BLOGI  
Foto: Klāss Vāvere

Vakara albums 0

Bob Marley & The Wailers – Legend, 1984

Klāss Vāvere
02/10/2016

Sena latviešu gudrība – vienalga, baltvīna, šņabja vai aflubīna sezona, kad skan Bobs Mārlijs, ir vasara. Ja kāds to nezina, visu laiku populārākais regeja albums ar klasiķa hitiem viņam to iemācīs. The Wailers laiski spriegais ritms, Mārlija lieliskās dziesmas un neatvairāmi formulētie piedziedājumu saukļi sniedz labsajūtu un uzmundrinājumu pat rudens slapjdraņķa māktajiem. Tomēr viss ir daudz interesantāk.

Mārlija hiti izklausās pēc perfektām popdziesmām taču īstenībā tie ir garīgi un ideoloģiski vēstījumi, nereti arī atklāti aicinājumi uz aktīvu rīcību pret netaisnību. Gan saulainākajās, gan melanholiskākajās no šīm dziesmām netrūkst politisku zemtekstu un atsauču uz rastafari idejām. Ne velti Mārlijs bija pasaulē pazīstamākais rastafari kustības vēstnesis. Rastas zina, ka Etiopijas imperators (no 1930. līdz 1974. gadam) Haile Selasije I ir mesija (Dievs Jah), kurš melnos ļaudis uz visiem laikiem atbrīvos no nebrīves. Viņi nerunā par dziesmoto revolūciju, taču dziesmas ir viņu spēka avots. Tāpat kā gandža ir sakraments, bet dredi – simbols un funkcionāls ķermeņa pagarinājums, aiz kura izšķirošajā mirklī Jah tos uzraus debesīs. Rastafari vairāk ir dzīvesveida, ne reliģiska vai politiska pozīcija, bet, to nezinot, Mārlija dziesmas viegli pārprast.

Kaut nesaprašanai nav vajadzīga pat tik daudzslāņaina augsne. Klasisks gadījums ir viena no visu laiku un tautu slavenākajām dziesmām No Woman, No Cry (tās autorība nereti piedēvēta Boba draugam Vinsentam Fordam, tomēr ir zināms, ka dziesmu sacerējis Mārlijs). Kādreiz domāju, tikai latvieši un britu vecpuišu ballīšu dalībnieki to uztver kā “Nav sieviešu, nav problēmu”. Izrādās, tas ir globāls pārpratums. Īstenībā Bobs dziesmu sarakstījis kā mierinājumu savai sievai Ritai un tās ideja ir “Neraudi, mīļā, lai kā ietu, būs labi”. Gandrīz latviskā dzīvesziņa… Tik skaidri un vienkārši. Un tik viegli pārprast.

Vēl viens piemērs – ne no Mārlija, bet citu rastu repertuāra – ir katram postpadomju cilvēkam it kā zināmā Rivers of Babylon. Nākamreiz, kad Boney M pavadījumā lēksiet pār Jāņu ugunskuru, atcerieties, ka Babilona rastafari izpratnē ir balto cilvēku pārestību valstība, kuras upju krastos melnie brāļi un māsas skumst pēc apsolītās zemes Cionas (Āfrikas).

Savukārt mūžīgā vasara, optimisms un šķietamā bezrūpība ir saules un gandžas dāvātas balvas, eksistenciāla nepieciešamība un veids, kā pārciest netaisnību, lai sagaidītu laimības atnākšanu. Iespējams, par šīm balvām rastas var apskaust. Var arī neskaust, bet priecāties par dziesmām. Tik vēlams atcerēties, ka labas dziesmas mēdz kaut ko nozīmēt. Arī to, ka pasaule ir interesanta.

ARHĪVS:
King Crimson – In the Court of the Crimson King, 1969
Leonard Cohen – Old Ideas, 2012
Beck – Morning Phase, 2014
Simon & Garfunkel – Sounds of Silence, 1966
David Bowie – Low, 1977
Bobby Hutcherson – Enjoy the View, 2014
Serge Gainsbourg – Histoire de Melody Nelson, 1971
Richard Hawley - Truelove's Gutter, 2009
Deep Purple – Made in Japan, 1972
Cannonball Adderley – Somethin’ Else, 1958
Devendra Banhart – Cripple Crow, 2005
Neil Young – Harvest Moon, 1992
The Doors – The Doors, 1967
Raimonds Pauls – Raimonds Pauls, 1972
The War on Drugs – Lost in the Dream, 2014
Marianne Faithfull – Broken English, 1979
Lou Reed and John Cale – Songs for Drella, 1990
The Rolling Stones - Black and Blue, 1976
Elton John – Don’t Shoot Me I’m Only the Piano Player, 1973
Patti Smith – Horses, 1975
Radiohead – Kid A. 2000
Prince and the Revolution – Purple Rain. 1984
J. J. Cale – 8. 1983
The Flaming Lips & Stardeath and White Dwarfs – The Dark Side of the Moon. 2009 
Kraftwerk – The Man-Machine. 1978
Bob Dylan – Bringing It All Back Home. 1965 
Tom Waits – Bad As Me. 2011 
Last Tango in Paris original motion picture score. 1972
ABBA – Arrival. 1976 
John Coltrane – Offering. Live at Temple University. 1966 

Pink Floyd – A Saucerful of Secrets. 1968 
The Graduate OST. Songs by Paul Simon performed by Simon & Garfunkel, additional music by David Grusin. 1968
Iggy Pop – Post Pop Depression.