BLOGI  
Foto: Klāss Vāvere

Vakara albums 0

John Lennon – Plastic Ono Band, 1970

Klāss Vāvere
11/12/2016

Plate bija pusē, kad atskārtu, ka šis Vakara albums portālā parādīsies 11. decembrī – datumā, kurā pirms 46 gadiem tas iznāca. Tikai sagadīšanās.

Droši vien dzīves nejaušība bija arī tā, ka Džons uzauga bez tēva un mātes. Iespējams, augot citos apstākļos, viņš jaunībā nebūtu tik arogants, tik neiecietīgs un egocentrisks. Iespējams, nejustos tik nedrošs un nepārliecināts brīdī, kad no Liverpūles ielu huligāna pārtapa orākulā, jauna veida autoritātē, kādas pasaule vēl nebija piedzīvojusi daudz. Pasaule, ko viņš bija pieradis uzskatīt par kaujas lauku, kurā izdzīvo tas, kurš sit pirmais, šī pasaule viņu padarīja par svēto, no kura tika gaidīts tas, ko nu no svētajiem gaida – gaisma un apskaidrība.

Tā vietā Džons kļuva arvien apātiskāks un distancētāks. Kad viņš satika sievieti, kas viņu spēja atgriezt dzīvē, pasaule, kas svētos uzskata par savu īpašumu, to atteicās pieņemt, jo viņa bija citādāka. Viņš atteicās no viņas atteikties. Bet nespēja atteikties arī no heroīna. Toties bija gatavs šķirties no vecajiem draugiem. Kādreiz viņi bija kā brāļi, bet nu visi izauguši no kopīgajiem sapņiem. Šķiršanās bija nenovēršama, bet mokoša. Heroīns palīdzēja arvien mazāk. Kā dzīvot tālāk nebija nekādas skaidrības. Viņš bija lamatās.

Tad viņš satika vienu, kurš teica – kliedz. Auro, cik spēka. Izkliedz visas traumas, visu, kas sabiezējis un beidz nost. Izdzīvo to vēl pēdējo reizi, ar niknumu, dusmām un agresiju. Un tad dzīvo no jauna. Viņš sasauca Klausu un Ringo, divus tuvākos savas jaunības lieciniekus, un teica – spēlējam skaļi un bez domāšanas. Un tad kliedza. Par vecākiem, par bailēm un nesaprašanos, par sistēmu un zombijiem, par Dievu un bītliem, nejaušībām, kuru ķīlnieki esam. Pat tad, kad viņš čukstēja par Joko vai šņukstēja par māti, tas izklausījās kā kliedziens.

Šī ir viena no saviļņojošākajām platēm manā plauktā un dzīvē. Jo man nav šaubu, ka viņš kliedz arī par mani un manām nejaušībām. Par mums visiem. Un es zinu, ka daudziem no mums tas palīdz. Bet atskārsme, ka viņam tobrīd bija tikai 30 gadu, satriec katru reizi no jauna.

ARHĪVS:

Marvin Gaye – What’s Going On, 1971
John Grant – Queen of Denmark, 2010
Creedence Clearwater Revival – Pendulum
, 1970
Leonard Cohen – Various Positions, 1984
James Blake – James Blake, 2011
Joni Mitchell – Hejira, 1976
Bob Dylan – Modern Times, 2006
Billie Holiday – Lady in Satin, 1958
The Beatles – Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band, 1967
Bob Marley & The Wailers – Legend, 1984
King Crimson – In the Court of the Crimson King, 1969
Leonard Cohen – Old Ideas, 2012
Beck – Morning Phase, 2014
Simon & Garfunkel – Sounds of Silence, 1966
David Bowie – Low, 1977
Bobby Hutcherson – Enjoy the View, 2014
Serge Gainsbourg – Histoire de Melody Nelson, 1971
Richard Hawley - Truelove's Gutter, 2009
Deep Purple – Made in Japan, 1972
Cannonball Adderley – Somethin’ Else, 1958
Devendra Banhart – Cripple Crow, 2005
Neil Young – Harvest Moon, 1992
The Doors – The Doors, 1967
Raimonds Pauls – Raimonds Pauls, 1972
The War on Drugs – Lost in the Dream, 2014
Marianne Faithfull – Broken English, 1979
Lou Reed and John Cale – Songs for Drella, 1990
The Rolling Stones - Black and Blue, 1976
Elton John – Don’t Shoot Me I’m Only the Piano Player, 1973
Patti Smith – Horses, 1975
Radiohead – Kid A. 2000
Prince and the Revolution – Purple Rain. 1984
J. J. Cale – 8. 1983
The Flaming Lips & Stardeath and White Dwarfs – The Dark Side of the Moon. 2009 
Kraftwerk – The Man-Machine. 1978
Bob Dylan – Bringing It All Back Home. 1965 
Tom Waits – Bad As Me. 2011 
Last Tango in Paris original motion picture score. 1972
ABBA – Arrival. 1976 
John Coltrane – Offering. Live at Temple University. 1966 

Pink Floyd – A Saucerful of Secrets. 1968 
The Graduate OST. Songs by Paul Simon performed by Simon & Garfunkel, additional music by David Grusin. 1968
Iggy Pop – Post Pop Depression