BLOGI  
Foto: Zenons Narbuts

Vakara albums 0

Pink Floyd – A Saucerful of Secrets, 1968

Klāss Vāvere
25/03/2016

Kas būtu, ja Pink Floyd nesatiktos ar Deividu Gilmoru un nešķirtos no Sida Bareta? Viņi visi kļūtu par tādiem pašiem LSD vrakiem kā Sids? Turpinātu rakstīt brīnišķīgi jokainas dziesmiņas Arnold Layne un Bike stilā? Vai mēs piedzīvotu Dark Side of the Moon?  Visticamāk, pasaule nekad nedzirdētu Shine On You Crazy Diamond, kas izaugusi no viņu nepārvarētās vainas apziņas Sida priekšā. Un pat, ja SOYCD tiktu sacerēta bez Gilmora ģitāras, tā būtu pavisam cita dziesma…  Tie ir interesanti un katram Floyd mīlētājam būtiski, tomēr bezjēdzīgi minējumi.

Realitāte ir šeit, grupas otrajā albumā. Nav brīnums, ka tas izklausās drusku fragmentārs – te ir dziesmas ar Deividu, dziesmas Sidu un pat viena ar abiem (Set the Controls for the Heart of the Sun – vēlāk klasiska Floyd repertuāra vienība). Neviena īsti neizklausās pēc „vecajiem” Floyd un daudzas jaunās idejas vēl nav līdz galam noformulētas, toties šodien tajās viegli atpazīt vēlākā skanējuma aizmetņus. Tobrīd bija skaidrs tikai tas, ka nu šī ir pavisam cita grupa jaunas dzīves sākumā. Neparastākais, ka tā arī izrādījās.

Un Sids? Sids bija dimants (protams), bet Jugband Blues – vienīgā te iekļautā viņa dziesma – plates izskaņā ir rūgta un skumja kā asara. Varbūt toreiz tā nešķita. Taču, raugoties atpakaļ, mēs ik mirklī redzam spoguļojamies visu, kas bijis pirms un pēc tā. Iespējams, arī tāpēc joprojām klausāmies Pink Floyd.