BLOGI  
Foto: Uģis Rode

Vakara albums 0

David Bowie – Blackstar, 2016

Klāss Vāvere
25/12/2016

Šoreiz liekas loģiski gadu beigt ar to, ar ko tas sākās. Vai nesākās. 8. janvārī, Bovija 69. dzimšanas dienā, kad iznāca Blackstar, atrados padsimt stundu lidojuma attālumā no mājām un normālām mūzikas atskaņošanas ierīcēm. Neklausīties telefonā pieejamo failu bija apzināts lēmums. Jo bija skaidrs, ka Bovijs klusētu, ja vien viņam nebūtu sakāms kas svarīgs. Un svarīgo izniekot ar telefona mp3 negribējās. Turklāt zināju, ka Rīgā mani gaidīs plate ar melnu zvaigzni melnā vākā.

Rīgā ierados pēc pusotras nedēļas. Pa starpu biju Parīzē, uz kuras dienišķo kņadu Bovijs jau raudzījās no autobusu sāniem, reklāmstendiem un viņpasaules. Viņa žests ar lūpām piespiestu pirkstu mudināja klusēt. Tie, kas Deividu mīlējuši pietiekami, lai atcerētos, ka reiz viņš ar šo žestu vērsās pie ķīniešu meitenes, tiešām klusēja. Runāt par dzīvi un nāvi kā vienotu mākslas darbu mēs spējām tikai vēlāk. Jo Bovija pēkšņā izzušana zvaigznes formas melnajā caurumā tiešām bija kas tāds, kam pasaule nebija gatava. 

Jā, mēs neesam gatavi neviena tuvinieka aiziešanai, bet Bovijs vienmēr bija licies eksistējam tik ļoti ārpus gravitācijas un citiem Zemes dzīves likumiem, ka… Viņš bija parādība, kura ir. Astrāls radinieks, kuru neskar noteikumi, kas attiecas uz mums, pārējiem. Un tikai tagad atklājās, ka viņš bijis tikpat cilvēcīgs kā mēs. Iespējams, tas bija viens no iemesliem, kādēļ Bovija nāve šokēja tik ļoti. Otrs bija Blackstar – gatavojoties aiziešanai, viņš bija radījis darbu, kura traģisms bija tik skaists un iedvesmojošs, ka atkal likās nereāls, ne no šīs pasaules.


Foto: Klāss Vāvere

Šajā gadā maz ko nožēloju tik ļoti kā faktu, ka neizmantoju tās divas dienas, kas bija dotas, lai noklausītos Blackstar, kamēr tā autors vēl bija šeit, piecstaru cauruma šajā pusē. Nezinu, ko tas būtu mainījis. Bet mani neatstāj sajūta, ka šajās dienās bija iespējams pietuvoties vēl kādam viņa vēstījuma slānim, kurš sāktu atklāties pēc ziņas, ar ko atmodos 10. janvāra rītā. Šo iespēju, šo koda atslēgu esmu palaidis garām. Tāpat kā katru dienu nemanot palaižam garām neskaitāmas citas atklāsmes.

Nekad neesmu bijis no Bovija milzu faniem. Tomēr joprojām mīlu Hunky Dory un Ziggy Stardust, arī lielāko daļu pārējo 70. gadu albumu. Tāpat pāris plates no astoņdesmitajiem un deviņdesmitajiem. Un dažas pēdējās. Vairums šo albumu ar mani ir bijuši ilgus gadus un būtu skumji kādu dienu konstatēt, ka tie kļuvuši lieki. Tomēr kaut kādā nozīmē tie jau tagad šķiet mazāk būtiski. Ir dīvaini un savā ziņā ļoti aizraujoši saprast, ka tie bijuši tikai viņa un mūsu visu ceļš uz Blackstar. Iespējams, sniedzot šo atskārsmi, Bovijs arī mūs gatavo galvenajam.

ARHĪVS:

Frank Sinatra – In the Wee Small Hours, 1955
John Lennon – Plastic Ono Band, 1970
Marvin Gaye – What’s Going On
, 1971
John Grant – Queen of Denmark, 2010
Creedence Clearwater Revival – Pendulum
, 1970
Leonard Cohen – Various Positions, 1984
James Blake – James Blake, 2011
Joni Mitchell – Hejira, 1976
Bob Dylan – Modern Times, 2006
Billie Holiday – Lady in Satin, 1958
The Beatles – Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band, 1967
Bob Marley & The Wailers – Legend, 1984
King Crimson – In the Court of the Crimson King, 1969
Leonard Cohen – Old Ideas, 2012
Beck – Morning Phase, 2014
Simon & Garfunkel – Sounds of Silence, 1966
David Bowie – Low, 1977
Bobby Hutcherson – Enjoy the View, 2014
Serge Gainsbourg – Histoire de Melody Nelson, 1971
Richard Hawley - Truelove's Gutter, 2009
Deep Purple – Made in Japan, 1972
Cannonball Adderley – Somethin’ Else, 1958
Devendra Banhart – Cripple Crow, 2005
Neil Young – Harvest Moon, 1992
The Doors – The Doors, 1967
Raimonds Pauls – Raimonds Pauls, 1972
The War on Drugs – Lost in the Dream, 2014
Marianne Faithfull – Broken English, 1979
Lou Reed and John Cale – Songs for Drella, 1990
The Rolling Stones - Black and Blue, 1976
Elton John – Don’t Shoot Me I’m Only the Piano Player, 1973
Patti Smith – Horses, 1975
Radiohead – Kid A. 2000
Prince and the Revolution – Purple Rain. 1984
J. J. Cale – 8. 1983
The Flaming Lips & Stardeath and White Dwarfs – The Dark Side of the Moon. 2009 
Kraftwerk – The Man-Machine. 1978
Bob Dylan – Bringing It All Back Home. 1965 
Tom Waits – Bad As Me. 2011 
Last Tango in Paris original motion picture score. 1972
ABBA – Arrival. 1976