BLOGI  
Foto: Uģis Rode

Vakara albums 0

Frank Sinatra – In the Wee Small Hours, 1955

Klāss Vāvere
18/12/2016

Šonedēļ bija iemesls intensīvāk padraudzēties ar Sinatru. Sāku ar savu favorītplati – lauzto siržu oratoriju In the Wee Small Hours. Tad nāca Frank Sinatra Sings For Only the Lonely ar vienu no manām mīļākajām dziesmām One For My Baby (And One More for the Road). Sekoja The Concert Sinatra ar Nelsona Ridla fantastiskajām orķestrācijām un September of My Years – nostalģiskā pusmūža elēģija, ar kuru viņš nosvinēja 50. dzimšanas dienu. Tā kā ģimene neiebilda, noklausījos arī sadarbības ar Beiziju, Elingtonu un Žobimu, kā arī vienu no trim platēm, kur Sinatra izpaužas kā diriģents. Vīrišķīga elegance, reibinoša melanholija, izcila vokālā un aktiermeistarība – lai cik pārspīlēti liktos, viss, kas par šīm platēm teikts gadu desmitiem, ir spēkā joprojām. Taču pats neticamākais, ka šī ir tikai niecīga daļa no Frenka mūža un klasikas.

Grandiozajai diskogrāfijai pieskaitiet dalību leģendāri žūpojošo un dziedošo aktieru grupā Rat Pack, koncertturnejas līdz sirmam vecumam, apmēram 70 lomas drāmās, komēdijās, mūziklos, vesternos, detektīvos u.c. filmās, vienu “Oskaru”, vienu “Zelta Globusu” un vienu paša režisētu filmu. Četras laulības, neskaitāmas dēkas ar sava un visu citu laiku skaistākajām aktrisēm, draudzību ar vairākiem ASV prezidentiem un mafijas bosiem, nebeidzamus konfliktus ar industrijas resnvēderiem un uzmācīgiem žurnālistiem… Arī plaukstošu paša dibinātu un diriģētu ierakstu kompāniju un ietekmi uz Dilanu, Popu, Veitsu, Bono, Keivu u.c. nākamo paaudžu autoritātēm… Un tūkstošiem stundu, kas ar viskija glāzi rokā pavadītas skroderdarbnīcās uzmērot Holivudas elegantākos uzvalkus.

Lai dzīve liktos pavisam groteska, jāpiebilst, ka gandrīz visu augstākminēto viņš paveica pēc 1950. gada. Tas jāuzsver tādēļ, ka Otrā pasaules kara beigās Sinatra bija Amerikas lielākā dziedošā slavenība, bet jau piecdesmito gadu sākumā viņa karjera un reputācija rādījās tik bezcerīgas, ka ierakstu kompānija Columbia atteicās no tālākas sadarbības. Ja tas vēl nešķiet gana smieklīgi, ņemiet vērā, ka dzemdību traumas dēļ Frenks bija ar vienu ausi kurls. To, ka viņš nepabeidza skolu un neiemācījās lasīt notis, varam nepieminēt. Jo tie, kas ar viņu strādājuši, saka vienu – dzīvē viņš bija visāds, bet mūzikā – vienmēr absolūts profesionālis un perfekcionists. Tas, ko mēs dzirdam, nav uzvalks, bet īstenība.

Nenoliedzami, pasaule un tās varenie šajos gados ir stipri mainījušies. Kaut gan… laikam jau Frenks bija izņēmums arī savā laikā. Kas tāds, ko nav iespējams iebāzt vienā Classic Hits CD ar 20 nodrāztākajiem gabaliem, pārsiet ar banti un nolikt zem eglītes, lai teiktu – lūk, Sinatra. Viņš bija un ir milzis, ko jāklausās daudz. Nepatīk šogad, klausieties nākamgad vai vecumdienās. Agrāk vai vēlāk dzīve liksies jaukāka.

ARHĪVS:

John Lennon – Plastic Ono Band, 1970
Marvin Gaye – What’s Going On
, 1971
John Grant – Queen of Denmark, 2010
Creedence Clearwater Revival – Pendulum
, 1970
Leonard Cohen – Various Positions, 1984
James Blake – James Blake, 2011
Joni Mitchell – Hejira, 1976
Bob Dylan – Modern Times, 2006
Billie Holiday – Lady in Satin, 1958
The Beatles – Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band, 1967
Bob Marley & The Wailers – Legend, 1984
King Crimson – In the Court of the Crimson King, 1969
Leonard Cohen – Old Ideas, 2012
Beck – Morning Phase, 2014
Simon & Garfunkel – Sounds of Silence, 1966
David Bowie – Low, 1977
Bobby Hutcherson – Enjoy the View, 2014
Serge Gainsbourg – Histoire de Melody Nelson, 1971
Richard Hawley - Truelove's Gutter, 2009
Deep Purple – Made in Japan, 1972
Cannonball Adderley – Somethin’ Else, 1958
Devendra Banhart – Cripple Crow, 2005
Neil Young – Harvest Moon, 1992
The Doors – The Doors, 1967
Raimonds Pauls – Raimonds Pauls, 1972
The War on Drugs – Lost in the Dream, 2014
Marianne Faithfull – Broken English, 1979
Lou Reed and John Cale – Songs for Drella, 1990
The Rolling Stones - Black and Blue, 1976
Elton John – Don’t Shoot Me I’m Only the Piano Player, 1973
Patti Smith – Horses, 1975
Radiohead – Kid A. 2000
Prince and the Revolution – Purple Rain. 1984
J. J. Cale – 8. 1983
The Flaming Lips & Stardeath and White Dwarfs – The Dark Side of the Moon. 2009 
Kraftwerk – The Man-Machine. 1978
Bob Dylan – Bringing It All Back Home. 1965 
Tom Waits – Bad As Me. 2011 
Last Tango in Paris original motion picture score. 1972
ABBA – Arrival. 1976