BLOGI  
Aleksandrs Rodčenko. 1936

Blogs no Maskavas: Spēka rēgi 1

Sergejs Hačaturovs Maskavā
18/02/2014 

Krievijas mākslā ir divas tēmas, kurām pāreja no sociālisma uz kapitālismu un PSRS sabrukums izrādījušies pilnībā destruktīvi, – kosmoss un sports. Gan viena, gan otra ir pilnvērtīgi dzīvotspējīgas sabiedrībā, kurā ir viena kopīga, cilvēkus saliedējoša ideja. Un katrs sabiedrības loceklis apzinās, ka šī ideja patiešām ir universāla, svarīga, ar augstāko pārpersonisko vērtību apveltīta. Traumētajā postpadomju telpā no senajām kopīgajām idejām palikušas vien drupas. Un varas alkas reanimēt kolektīvā optimisma garu diemžēl nav īsti realizējamas. Totālas korupcijas un izzagšanas vīruss strauji izplatās dažāda kalibra priekšnieku vidē, tiklīdz viņi tiek pie kādas siles – visviens: sporta vai kosmosa megaprojekta. Pret šo vīrusu sabiedrības organisms ir izstrādājis vairāk vai mazāk veiksmīgu imunitāti: skepticismu, ironiju, sarkasmu un vienaldzību. Šķiet neticami, bet notikumus – arī olimpiādi –, kas amerikāņos izraisītu veselīgas patriotisma jūtas, Krievijas intelektuāļu vidē pieņemts ignorēt un pat skeptiski apsmaidīt.


Boriss Uspenskis, Oļegs Savostjuks. Plakāts “Jaunie draugi!”. 1963. Alana Gamborga kolekcija. Attēls no galerijas Proun

Manuprāt, tieši ar šo traumatisko attieksmi pret valstij un nācijai nozīmīgiem notikumiem arī ir izskaidrojams savādais kosmosa un sporta tēmu izvērsums izstādēs, kas notiek vienlaikus ar jubilejas un epohālām svinībām – vai tā būtu lidojuma kosmosā jubileja vai olimpisko spēļu atklāšana Krievijā.

Soču XXII ziemas olimpiskajām spēlēm ir veltīti vairāki projekti Maskavā. Arī parodijas un dullošanās. Zvereva Mūsdienu mākslas centrā 10. februārī atvērta Semjona Petersena un Igora Dudinska izdomātā ekspozīcija “Zacene mazina štimmi” (Zakuska gradus kradjot). Izstāde veltīta olimpiādes atklāšanai, un projektā pārstāvēta “Krievijas Federācijas olimpiskā izlase alkoholismā un pļēgurošanā”. Šajā izlasē apvienojušies daudzi slaveni un arī jauni mākslinieki – viņu vidū gan Georgijs Kizervalters, gan Vasilijs Florenskis, gan Valērijs Aizenbergs, gan Andrejs Kuzkins... Viņi visi ir izstādījuši arī savu stipro dzērienu baterijas, lai uzturētu veselīgu garu vairs ne tik veselīgajā miesā. Ekspozīcijā daudz parodiju par čempionu artefaktiem – medaļām un balvām – un čempionu uzvedības stilu.

Zvereva centra izstādes greizajā spogulī redzams patosa pārpilnais Centrālās izstāžu zāles Maņež piedāvātais temats “Uzvaru sezona!”. Šī ekspozīcija veltīta olimpiādei, olimpiskās idejas simtgadei. Kā raksta izstādes veidotāji, “tieši pirms simt gadiem, 1914. gadā, Olimpiskajā kongresā Parīzē tika oficiāli pieņemta mūsdienu olimpiskā simbolika piecu savītu apļu veidā. Pēc mūsdienu olimpiskās kustības pamatlicēja franču sporta un sabiedriskā darbinieka Pjēra de Kubertēna ieceres, pieci apļi kļuvuši par uzskatāmu olimpisma idejas iemiesojumu, kas Olimpiskajā hartā formulēts kā “dzīves filozofija, domāšanas veids, tieksme pēc prāta, miesas un gara saskaņas”.”

