BLOGI  
H&M un Balmain kopīgā modes līnija radīja pamatīgu haosu visā pasaulē. Foto no hypebeast.com

Nemoderns 1

Pārdomas par un pēc filmas Out of Fashion

Bruno Birmanis
25/11/2015 

Sestdienā, pēc Melnās piektdienas Parīzē, mazliet apokaliptiskās sajūtās un pārdomās par Vērtībām, skatījos Out of Fashion. Igauņu dizaineres Rētas Ausas saucienu, pat kliedzienu Modes Sistēmai. Skatoties šajā kliedziena vizualizācijā, mani nepameta sajūta, ka tas ir par Nemoderno. Par apstāšanos un sapratni. Par svarīgo. Par domāšanu. Un par Nedomāšanu.

Mode ir parādība, par kuru viedoklis ir katram. Un šo viedokli katrs no mums redzami demonstrē. Mēs gribam būt īpaši, izskatīties tādi un panākt to iespējami ātri un komfortabli. Katrs atsevišķi un visi kopā. 

ARHĪVS: Neglaimojošs fast fashion šķērsgriezums. Saruna ar igauņu dizaineri Rētu Ausu

Modes ritma iekšējā pretruna, kas virzījusi sistēmu, – vecā (nemodernā) noliegums un cikliska prasība pēc kā jauna, īpaša – ir sasniegusi globālas centrifūgas apmērus. Vajadzība pēc kvalitātes ir zudusi, vairs nav kolekcijas radošās uzdrīkstēšanās mirkļa, jo jaunums padarīts plaši pieejams un jaunā kolekcija vairs nav sezonāla, bet gan mēnešu, pat nedēļu cikla parādība. Materiāla, šuvuma kvalitāte tiek upurēta ātrumam un zemākām izmaksām. Dizains – aizstāts ar acīmredzamu apdruku un “saprotamiem” saukļiem. Kvantitāte uzvarējusi kvalitāti.


Modes leģenda Īvs Senlorāns un Yves Saint Laurent modes nama līdzdibinātājs Pjērs Beržē viņu Parīzes studijā Marso avēnijā 5. 1980. gadi. Foto notheredlist.com

Un dažādās komunikāciju aktivitātes provocē nebeidzamas globālas šopinga ballītes. Zvaigznes, kuru honorāru ailēs reklāmas aktivitātes ieņem vadošās vietas, ir gatavas vilkt mugurā (uz fotosesijas laiku) “da jebko”. Cienījami modes zīmoli mulsi smaida, apvienojot savu, bieži desmitgadēs sastrādāto reputācijas vērtību, ar “demokrātiskās” vai citiem vārdiem – masu patēriņa – komunikācijas saukļiem. Un pircējauditorijas miljoni mīl, tic un seko. Un runā par savu ieguvumu sociālajos tīklos, blogos un ballītēs. Tādējādi ģeometriskā progresijā  audzējot Ātro Modi.

Pat tie, kas deklarē savu noliedzošo attieksmi pret Modi un iepērkas “otrās rokas” veikalos (dažus šeit cēli sauc par “vintage”, lai gan ar īstu Vintage te nav ne mazākā sakara), piemet savu artavu šai mega gaļas mašīnai, jo daudzas lietas nāk no Fast Fashion ražotājiem. Lētās drēbes, kas “tikai reizi bijušas vilktas”, pilda skapjus, tukšo makus un atņem darbu saviem draugiem dizaineriem, to šūšanas darbnīcām.

Un rezultātā tas viss rada jaunu vidi. Piesārņotu, bezatbildīgu, vienas dienas pircēju teritoriju, kas ir kā grandioza lopkautuve. Live fast, die young realitāte. 


