BLOGI  
Foto: Klāss Vāvere

Vakara albums 0

Richard Hawley – Truelove’s Gutter, 2009

Klāss Vāvere
07/08/2016

Pirms dažām dienām, apspriežot jauno Radiohead, Mikus izteica interesantu domu – jā, albums ir pat ļoti skumjš, taču tieši tādam tam jābūt. Jo pasaules labākajai rokgrupai šābrīža realitātē vienkārši nav tiesību radīt citādu mūziku. Mikum var piekrist, un Radiohead atkal ir paveikuši ko nenoliedzami vērtīgu.

Taču šoreiz par citādām skumjām. Tām, kas reizēm ļauj paglābties no bezcerības, noskaidro domas un atgādina, ka dzīve var būt ne vien traka, bet arī skaista – un tieši tādēļ par to ir jēga skumt. Īsāk sakot, viens no mūsdienu melanholiskākajiem dziesminiekiem ar savu vismelanholiskāko albumu izrādījās tieši tas, kas vajadzīgs siltā un mierīgā naktī uz jumta terases. Truelove’s Gutter dziesmas ir lēnas, garas, skumjas un skaistas. Mūzika ir tik smalka un maiga, ka to viegli nepamanīt vai noturēt par silta gaisa plūsmu. Ričarda baritons izklausās tik intīmi, ka rodas sajūta – esi saņēmis pārdomu pilnu vēstuli no sena drauga. Atklātu un nopietnu, ar savu daļu mulsuma un neziņas, taču bez depresijas un sevis šaustīšanas. Starp citu, “vēstules sajūtu” papildina arī platei pievienots Holija fotoportrets ar pašrocīgi rakstītu autogrāfu.

Protams, ir dīvaini ļauties tādai labsajūtai, zinot, ka šīs dziesmas Holijs radījis smagā dzīves periodā, atgūstoties pēc tēva nāves. Un tomēr. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, par ko mēs, naivie un vienkāršie baudītāji, varam apbrīnot māksliniekus – savas personīgās apokalipses viņiem dažreiz izdodas pārvērst zālēs, kas mums, naivajiem, palīdz nodzīvot līdz savējām. Cenu, ko viņi par to maksā, mēs savā vienkāršībā neapspriedīsim.

Jā, vecā patiesība, ka reizēm nekas neļauj justies tik labi, kā dažas skumjas dziesmas, nostrādāja arī šoreiz. Savukārt, platei beidzoties, nāca atskārsme, ka tik vilinošā cikāžu čirkstēšana nebūt nav ierakstā fiksēts efekts, bet dzīva nakts mūzika, ko dzirdu nu jau mēnesi, kopš vadu vakarus uz terases Sanmigelā. Līdz šim tās bija cikādes kā cikādes. Iespējams, turpmāk tās man atgādinās Holiju un šos vakarus, kad gandrīz izdodas aizmirst par Radiohead.

ARHĪVS:
Deep Purple – Made in Japan, 1972
Cannonball Adderley – Somethin’ Else, 1958
Devendra Banhart – Cripple Crow, 2005
Neil Young – Harvest Moon, 1992
The Doors – The Doors, 1967
Raimonds Pauls – Raimonds Pauls, 1972
The War on Drugs – Lost in the Dream, 2014
Marianne Faithfull – Broken English, 1979
Lou Reed and John Cale – Songs for Drella, 1990
The Rolling Stones - Black and Blue, 1976
Elton John – Don’t Shoot Me I’m Only the Piano Player, 1973
Patti Smith – Horses, 1975
Radiohead – Kid A. 2000
Prince and the Revolution – Purple Rain. 1984
J. J. Cale  8. 1983
The Flaming Lips & Stardeath and White Dwarfs – The Dark Side of the Moon. 2009 
Kraftwerk – The Man-Machine. 1978 

Bob Dylan – Bringing It All Back Home. 1965 
Tom Waits – Bad As Me. 2011 
Last Tango in Paris original motion picture score. 1972
ABBA – Arrival. 1976 
John Coltrane – Offering. Live at Temple University. 1966 

Pink Floyd – A Saucerful of Secrets. 1968 
The Graduate OST. Songs by Paul Simon performed by Simon & Garfunkel, additional music by David Grusin. 1968
Iggy Pop – Post Pop Depression. 2016