BLOGI  
(Fragments) Līga Purmale. Absinta dzērāji. No sērijas “City Tour”. 2007

Vents Vīnbergs: Bezbērnu pieaugušo vakari 0

Vents Vīnbergs, arhitektūras kritiķis
28/10/2011 

Viens bezbērnu pieaugušais viens pats vakarā apsēžas bārā pie vīna, lai no iestādes žurnālu plauktiņa izlasītu to, ko pats neabonē un nav sanācis laika no rīta izlasīt Narvesenā vai pie draugiem virtuvē. Viens pats apsēžas pēc aizraujošas darba dienas radošajā industrijā (darbs radošajā industrijā pēc definīcijas nemēdz būt neaizraujošs), pie viena nemaz necerot, ka otrs tāds pats bezbērnu pieaugušais to garāmejot pamanīs un pievienosies. Taču otrs garāmejot to pamana gan un tomēr pievienojas. Viens, atsaukdamies otra neviltotajam šmaukstam uz kreisā vaiga, noliek iesākto žurnālu malā un sarunas uzturēšanas kārtībā pasūdzas par kritizējamo tematu trūkumu savā segmentā. Otrs, pārtraukts pārdomās pēc garas dienas tajā pašā industrijā, bet citā segmentā, uztver to kā pārmetumu neiejūtībā, un atbild: “Bet, draudziņ, es taču nevaru uztraukties arī par to, ka tavā fakin arhitektūrā nekas nenotiek!” Pirmais, katrā ziņā empātiskākais no abiem, tad apjautājas par jaunākajiem gossipiem otra segmentā, bet otrs, pelnīti daudz nogurušākais, attrauc: “Es par to ieblogoju. Vai tad nelasīji?” Tā vakars pēc vakara, te vienā vietā, te – otrā, paiet bezbērnu pieaugušo rudens pilsētā.

Tikmēr nav tā, ka manā segmentā nekas nenotiktu. Kaut kas jau notiek, tikai tas reti apmierina. Un ne tikai vietējā mērogā. Tagad dažbrīd gribas labot savu eksaltēto eseju grāmatā “V*X Latvijas arhitektūra kopš 1991. gada”, kurā jaunavīgā entuziasmā šo to vēlamu gadījās uzdot par esošu. Sevišķi attiecībā uz vairuma šodienas arhitektu spēju telpiskot literārus konceptus. Nekāda fīdbeka šajā punktā – ne apstiprinoša, ne noliedzoša – es no viņiem neesmu saņēmis, tāpēc šodien esmu noskaņots domāt, ka taisnība ir kādā citā garāmejošā replikā, ka viss, ar ko mūsu arhitekti ir nodarbojušies pēdējos 20 gadus, ir mācīšanās (ar dažādām sekmēm) apgūt brīvajā ekonomikā pieejamo būvmateriālu klāstu. (Alkstu uzbraucošus kontrargumentus tam, ka šajā punktā kļūdos.)  


Lekciju cikla “Kino un arhitektūra” flaieris

Vēl tikko, otrdien, notika jau divdesmitā lekcija ciklā “Kino un arhirektūra”, ko K. Sunī jau kuro gadu organizē arhitektu birojs “Sarma un Norde”. Dāvis Sīmanis šajā lekcijā uzjautrināja klātesošos arhitektus ar viņu tēla atveidojumu pasaules kinematogrāfā. Bija mazliet neērti uzzināt, ka klišejiskais arhitekta tēls filmās iemieso sarežģīto domātāju, ja es šodien esmu noskaņots domāt, ka viņš tāds tomēr nav. Vēlāk, kad pēc lekcijas piesēdām bārā ar dažādu radošo industriju pārstāvjiem, lai varbūt apspriestu pēclekcijas iespaidus, Dāvis, kurš tagad taisa filmu par Gunnaru Birkertu, papildināja, ka tas ir tipiski – publiski neviens katrs pats savu segmentu neatmaskos, bet par vērojumu no malas pavīpsnās kā par nekompetentu. Uzreiz atcerējos par vairākiem, pēc pirmajiem bloga ierakstiem īsziņās un elektroniskās vēstulēs slepeniem saņemtiem iesaistīto uzmundrinājumiem tā turpināt, provocēt vēl, bet uz to man gribas atbildēt: “Alkstu uzbraucošus kontrargumentus, ka šajā punktā kļūdos.” Mani var satikt bārā, lasot to, ko neesmu paguvis izlasīt no rīta Narvesenā vai draugu virtuvēs. Nebaidieties garāmejot pamanīt un pievienoties.  


Līga Purmale. No sērijas “City Tour”. 2007

Arhīvā lasi:
20/10/2011 - Blogs :: Vents Vīnbergs – Zinātniski pierādīs Vēja māti

07/10/2011 - Blogs :: Vents Vīnbergs – Aiz tā visa kāds stāv 
25/09/2011 - Blogs :: Vents Vīnbergs – Vecā sētnieka piedzīvojums