BLOGI  
Foto: Klāss Vāvere

Vakara albums 0

Cannonball Adderley – Somethin’ Else, 1958

Klāss Vāvere
24/07/2016

Frančiem lapas ir mirušas, latvieši, tāpat kā amerikāņi un angļi, parasti runā par rudens lapām. Taču dziesma ir tā pati. Les feuilles mortes – Josefa Kosmā 1945. gadā sacerēta melodija ar Žaka Prevēra dzejoli un tās angliskā versija Autumn Leaves, kuras tekstu, krietni saīsinot, taču saglabājot aizgājušas laimes atspulgu, adaptējis Džonijs Mersers.

Edīte Piafa to izpildīja 35 gadu vecumā, Frenkam Sinatram bija 40. Mūsdienās tā ir dziesma, ko jāiedzied katram vīrietim, kurš dzīves un mūzikas vētrās sasniedzis savu rudens stadiju, kad nostaļģija, atmiņas un saltuma priekšnojautas ir dienišķa realitāte. Pēdējos gados to ir izdarījuši Igijs Pops (franciski, erotiski un mortāli; Les feuilles mortes viņš ieskaņoja 61 gada vecumā), Ēriks Kleptons (apcerīgi un smeldzīgi; 65), Marks Lanegans (gotiski sentimentāli; 49) un Bobs Dilans (dilaniski; 73). 

Taču svētdienas vakara izvēle ir Rudens lapas bez vārdiem. Amerikāņu saksofonista Kenonbola Ederlija klasiskais albums sākas ar vienu no slavenākajām šā skaņdarba interpretācijām, kurā iepriekš minētās un neminētās sajūtas iedzīvinātas bez dziedāšanas un tādēļ šķiet jo iedarbīgākas – Mailsa Deivisa surdinētās trompetes solo vien ir laba dzēriena malka vērts – starp citu, savā lakoniskajā elegancē tas ļoti atgādina Sinatras vokālu. Džeza mīlētājiem to stāstīt ir lieki, jo viņi šo plati, kurā sapulcējies džeza izcilību sastāvs, zina no galvas. Toties pārējiem… Noklausieties un, iespējams, tieši šovakar jūs sāksiet mīlēt džezu un sapņot par rudeni, lai ilgotos pēc šā vasaras mirkļa.