BLOGI  
Foto: Klāss Vāvere

Vakara albums 0

John Coltrane – Offering. Live at Temple University, 1966

Klāss Vāvere
30/03/2016

Katrs, kurš dzirdējis visu laiku populārāko džeza ierakstu Kind of Blue, piekritīs, ka Mailsa Deivisa sekstets pagājušā gadsimta 50. gadu otrajā pusē bija viens no perfektākajiem mūziķu sastāviem, kāds muzicējis. Taču ar laiku Mailsa less is more filozofijā arvien mazāk iederējās Džona Koltreina bezgalīgi garās un blīvās tenorsaksofona solopartijas. Kad saksofonists taisnojās, ka vienkārši nespējot apstāties, Mailss ieteica: „Pamēģini izņemt to sasodīto tauri no mutes.”

Laimīgā kārtā Treins šim padomam nepaklausīja. Pēc šķiršanās no Deivisa viņa spēle kļuva vēl neapvaldītāka, solopartijas garākas un sarežģītākas. Izlīdzoties ar roka (jo džezā joprojām esmu iesācējs) mitoloģiju, tās varētu raksturot kā Džimija Hendriksa un Roberta Fripa savienību, kur intuitīva, emocionāla un intelektuāla enerģija pārtapusi ļoti intensīvā garīgā substancē – tiešām šķiet, ka dzīves beigu posmā Koltreins attālinājās no laicīgās pasaules, pamazām pats pārvēršoties mūzikā. Offering ir viens no viņa pēdējiem ierakstiem, veikts koncertā 1966. gada novembrī, pilnā apjomā pirmoreiz izdots tikai pirms pāris gadiem.  Sākumā to klausīties nav viegli, bet gandarījums, kas piemeklē mirklī, kad šajā primārajā haosā un frīdžeza drudžainībā izdodas saklausīt skaistumu, ir milzīgs un piepūles vērts. Starp citu, otru tenorsaksofonu un piccolo te spēlē Faro Sanderss, kuru pirms pāris gadiem varējām redzēt festivālā Positivus. Un, jā, Mailsam nepatika Treina pēdējo gadu mūzika.