Kubertēna formulējums, protams, ir iedvesmojošs un optimistisks. Tikai pati izstāde mazliet atgādina Vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļu. Visas šīs slēpju kolekcijas, pirmā Krievijas olimpiskā čempiona Nikolaja Paņina-Kolomenkina ekipējums, Bestemjanovas, Bobrina, Rodņinas kostīmi un Fetisova formastērpi drīzāk atgādina projekciju no tālas senatnes. It kā tas viss būtu noticis dziļā pagātnē un jau pilnībā ir aizmirsts, vien rēgainas trofejas palikušas – estētisks rakurss, kas nerosina interesi iesaistīties.


Fotogrāfija. Aktrise Jevgeņija Žemčužna sporta tērpā, kas šūts pēc Stepanovas meta. 1924. Autors: Aleksandrs Rodčenko. No Varvaras Stepanovas un Aleksandra Rodčenko fonda vākuma. Attēls no galerijas Proun

Jāteic, ka tikpat arhivāru un raritātēm bagātu tēmas variantu piedāvā arī galerija Proun un Maskavas Dizaina muzejs programmā Sportkult. Ekspozīcijā ir daudz artefaktu no pirmajām pēcrevolūcijas desmitgadēm – laikmeta, kas bija īpaši labvēlīgs kolektīvisma un kopējās lietas filozofijas uzplaukumam. Auduma un apģērbu skices, ko veidojuši konstruktīvisti Klucis, Stepanova, Rodčenko, papildina plakāti un zīmējumi. Šo periodu nomaina sociālismu uzvarējušās valsts oficiālais optimisms. Ekspozīcijā ir daudz skiču sportistu pieminekļiem, Dainekas, Samohvalova, Jansones-Manizeres monumentālo tēmu iestrādnes; skatāmas kinohronikas. Tas viss atstāj sena antikvāru lietu veikala piedāvājuma iespaidu, un Majakovska citāts “Nav pasaulē skaistāku drānu/Par muskuļu bronzu un tvirtu ādu” (Но нет на свете прекрасней одёжи,/ Чем бронза мускулов и свежесть кожи), kas likts epigrāfā, nepatīkami dursta apziņu ar ārkārtēju mūsu laikmetam neatbilstošu netaktiskumu, kas varētu būt rada fašistu tribūnu lozungiem. Ar mūsdienām un mūsdienīgu izpratni par sporta tēmu šī izstāde nu nekādi nekomunicē.


Sporta tērpa mets. 1923. Autore V. Stepanova. No A. Rodčenko un V. Stepanovas arhīva. Attēls no galerijas Proun

Vēl viens liels olimpiādei paralēls projekts skatāms Krievu reālisma mākslas institūtā (KRMI). Vispirms šī ekspozīcija tika parādīta izsoļu nama Sotheby’s zālēs Londonā, tagad ar lakonisko nosaukumu “Padomju sports” tā paplašināta Maskavā. Ja Pruon eksponāti ņemti pamatā no Maskavas Dizaina muzeja un privātām kolekcijām, tad KRMI izstāde komplektēta no paša institūta padomju mākslas fondiem, Valsts muzeju un izstāžu centra ROSIZO arhīviem un valsts muzejiem. Piedalījušies arī privātkolekcionāri. Ir interesanti vērot gleznas ar slēpotājām, peldētājiem un stadioniem, – mākslu, kas agrākos laikos rotāja žurnāla Ogoņok krāsu atvērumus. Ir tā, it kā vēstures faktus tu redzētu patinētos, gadsimtu senos nospiedumos. Un ļoti dīvaini šķiet lauzītie rakursi Soifertisa grafiskajās sērijās, sniega vērpetes un ķermeņu diagonāles Boroduļina fotoattēlos un muskuļotās, bronzīgās sportistes Dainekas gleznās. Šī māksla ir vintāža, tā ir estētiska. Pati spēka, veselības un gribas tēma te jaušama izsmalcinātā, pat pārpasaulīgi rēgainā gaismā.

Bet šodiena, izņemot KRMI eksponēto Putina–džudista portretu (1999–2000. gadā tapis Dmitrija Vrubeļa un Viktorijas Timofejevas ironiskais darbs “Džudo ģēnijs” – alūzija par tāda paša nosaukuma Kurosavas filmu), dzīvu sporta tēmas aktualitāti pārliecinoši reprezentēt diemžēl nespēj. 

Džordžs Klūnijs - 19.02.2014 07:59
Trāpīgi - ka Krievijā par sportu un kosmosu vairs nespēj runāt nopietni.