. 2011 
Last Tango in Paris original motion picture score. 1972
ABBA – Arrival. 1976