BLOGI  
Foto: Klāss Vāvere

Vakara albums 0

Daniel Lanois – Acadie, 1989

Klāss Vāvere
15/01/2017

Daniels Lanuā bija tas, kurš astoņdesmitajos kopā ar Braienu Īno producēja Pītera Geibriela So un U2 klasisko Joshua Tree (pirms un pēc tam arī Unforgettable Fire un Achtung Baby) – sava laika zīmes un autoru slavenākos darbus. Pašās desmitgades beigās, kad viņam ar Oh Mercy izdevās iestatīt jaunu asumu stipri panīkušajai Dilana karjerai, likās, ka viņš ir brīnumdaris, kura pieskāriens it visu pārvērš zeltā (cita starpā, tas bija Bono, kurš pēc dažiem aliem Bobam ieteica piezvanīt Lanuā). Pamatotāk gan droši vien būtu teikt, ka viņš spēja nekļūdīgi sajust katra mākslinieka būtību, atfiltrēt lieko un ar rafinētiem tehnoloģiskiem rituāliem izcelt svarīgo. Laikmeta ideālais producents.

Tad viņš uztaisīja savu plati. Pirmo. Ar savām dziesmām. Acadie. Tas nudien šķita par daudz prasīts, bet arī tā izrādījās brīnišķīga. Un ir tāda joprojām. Īstenībā šis ir viens no mazāk zināmiem astoņdesmito dārgumiem (kaut vēl deviņdesmito vidū SWH ēterā Acadie dziesmas spēlējām itin regulāri; vai kāds radio tās spēlē arī mūsdienu formatizētajā ētera realitātē, nezinu, bet šaubos).

Te nav nekā no Lanuā smagsvara klientu neizbēgamās pretenciozitātes, tikai smalka vienkāršība, uzticamā balsī runātas un dungotas dziesmas kā viegli un silti pieskārieni, kā intriģējošu noslēpumu pilni stāsti, kuros gribas klausīties uzmanīgi, lai kaut ko nepalaistu garām. Un atmosfēra, kurā iederas gan konjaks, gan tekila, bet visvairāk miers un klusums. To dzirdot pirmoreiz, tā vien likās, ka So un Joshua Tree bijusi tikai skola, kurā viņš mācījies uztaustīt pats savu būtību. 

Kopš tā laika Lanuā ir producējis vēl daudzus slavenus, ļoti slavenus un ne tik slavenus albumus, starp tiem arī krietni daudz savējo. Viņa pērnais Goodbye to Language ir konceptuāls eksperimentālās mūzikas ieraksts, kas nopelnījis daudz slavinošu atsauksmju. Klausīties Lanuā vienmēr ir interesanti. Taču visbiežāk es atgriežos pie Acadie. Man liekas, ka tajā dzirdu laimīgu cilvēku, kurš saticis sevi. Iespējams, tās ir tikai manas iedomas. Bet man ar to pilnīgi pietiek. Un es pat neesmu drošs par to, kurš no mums ir šis cilvēks.

ARHĪVS:
Miles Davis – In a Silent Way, 1969
David Bowie – Blackstar, 2016
Frank Sinatra – In the Wee Small Hours, 1955
John Lennon – Plastic Ono Band, 1970
Marvin Gaye – What’s Going On
, 1971
John Grant – Queen of Denmark, 2010
Creedence Clearwater Revival – Pendulum
, 1970
Leonard Cohen – Various Positions, 1984
James Blake – James Blake, 2011
Joni Mitchell – Hejira, 1976
Bob Dylan – Modern Times, 2006
Billie Holiday – Lady in Satin, 1958
The Beatles – Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band, 1967
Bob Marley & The Wailers – Legend, 1984
King Crimson – In the Court of the Crimson King, 1969
Leonard Cohen – Old Ideas, 2012
Beck – Morning Phase, 2014
Simon & Garfunkel – Sounds of Silence, 1966
David Bowie – Low, 1977
Bobby Hutcherson – Enjoy the View, 2014
Serge Gainsbourg – Histoire de Melody Nelson, 1971
Richard Hawley - Truelove's Gutter, 2009
Deep Purple – Made in Japan, 1972
Cannonball Adderley – Somethin’ Else, 1958
Devendra Banhart – Cripple Crow, 2005
Neil Young – Harvest Moon, 1992
The Doors – The Doors, 1967
Raimonds Pauls – Raimonds Pauls, 1972
The War on Drugs – Lost in the Dream, 2014
Marianne Faithfull – Broken English, 1979
Lou Reed and John Cale – Songs for Drella, 1990
The Rolling Stones - Black and Blue, 1976
Elton John – Don’t Shoot Me I’m Only the Piano Player, 1973
Patti Smith – Horses, 1975
Radiohead – Kid A. 2000
Prince and the Revolution – Purple Rain. 1984
J. J. Cale – 8. 1983
The Flaming Lips & Stardeath and White Dwarfs – The Dark Side of the Moon. 2009 
Kraftwerk – The Man-Machine. 1978
Bob Dylan – Bringing It All Back Home. 1965 
Tom Waits – Bad As Me. 2011 
Last Tango in Paris original motion picture score. 1972
ABBA – Arrival. 1976