BLOGI  
Central Saint Martins Mākslas un dizaina koledžas jauno telpu eksterjers

Arturs Analts: Vēstule no Londonas 0

Arturs Analts, dizainers
19/10/2011

7. oktobrī Latvijas “Gada labākā Jaunā dizainera 2011” titulu ieguva Arturs Analts (1991), piedaloties konkursā ar RDMV diplomdarbu – kāpnēm “LED ZEPPELIN”, kuras 18. oktobrī tika publicētas arī pasaules dizaina portālā Dezeen. Šogad viņš ir izturējis atlasi un uzsācis studijas Sentmārtinas Mākslas un dizaina koledžā Londonā. Par to, kā viņam tur klājas, Arturs uzrakstīja vēstuli.  

06:56 sēžu Heathrow lidostā un domāju, kāpēc es naktī neaizgāju gulēt? Laikam, lai nenokavētu reisu, kā to izdarījām ar draudzeni pirms divām nedēļām – dīvainā kārtā lidmašīna aizlidoja, atstājot mūs pie ieejas vārtiem. Šodien ir pagājis tieši viens mēnesis, kopš esmu Londonā, bet nu jau braucu prom – uz Maskavu – piedalīties dizaina nedēļā SaloneSatellite WorldWide Moscow. Pirms mēneša, atvadoties no Rīgas, solījos labot savu ierasto vasaras režīmu – doties gulēt 05:00 un celties, kad vien sagribas. Otrā nedēļa Londonā – gulēt eju 07:00, ceļos ap 15:00. Stulbi.

Piekopjot produktīvo nakts režīmu, sanāk neregulāri pusdienot. Tā vienu vakaru ap 18:00 nolēmu ieturēt vēlās brokastis, kuņģī jau varēja dzirdēt ķīniešu atbalsis. Aziāti te ir ik uz soļa... Kamēr tiku līdz centram, sapratu, ka gribu kārtīgu steiku. Spraucos cauri tūristu plūsmai pie Covent Garden, līdz salipušie tēli pazuda miglā un acu priekšā pavērās liela, sulīgi trekna ANGUS STEAKHOUSE izkārtne. Jau jutos paēdis. Kā ienācu, tā man rokās tika ieslidināta ēdienkarte. Uzmetot aci neskaitāmiem steiku veidiem, noteicu, ka man ir vienalga – kādu: “Iesakiet Jūs!” Pretim saņēmu vairāku minūšu lekciju par steiku atšķirībām, izskatiem, piedevām. Raw ones, medium ones with reddish-pink centre, well done at 73* temperature. Kad beidzot biju izdarījis pasūtījumu, to gaidot, sazvanījos ar mājām. Pa telefonu runāju, protams, latviski. Un oficiants, pasniedzot sulīgo gaļas gabalu ar kartupeļiem, tā nevilšus uzjautāja: “Kečupu, sinepes?” Jā! Ne vien aiziāti ir visur, bet arī latvieši. Un vairs nerunājām angliski par gaļām, bet gan latviski un par iespaidiem. Secinājām, ka Londona tāda Rīga vien ir, tikai lielāka. 

Dzīve Londonā ir dārga, bet, ja zina, kā izdzīvot, tad nav tik traki. Te ir tik pārmērīgi daudz iedzīvotāju, ka visu apkārtnotiekošo vienkārši nav iespējams izkontrolēt, tādēļ dažreiz, citu kļūdu dēļ sanāk gribot, negribot kaut ko dabūt bez maksas. 

Bet vispār es šeit mācos. Pirms divām nedēļām sāku studēt Central Saint Martins – Produktu dizaina nodaļā. Skola ir tikko pārcēlusies uz jaunām telpām. Īstenībā – prātam neaptveramām.


Mūsdienīgais, savienojumā ar veco, milzīgos izmēros un pašā Londonas centrā – pie King’s Cross. Iekārtošanas darbi gan vēl nav pabeigti, daudz kā trūkst, daudz kas vēl tikai būšot, bet jau esošais – ir iespaidīgs.


Te un augstāk – Centrālās Sentmārtinas Mākslas un dizaina koledžas jaunās telpas

Valda pilnīga datorizācija – gaismas uz sensoriem, ieejas ar čipiem, durvis ar pīkstuļiem. Skola četros stāvos – ar pārdomātu plānojumu. Proti, iekārtots tā, lai studenti no dažādām nodaļām cits ar citu saskrietos un sapazītos, dibinātu kontaktus. Pamatu pamats ir grupu darbs un savstarpēja sadarbība, jo arī industrijā pie produktu izveides un izstrādes darbojas komandas. Skolā ir visdažādāko materiālu un tehniku darbnīcas, ir mūsdienīga tehnika, 3d printeri, lāzeri. Domāju, ka lielāko daļu brīvā laika vadīšu tieši darbnīcās, izmantojot jaunāko tehnoloģiju aparātus. Ir fotostudijas, datoru zāles, bibliotēka, printētava, mākslinieku preču veikaliņš, riteņu novietnes, terases, bāri, kafejnīcas par ļoti draudzīgām cenām, ar lielām porcijām un dažādāko kultūru ēdieniem, kur par 3 latiem var pārēsties, kas ir tiešām neticami. Te ir viss, ko vajag un pat vēl vairāk.


Arturs Analts ar dažiem jaunajiem kursabiedriem

Manā kursā ir ap 80 studentiem, kādi 40% – aziāti. Atlikušie 60% pārstāv 30 valstis. Ir pat meitene no Maurīciju salām. Dažiem vārdus ir grūti izrunāt, bet tas jau tikai saprotami. Manējo vismaz var angliskot – Arthur, savukārt drauga vārdu Egils izrunā kā Iglī.

Par mācībām un to kvalitāti vēl grūti spriest, jo ir aizritējušas vien pāris nedēļas. Runājot par lekciju grafiku, dažas dienas sākas deviņos no rīta un beidzas ap deviņiem vakarā, bet attieksme ir pozitīva, skolotāji ir enerģijas pilni un mācīt griboši. Otrdienu vakaros notiek vieslekcijas, kurās uzstājas cilvēki, kas nozarē ir “izsitušies” un dalās pieredzē, izstāsta savu ceļu.

Galu galā, ja ne no skolas var mācīties, tad no apkārtnes noteikti. Internacionālā Londonas vide ar dažnedažādām tradīcijām un problēmām. Katram kaut kas savs sakāms un savs iebilstams. Darba vēl daudz. Daudz kas ir jāapgūst un jāiepazīst – jācenšas “izlauzties”. Bet ir skaidrs, ka St. Martins un Londona ir vērtīgs RESURSS, no kura var daudz ņemt un likt lietā.  

analts.com