Foto no hypebeast.com

Atšķirībā no šajā gadā jau klajā nākušās filmas The True Story, kas galvenokārt runā par ekoloģijas un cilvēku ekspluatācijas aspektiem (kas ir šausminošu faktu pārpilni), filma Out of Fashion ir vizionārāka, jo rāda iespējamo problēmas risinājuma veidu. Jā, šis veids nav absolūts un skar tikai vienu problēmas daļu, turklāt ne pašu svarīgāko. Bet tomēr Out of Fashion ir filma par atbildību. Tās veidotāja dizainere Rēta Ausa demonstrē, kā ar savu darbu mēģina neitralizēt globalizācijas radītā zelta monstra Fast Fashion veikumu un ieinteresēt lielrūpniekus ražot atbildīgi. Ir brīži, kad Rētas Ausas cīņa ir kā no grāmatas par Donu Kihotu pārrakstīta. Tikai šeit pretim stājas eleganti un smaidīgi personāži no kompāniju biznesa padomēm. Un zosādu provocē starptautisko kompāniju vadību “politkorektā” atbildes komunikācija. Pretstatā tam skan Bangladešas rūpnīcas partnera izsvērtais teikums, ka šo izstrādājumu patieso cenu jau neviens nav domājis, jo tad jārēķina ietekme uz dabu, sabiedrību un katra valkātāja ķermeni... 

Esmu pārliecināts, ka tāpat kā citās jomās (pārtikas ražošana, autobūve utt.), arī modes industrijas megauzņēmumi visai drīz nāks klajā ar paziņojumiem “mēsdomājamparplanētasnākotni” garā, jo, tāpat kā vitamīni un hibrīddzinēji, eko (arī up-, re- utt. cycled) ir ZIŅA pircējiem. Un iespēja attaisnoti prasīt vairāk. Bet vai būtiski kaut kas mainīsies? Sistēma? Domāju, ka nē. Civilizācija ir uzņēmusi tādu apgriezienu ātrumu un masu, ka katram atsevišķi un visiem kopā (vismaz lielākajai daļai) jāsāk domāt – ne tikai sērkociņus mežā ir bīstami dedzināt un augstskolās to pašu darīt ar pasniedzējiem. 

Jāsaprot, ka atbildība iestājas gan par darbību, gan arī bezdarbību. Un vērtība ir ne tikai jauki pavadītai šodienai, bet galvenais – apziņai, ka tava rīcība ir daļa no rītdienas, kas ir jau sākusies. Un tas nozīmē, ka mums jākļūst mazliet Nemoderniem.

Nemoderniem tajā ziņā, ka vecā patiesība par sabiedrību, kas sākumā zaudē stabilu vērtību sistēmu, tad ticību un tad zūd pati, joprojām strādā. Civilizācijas attīstība nav izmērāma nopelnītās naudas miljardos. Un garderobes apjomā. Vai tiešām formula – labāk desmit lētas lietas nekā viena laba – ir pareiza? Vai “mīļo” veco drēbju laiks ir beidzies un garderobes papildināšanai jānotiek pēc industrijas akcionāru vēlmju scenārija?


Moschino
 2014. gada pavasara/vasaras kolekcijas skate Milānā. © Foto: Moschino

Izveidotā demokrātija Modes Sistēmā ir tikpat iluzora, kā daudzās citās nozarēs. Iekšējo un ārējo pretrunu dēļ, kā jebkuru sistēmu arī Modes Sistēmu gaida pārmaiņas. Ir pazīmes, kas liecina – tās jau notiek.

Esmu tāds pats “Dons Kihots” un ticu, ka pārmaiņas būs vērtībās pamatotas. Ka nākošā revolūcija būs par Nemoderno. Kā Rētas Ausas izpratne par Out of Fashion

P. S. 2015. gada 23. oktobrī “ZARA” īpašnieks Amansio Ortega tika atzīts par pasaules bagātāko cilvēku. Modes industrija ir otrā toksiskākā pēc naftas ieguves un pārstrādes.

Anna Meldrāja - 25.11.2015 12:53
Lai interesenti nekļūdīgi varētu atrast minēto filmu The True Story, man šķiet, ka šeit varētu būt domāta filma The True Cost ( http://www.imdb.com/title/tt3162938/?ref_=nv_sr_1 )