BLOGI  
Foto: Klāss Vāvere

Vakara albums 0

Leonard Cohen – Various Positions, 1984

Klāss Vāvere
13/11/2016

Kad Koens ar Various Positions mēģināja atsākt mūzikas karjeru, viņa ierakstu kompānija atteicās to izdot. Astoņdesmito gadu populāras kultūras realitātē piecdesmitgadīgais Koens kādam likās par vecišķu, viņa dziesmas pārāk fatālas, smagnējas un poētiskas.

Albumam atradās citi, necilāki izdevēji. Tā pirmā dziesma Dance Me to the End of Our Love dažās valstīs pat kļuva par nelielu hitu. Toties Hallelujah sākumā palika bez ievērības. Patiesībā, klausoties plati, tas nepārsteidz arī tagad. Ierakstā ir Koenam neraksturīgi daudz smagnēja patosa un pietrūkst ierastās elegances, liekas, dziesma savu autoru vēl nav pieradinājusi. Gandrīz 30 gadus vēlāk, kad Hallelujah dzirdēju klātienē, Leonards tajā likās ievērojami iedvesmotāks un iedvesmojošāks. Tiesa, tobrīd es, droši vien tāpat kā citi klātesošie, dziesmu uztvēru jau pavisam citādāk. Nu mēs zinājām, ka šī ir TĀ dziesma. Starplaikā tā bija kļuvusi par mūsu dzīves faktu, bez kura grūti iztēloties ne vien pasauli, bet arī sevi.

Pats Koens teica, ka pirmais Hallelujah novērtējis Dilans, kurš to dziedājis koncertos. Taču īsto dzīvi tai 90. gadu sākumā pavēra Džons Keils, kura klavierversijas lakoniskais dramatisms dziesmai piešķīra vaibstus, ko pazīstam šodien. Tā vien liekas, ka arī Džefs Baklijs savu – šķiet, joprojām emocionāli iespaidīgāko – Hallelujah interpretāciju veidojis Keila iespaidā. To piesakot koncertos, Džefs izteica cerību, ka autors viņa izpildījumu nedzirdēs. Taču Koens to dzirdēja un atzina par sava sacerējuma perfektāko iemiesojumu.


Christelle Berthon
. Hallelujah

Vēl Koens teica, ka Hallelujah viņam šķiet izdevusies, taču tiekot dziedāta par daudz. Taisnība. Pēc Baklija daži (Rufus Wainright, Willie Nelson, Nick Cave, k.d. lang, Christelle Berthon u.c.) to ir izpildījuši lieliski, bet simti, varbūt pat tūkstoši bez apjēgas par to, ko dara. Nejēdzīgas likteņa kaprīzes dēļ šā gadsimta sākumā tā kļuva par dziesmu, bez kuras nespēja iztikt neviens TV “talantu realitātes šovs”. 2008. gadā, kad Lielbritānijā Ziemassvētku topa pirmā vieta tika prognozēta X-Factor uzvarētājas Aleksandras Bērkas r&b versijai, Baklija fani neizturēja un uzsāka kampaņu pret svētuma zaimošanu, aicinot iegādāties Džefa ierakstu. Tik un tā uzvarēja Bērka, sen mirušais Baklijs palika otrais, bet Koena vecais ieraksts ierindojās 36. vietā.

Protams, šobrīd tie visi ir tikai triviāli, varbūt drusku paradoksāli dziesmu (dziesmu?) likteņa sīkumi. Būtiski ir tas, ka daudziem no mums bija draugs. Un ir draugs. Paldies par dzīvi, Leonard!

ARHĪVS:

James Blake – James Blake, 2011
Joni Mitchell – Hejira, 1976
Bob Dylan – Modern Times, 2006
Billie Holiday – Lady in Satin, 1958
The Beatles – Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band, 1967
Bob Marley & The Wailers – Legend, 1984
King Crimson – In the Court of the Crimson King, 1969
Leonard Cohen – Old Ideas, 2012
Beck – Morning Phase, 2014
Simon & Garfunkel – Sounds of Silence, 1966
David Bowie – Low, 1977
Bobby Hutcherson – Enjoy the View, 2014
Serge Gainsbourg – Histoire de Melody Nelson, 1971
Richard Hawley - Truelove's Gutter, 2009
Deep Purple – Made in Japan, 1972
Cannonball Adderley – Somethin’ Else, 1958
Devendra Banhart – Cripple Crow, 2005
Neil Young – Harvest Moon, 1992
The Doors – The Doors, 1967
Raimonds Pauls – Raimonds Pauls, 1972
The War on Drugs – Lost in the Dream, 2014
Marianne Faithfull – Broken English, 1979
Lou Reed and John Cale – Songs for Drella, 1990
The Rolling Stones - Black and Blue, 1976
Elton John – Don’t Shoot Me I’m Only the Piano Player, 1973
Patti Smith – Horses, 1975
Radiohead – Kid A. 2000
Prince and the Revolution – Purple Rain. 1984
J. J. Cale – 8. 1983
The Flaming Lips & Stardeath and White Dwarfs – The Dark Side of the Moon. 2009 
Kraftwerk – The Man-Machine. 1978
Bob Dylan – Bringing It All Back Home. 1965 
Tom Waits – Bad As Me. 2011 
Last Tango in Paris original motion picture score. 1972
ABBA – Arrival. 1976 
John Coltrane – Offering. Live at Temple University. 1966 

Pink Floyd – A Saucerful of Secrets. 1968 
The Graduate OST. Songs by Paul Simon performed by Simon & Garfunkel, additional music by David Grusin. 1968
Iggy Pop – Post Pop Depression.