BLOGI  
Foto: Klāss Vāvere

Vakara albums 0

King Crimson – In the Court of the Crimson King, 1969

Klāss Vāvere
25/09/2016

4. aprīlī plkst. 21.03 saņēmu īsziņu no Sandras. Droši vien tajā pašā mirklī to saņēma arī citi viņas draugi. Ziņa joprojām ir manā telefonā. Divi vārdi un izsaukuma zīme. Vēža nav! 18. augustā Sandras Facebook laika joslā uzliku pusnopietnu joku dzejolīti In the Court of the Crimson King. Zināju, ka aprīļa priecīgā vēsts bijusi kļūdaina un nenovēršamais ir pavisam tuvu. Tobrīd jau likās, ka tas laikam ir labi. Tomēr domāju, varbūt kāds viņai manu pantiņu nolasīs, varbūt viņa pat pasmaidīs. Pēc dažām stundām pienāca ziņa no Rīgas: Sandra šodien nomira.

Sandra bija ilggadēja progroka un avangarda džeza cienītāja un popularizētāja, kurai patika arī Stones, Bovijs un Koens.  Saviesīgās situācijās neizbēgami atklājās viņas romantiskā daba, kas agrāk vai vēlāk pieprasīja “Ķiršu lietu”. Atskanot Noras balsij, Sandra palika klusa un sapņaina. Šķiet, nekad neesmu dzirdējis viņas “Ķiršu lietus” stāstu, taču nešaubos, ka tuvāki un senāki draugi to zina.

Ziemā mēs gandrīz sastrīdējāmies. Iemesls bija izzīsts no pašu un apkārtējo muļķības, bet abām pusēm principiāli svarīgs. Tik svarīgs, ka pāris dienas abi klusībā pieļāvām – ar to mūsu attiecības pēc gandrīz 20 gadu pazīšanās var beigties. Visbeidzot sarunājām kafiju Vaļņu ielas Upē (Sandra bija veikala direktore kopš tā pirmās dienas). Izrunājāmies un vienojāmies, ka paliekam draugi katrs savā pozīcijā. Tad nāca diagnoze. Tad tās atsaukums. Tad es uz ilgāku laiku aizbraucu. Satiku Sandru vienā no pēdējām dienām Rīgā. Viņa bija priecīga un atvieglota. Kā visi, kas viņu pazinām. Ar veselību bija problēmas, bet nu tās šķita sīkas un reāli risināmas. Vienojāmies, ka tiksimies kaut kad ziemā vai pavasarī, paņemsim katrs savas King Crimson plates un salīdzināsim dažādu izdevumu skanējumu.

Šovakar King Crimson klausos vienatnē. Gregam Leikam nupat dziedot Confusion is my epitaph, atcerējos, kā Sandra draugiem noorganizēja braucienu uz Peter Brötzmann koncertu Kauņā. Droši vien turpmāk, skanot šai dziesmai, to atcerēšos vienmēr. Vai arī reizi, kad viņi ar Visvaldi brauca un neaizbrauca uz džeza festivālu tajā pašā Kauņā. Vai ko citu. Tiešām mulsinoši, ka lietas un pat sajūtas, kas ar mums bijušas, šķiet, visu mūžu, pēkšņi iegūst jaunu jēgu un vairs nav tādas, kā agrāk. Kaut gan... pieņēmums, ka kādreiz kaut kas ir bijis tāds pats kā agrāk, protams, ir ļoti apšaubāms. Ikdienā mēs to neievērojam, taču “pirms un pēc” ar mums un visu apkārtējo notiek ik mirkli, tādēļ “tāds pats” nav nekas un nekad. Ja nu tikai fakts, ka In the Court of the Crimson King vāka bilde joprojām ir Sandras FB profila foto.

ARHĪVS:
Leonard Cohen – Old Ideas, 2012
Beck – Morning Phase, 2014
Simon & Garfunkel – Sounds of Silence, 1966
David Bowie – Low, 1977
Bobby Hutcherson – Enjoy the View, 2014
Serge Gainsbourg – Histoire de Melody Nelson, 1971
Richard Hawley - Truelove's Gutter, 2009
Deep Purple – Made in Japan, 1972
Cannonball Adderley – Somethin’ Else, 1958
Devendra Banhart – Cripple Crow, 2005
Neil Young – Harvest Moon, 1992
The Doors – The Doors, 1967
Raimonds Pauls – Raimonds Pauls, 1972
The War on Drugs – Lost in the Dream, 2014
Marianne Faithfull – Broken English, 1979
Lou Reed and John Cale – Songs for Drella, 1990
The Rolling Stones - Black and Blue, 1976
Elton John – Don’t Shoot Me I’m Only the Piano Player, 1973
Patti Smith – Horses, 1975
Radiohead – Kid A. 2000
Prince and the Revolution – Purple Rain. 1984
J. J. Cale – 8. 1983
The Flaming Lips & Stardeath and White Dwarfs – The Dark Side of the Moon. 2009 
Kraftwerk – The Man-Machine. 1978
Bob Dylan – Bringing It All Back Home. 1965 
Tom Waits – Bad As Me. 2011 
Last Tango in Paris original motion picture score. 1972
ABBA – Arrival. 1976 
John Coltrane – Offering. Live at Temple University. 1966 

Pink Floyd – A Saucerful of Secrets. 1968 
The Graduate OST. Songs by Paul Simon performed by Simon & Garfunkel, additional music by David Grusin. 1968
Iggy Pop – Post Pop Depression.