BLOGI  
Foto: Klāss Vāvere

Vakara albums 2

Prince and the Revolution – Purple Rain, 1984

Klāss Vāvere
24/04/2016

Mans “Prinsa mirklis”, ko atceros šajās dienās, ir bezgala triviāls. 1993. gads, festivāls Rock Over Germany, no skatuves skan Purple Rain, bet no debesīm, protams, gāžas milzu lietus. Un nav svarīgi, ka Purple Rain pat nav mana mīļākā dziesma šajā platē…

Dziedātājs, komponists, aranžētājs, producents, ģitāras un neskaitāmu citu instrumentu virtuozs, šovmenis, mediju manipulētājs un publikas provocētājs – Prinss bija gigantiska talanta mākslinieks, kurš visai melnās mūzikas paradigmai piešķīra vīziju un mērogu, kurā šodien darbojas Kanje Vests, Kendriks Lamārs, Frenks Oušens, D’Andželo un citas mūsdienu r&b, hiphopa un soula slavenības. Viņa mūzikas saknes bija saistītas ar konkrētu laiku un vietu, noteiktu sabiedrības slāņu noskaņojumu un estētisku tradīciju, taču gan šīs mūzikas būtība, gan forma bija daudz ietilpīgāka par šiem avotiem. Tādēļ tā uzrunāja arī cilvēkus, kas nav auguši ne Mineapoles priekšpilsētās, ne Bronksas vai Hārlemas ielās, un nepārzina soula, fanka vai ritmblūza vēsturi. Šķiet, visspilgtāk šī universalitāte sajūtama tieši Purple Rain – albumā, kas kļuva par laikmeta zīmi un padarīja savu autoru par desmitgades ikonu.

Tiesa, kā daudziem, kas sasnieguši visaugstākās virsotnes, arī viņam kļuva arvien grūtāk iznākt no sava ziloņkaula torņa krēslaines. Līdz pat mūža beigām Prinss turpināja radīt augstvērtīgus ierakstus, kas apliecināja spožu muzikālu domāšanu, tomēr bija zaudējuši viņa agrākajiem darbiem raksturīgo spēju rezonēt ar miljonu dzīvēm – šķiet, pat starp tiem, kas sevi uzskata par Prinsa faniem, tikai retais ir noklausījies visus 15 albumus, ko viņš izdeva jau šajā gadsimtā... Iespējams, kādreiz mēs līdz tiem vēl nonāksim, bet tikpat iespējams, ka tas nemaz nebija Prinsa nolūks. Šobrīd mums atliek atcerēties katram savu purpura lietu un, nebaidoties patētikas (Prinss tās nebaidījās nekad), atkārtot vārdus, ko nesen teicām cita dižgara aiziešanas reizē – tāda mēroga māksliniekus šodienas pasaule vairs nerada. Tajā atkal ir palikusi tukša vieta, ko nespēs aizpildīt pat Prinsa hiti.